'Zaļo bļauru iespaidā': mednieki neredz pamatu satraukumam par lūšiem
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Pretēji atsevišķu Latvijas nevalstisko organizāciju aicinājumiem pārtraukt lūšu medības, jo tām nav pārliecības par lūšu uzskaiti, un Lietuvas un Igaunijas ekspertu bažām, portāla "Delfi" aptaujātās mednieku organizācijas pamatu satraukumam neredz. Tās arī noraida zinātnieku apgalvojumus, ka lūšu skaits Latvijā sācis samazināties, kā arī pieļauj, ka aizliegums dotu vaļu malumedniecībai.

Iepriekš portāls "Delfi" ziņoja, ka Latvijai ģeogrāfiski tuvajās valstīs ir regulējums ir dažāds – mūsu valstī lūšus medī, bet Igaunijā pirms trim gadiem šo plēsēju medības aizliedza, jo lūšu skaits spēji samazinājās, un ar zemākiem medību limitiem nepietika. Lietuvā šāds liegums ir jau 40 gadu. Krievijā lūšus medī, taču Latvijas pierobežā ir visu medību aizlieguma zona, savukārt Baltkrievijā lūšus nemedī, un to skaits pamazām pieaug.

"Delfi," aptaujātajām mednieku organizācijām kopīgs ir viedoklis, ka lūšu skaits palielinās. Mednieku kluba no Vidzemes augstienes "Plauži" pārstāvis Artūrs Pencis uzskata, ka lūšu skaits pēdējos piecos gados ir palielinājies pat piecas reizes: "Es vienkārši skatos no tā, ko esmu redzējis 20 gadu laikā, un es teikšu, ka lūšu populācija ir pieckāršojusies šo gadu laikā".

Arī Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Barviks saka, ka mednieki arvien biežāk sastop lūšus, kas, viņaprāt, arī liecina – viņu ir vairāk.

Lai gan vairāku mednieku ieskatā lūšu populācija ir tikai uzlabojusies un skaits augot, par pretēju tendenci liecina Valsts meža dienesta (VMD) lūšu uzskaites sistēma un Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētījums par šiem plēsējiem. Lai arī abas šīs uzskaites ir ar citu metodiku un sniedz dažādus datus – "Silavas" zinātnieku aplēses lūšu skaitam ir no 110 līdz 580, bet Valsts mežu dienests piedāvā konkrētu, daudz lielāku skaitli – 1578, abas uzskaites VMD ņem vērā, un tās signalizē par lūšu populācijas vieglu samazināšanos.

Apzinoties šo tendenci, VMD šajā sezonā lēma par piesardzības pasākumiem – divām būtiskām izmaiņām. Viena no tām 2019./2010. medību sezonā ir nomedījamo lūšu limita samazināšana no 150 līdz 100, kas ir mazākais pēdējo desmit gadu laikā.

Par zemāku medību limitu domas atšķiras

Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks šīs medību limita izmaiņas uzskata par nepamatotām. Viņaprāt, varēja saglabāt līdzšinējo limitu. "Par skaita samazināšanu es absolūti nepiekrītu, tas ir no pirksta izzīsts, zaļo bļauru bļauru iespaidā, ka cilvēki pakļaujas populismam," noteica Barviks.

Taču Latvijas mednieku savienība (LMS) šīm izmaiņām piekrīt. Tās valdes priekšsēdētājs, kādreizējais medību daļas vadītājs Jānis Baumanis portālam "Delfi" teic, ka šādu viedokli minēja arī VMD lūšu medību limitu noteikšanas apspriedes sēdē. "Ja ir šis pasliktinājums, mēs neiebilstam pret izmaiņām. Mūsu priekšlikums bija 120 lūšu limits, bet mēs netaisāmies piketēt pie (Valsts) meža dienesta vai "Silavas" un pieprasīt, ka vajag 120," paskaidroja Baumanis.

Otra būtiska izmaiņa ir sezonas atlikšanu par mēnesi, proti, šī medību sezona sākās 1. janvārī, nevis 1. decembrī kā iepriekš. "Silava" pētnieks Jānis Ozoliņš iepriekš norādīja, ka šādas izmaiņas pozitīvi ietekmētu lūšu populāciju. Gandrīz puse nomedīto plēsēju ik gadu vēl ir kaķēni – jaunāki par vienu gadu, līdz ar to bažas, ka viņi vēl nav paspējuši iemācīties vairīties no medniekiem, kā arī medīt paši. Nomedīt var arī lūšu mātītes un, ja viņu mazuļi paliek vieni – izredzes izdzīvot strauji sarūk. Janvārī mazuļi ir aptuveni deviņus mēnešus veci.

Tiesa, mednieki gan piekrīt, ka lēmums ļaut lūšu mazuļiem mednieku netraucētiem paaugties ir atbalstāms. "Ir arī tāda iespēja, ka decembra mēnesī tiek nomedīta lūšu māte, tad jaunuļi varbūt nav pietiekoši nobrieduši un sliktākos apstākļos vai skarbākās ziemās varētu arī neizdzīvot," paskaidroja Barviks.

Kaimiņvalstu ekspertu bažas noraida

Igaunijā ziņas par lūšu medībām Latvijā uztver ar bažām. "Medības Latvijā, visticamāk, negatīvi ietekmē lūšus Igaunijā (..) " portālam "Delfi" paskaidroja Igaunijas Dabas aģentūras pārstāvis Valdo Jahilo. Arī Lietuvas organizācijas pārstāvis Vaids Balis atzina, ka, ja Latvijā ļauj lūšus medīt, medībām jābūt, cik vien iespējams konservatīvām un ierobežotām. Par ekspertu bažām vairāk var lasīt šeit.

Taču portāla "Delfi" apzinātie mednieki šim satraukumam pamatu neredz. Latvijas dāmu mednieču kluba "Lady Hunt" pārstāve Linda Dombrovska uzskata, ka no Igaunijas pārnākuši lūši ir vien neliela daļa no visas populācijas. "Nav jau tā, ka pie robežas stāv 30 lūši un maršē uz Latviju," viņa paskaidroja.

Savukārt, viņasprāt, lai Lietuvā būtu vairāk lūšu, būtu jābūt arī vairāk mežiem. (No valsts teritorijas Lietuvā meža platība valstī aizņem aptuveni 33%, Latvijā – 52% - red.). "Lietuvā mežu ir tik, cik to ir. Un Lietuvā viņiem arī nekad nebūs tik lūšu, cik mums. Viņi var darīt, ko viņi grib, vienkārši tas biotops tāds ir," sacīja Dombrovska.

Kaimiņvalstu bažas negatīvi vērtē arī LMS vadītājs Baumanis. "Tas, ka mēs būtu iemesls tam, ka Lietuvā nav lūši, tās ir absolūtas aplamības. Pirmkārt, lūsis ir meža dzīvnieks. Lietuvā ir daudz mazāk mežu. Pārmest Latvijai, ka latvieši par daudz medī, un tāpēc Lietuvā nav lūšu, nu, lai Lietuva tiek ar saviem robežsargiem galā, kas tiek pieķerti lūšu malu medībās. Gan jau, ka tas ietekmē krietni vairāk, nekā tas, ka Latvijā ir legālas šīs medības," sacīja Baumanis

Savukārt lūšu populācijas stāvokļa izmaiņas Igaunijā Baumanis uzskata par "īpašu stāstu". "Viņi ir pamanījušies salaist totālā grīstē visu, ko varēja, un atkal vainīgi ir latvieši, kas par daudz medī," skaidroja Baumanis.

No lūša arī paklājs vai apģērbs

Pirms 15 gadiem laikrakstā "Diena" plēsēju pētnieks un kādreizējais VMD medību daļas vadītāja vietnieks Ozoliņš izteicās, ka "uz lūšiem mednieki iet īpaši". Taču tagad portāla "Delf" aptaujātie mednieki to noliedz.

Mednieku kluba "Plauži" pārstāvis Artūrs Pencis skaidro, ka medniekus vairāk interesē tieši gaļa, ko iegūst no dižmedījumiem, piemēram, brieža, alņa, cūkas vai stirnas. "Tagad tas notiek tā, ka, ja gadās, kaut kur trāpās tas lūsis, tad, jā. Tagad lēnu garu tie laikapstākļi un medību intensitātes samazinājums ir bijis lūšiem tik labvēlīgs," stāstīja Pencis.

Lūšus medī, jo mednieki iegūst, kā norāda Barviks, ļoti cienījamu trofeju, proti, galvaskausu un ādu. "Daudzi mednieki no šiem dzīvniekiem izgatavo izbāžņus, un tie pilnā augumā rotā medību mājas vai trofeju istabas, vai privātmājas," vēstīja Barviks. Arī "Lady Hunt" pārstāve Dombrovska atzina, ka "lūša āda ir ārkārtīgi skaista kā āda, ko pielikt sev mājās kā paklāju, vai uz dīvāna vai pat apģērbu uzšūt, kas ir praktiskais pielietojums."

Šajā sezonā, pieņemot piesardzības pasākumus, lai neapdraudētu lūšu populāciju, mednieku iespējas nomedīt lūsi ir sarukušas. Lai gan Latvijas mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis izmaiņas nekritizē, viņš cer, ka, palielinoties lūšu skaitam, medību limitu palielinās.

2017. gadā vides un reģionālās attīstības ministra parakstītajā Eirāzijas lūša (Lynx lynx) sugas aizsardzības plānā rakstīts: Valsts meža dienests nevar veikt lūšu populācijas stāvokļa novērtēšanu un šo vērtējumu atbilstoši izmantot lielākā pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanai, kamēr Zemkopības ministrijas apstiprinātajā kārtībā "Medījamo dzīvnieku populāciju stāvokļa novērtēšanas un pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanas metodika" trūkst principu, pēc kādiem noteikt limitu lūšu medīšanai.

Viedokli, ka lūšu medības pilnībā jāpārtrauc, pamato ar to, ka trūkst skaidrības, cik vispār lūšu mūsu valsts teritorijā pēc medībām paliek, jo abās uzskaitēs dati atšķiras par vairākām reizēm. Par lūšu medību limitu samazināšanu iestājas Vides konsultatīvā padome. Tiesa, paredzams, ka diskusija par lūšu medībām turpināsies. Biedrības "Latvijas ainavas" pārstāve Astrīda Notte uzskata, ka lūšu medības Latvijā ietekmē Baltijas kopējo šī plēsēja populāciju, tāpēc tās jāaptur, īpaši, ja nav skaidrības par lūšu skaitu.

Tags

Baltija Dabas aizsardzības pārvalde Eiropas Komisija Igaunija Jānis Baumanis Jānis Ozoliņš Lietuva Medības Zemkopības ministrija Valsts meža dienests Vidzeme

Comment Form