'Par ko balsot?' Pulksten 15 tiešraidē debatēs partijas ar reitingu zem 2,5%
Foto: DELFI

Turpinot pirmsvēlēšanu debašu, diskusiju un interviju ciklu "Par ko balsot" 25. un 26. septembrī uz debatēm "Delfi TV" studijā aicināti pa vienam deputāta amata kandidātam no visiem tiem 13.Saeimas vēlēšanās kandidējošajiem politiskajiem spēkiem, kuru popularitāte augusta reitingos nesasniedza 2,5%.

Trešdien 26. septembrī pulksten 15 dažādas nozares iztirzās un par alternatīvām iepretim pārējo partiju piedāvājumam debatēs to politisko spēku pārstāvji, kam starp šiem astoņiem aizvadītajos mēnešos ir bijuši zemākie reitingi: Einārs Graudiņš (Par Alternatīvu), Dainis Grabovskis (Latvijas Centriskā partija) un Dainis Močs (Rīcības partija).

Uz debatēm tika aicināta arī partiju apvienība "Latviešu Nacionālisti" (LN), taču politiskais spēks atteicās piedalīties. Kā iemeslus atteikumam LN minēja, ka, viņuprāt, apvienības reitings nav zem 2,5%, bet gan no 6 līdz 12%, pārējie šo debašu dalībnieki esot prokremliski un "Delfi TV" nav organizējusi atsevišķu raidījumu ar šīs apvienības dalību. "Delfi" šādus apgalvojumus novērtē kā nepamatotus. SKDS socioloģiskajā aptaujā, kas ņemta par pamatu raidījuma dalībnieku atlasei, augustā LN guva 0,1% sabiedrības atbalstu, priekšvēlēšanu debašu dalībnieku sastāvu nenosaka ideoloģiskā piederība, vienīgais kritērijs ir reitingi, un uz atsevišķiem raidījumiem ciklā "Par ko balsot?" līdz vēlēšanu sarakstu iesniegšanai tika aicināti piedalīties to partiju vai apvienību pārstāvji, kuru reitings kopš gada sākuma publiskotajās socioloģiskajās aptaujās kaut reizi bija pārsniedzis 1%, bet LN neatbilda arī šim kritērijam.

Rīcības partija

Rīcības partijas līderu ģīmetnes ik pa laikam var pamanīt uz Rīgas mikroautobusiem, kā arī pilsētās izvietotiem plakātiem, taču kopumā reklāmām partija līdz 21. septembrim tērējusi salīdzinoši maz – 13 773 eiro no 533 347 eiro limita. Partijai šogad ziedoti un dāvināti 5800 eiro.

No 77 partijas deputāta amata kandidātiem 12 personas sevi pieteikušas kā apsargus, viena persona kā miesassargu un viena kā apsardzi. Ar pirmo kārtas numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā kandidē partijas priekšsēdētājs Igors Meļņikovs, kurš bijis gan 10., gan 11. Saeimas deputāts un pārstāvējis partiju "Saskaņa". Latgales vēlēšanu apgabala lokomotīve ir partijas valdes locekle un tās vadītāja sieva Tamāra Meļņikova. Kurzemē pirmais numurs ticis pašnodarbinātajam miesassargam Andrim Perjanam, Zemgalē – bezdarbniecei Jeļenai Pičohai, kura ir bijusī Aizkraukles iecirkņa policiste un aptuveni pirms gada pieķerta reibumā pie stūres, savukārt Vidzemē ar pirmo numuru startēs SIA "Rīgas cīņu sporta skola" valdes loceklis Jurijs Vasiļjevs.

Rīcības partija savā programmā iestājas pret Stambulas konvencijas ratifikāciju un "Pride" pasākumu organizēšanu. Partija sola samazināt ierēdņu skaitu valsts pārvaldē, atlīdzināt zaudējumus, kas "nodarīti Latvijas tautai nepārdomātu un netaisnīgu reformu rezultātā", samazināt akcīzes nodokli, atjaunot cukura ražošanu Latvijā. Rīcības partijas ieskatā bēgļu uzņemšana apdraud Latvijas drošību. Militāros izdevumus partija sola novirzīt medicīnai, policijai un tiesām, bet labas attiecības uzturēt ar visām kaimiņvalstīm.

Latvijas Centriskā partija

Partija reklāmām līdzekļus līdz 21. septembrim nav atvēlējusi, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) informācija. Šogad partija kā mantu vai pakalpojumu no 1979. gadā dzimušā Valērija Tolstika saņēmusi 1400 eiro, bet citi ziedojumi vai dāvinājumi partijai nav veikti.

Rīgas vēlēšanu saraksta līderis ir SIA "Možums pro" uzraugs Andžejs Zdanovičs. Kā Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta pirmais numurs kandidē students Vazgens Sorokins. Kurzemes saraksta "lokomotīve" ir SIA "DG Projects" izpilddirektors Dainis Grabovskis. Zemgalē pirmais numurs ticis SIA "Sarkanā zvaigzne Rīga" valdes priekšsēdētājam Edvīnam Puķem. Ar pirmo numuru Latgales vēlēšanu apgabalā startē bezdarbnieks Georgijs Sokolovskis. Partija kopumā pieteikusi 23 deputāta amata kandidātus.

Partijas programmā solīts ieviest duālu prezidentālu republiku, ieviest apgrozībā latu, sniegt bezmaksas izglītību un medicīnisko apkalpošanu, kā arī dot tautai tiesības atsaukt deputātus, kas zaudējuši tās uzticību. Latvijas Centriskā partija sola atteikties no dalības jebkādos militāros blokos, nesūtīt Latvijas bruņotos spēkus aiz valsts robežām, veidot draudzīgas attiecības ar visiem kaimiņiem un būt par "tiltu, kas savieno Austrumus un Rietumus". Programmā arīdzan iekļauts solījums aizliegt popularizēt sektantiskas un okultas ideoloģijas un uzskatus sabiedriskās vietās un izglītības iestādēs, kā arī atteikties no viendzimuma laulību atzīšanas.

Latviešu Nacionālisti

Vien šā gada jūlijā dibinātā partija līdz 21. septembrim deklarējusi 6169 eiro līgumsaistības par priekšvēlēšanu aģitāciju. 97% šo tēriņu veltīti reklāmai radio, bet pārējie 3% – partijas atspoguļošanai presē. Partijai šogad kopumā noziedoti 5200 eiro.

Rīgā ar pirmo numuru startē apvienības un "Latvijas Atdzimšanas partijas" valdes priekšsēdētājs Andris Rubins, kurš savulaik darbojies arī Joahima Zīgerista partijā "Tautas kustība Latvijai". Vidzemes "lokomotīve" ir pensionārs Alfrēds Buls. Kurzemes vēlēšanu apgabalā ar pirmo numuru startē Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docents Silvestrs Rubins. Latgales saraksta līderis ir apsardzes operatīvais darbinieks Vladislavs Bautris. Savukārt Zemgales vēlēšanu apgabala "lokomotīve" ir partijas "Tēvzemes mantojums" valdes priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Krūmiņš. Starp partijas deputāta amata kandidātiem ir arī Dziesmu svētku virsdiriģents Edgars Račevskis, kurš kandidē ar trešo numuru Rīgā.

Partijas programmā solīts veselības aprūpei atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta, padarīt medikamentus un laboratoriskos izmeklējumus divreiz lētākus, celt ārstu un medmāsu algas, kā arī ieviest valsts garantu onkoloģiskiem slimniekiem un citiem smagi sirgstošajiem. Partija sola glābt mazās lauku skolas un pāriet uz piecu ballu vērtēšanas skalu. "Latviešu Nacionālistu" ieskatā pensijām jābūt mantojamām. Minimālajai pensijai jābūt 400 eiro, bet maksimālajai – 2000 eiro. Lielus plānus partija saista ar valsts iekārtas reformu – ieviest mažoritāro vēlēšanu reformu, divpartiju parlamentu, Valsts prezidentam uzticēt Ministru kabineta vadīšanu bet 119 novadu vietā izveidot 20 spēcīgākus, uz kuriem varēs aizbraukt pa betona ceļiem.

Par Alternatīvu

Partija līdz šā gada 21. septembrim reklāmām naudu nav tērējusi. Tā arī šogad nav saņēmusi ziedojumus vai dāvinājumus. Uz Latvijas Televīzijas priekšvēlēšanu raidījumu partijas biedri ieradās kreklos, ko rotāja smaidoša ASV prezidenta Donalda Trampa ģīmetne. Taču mikroblogošanas vietnē "Twitter" plašāku rezonansi raisīja partijas pārstāvja Eināra Graudiņa raidījumā paustais, ka viņš "pieņemtu lēmumu nošaut 30 korupcionierus, lai 6000 cilvēku paliktu dzīvi".

Ar pirmo kārtas numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā kandidē pensionārs Einārs Graudiņš. AS "Marika" direktors Juris Žuravļovs ir Vidzemes vēlēšanu apgabala "lokomotīve". Zemgales vēlēšanu apgabalā no apvienības startē tikai viens kandidāts – pašnodarbinātais Artūrs Malta. Latgalē pirmais numurs ir apvienības valdes loceklis Jānis Kuzins. Bet Kurzemē – pensionārs Igors Glazunovs.

Partijas programmā izceļas piedāvājums atjaunot nāvessodu, tostarp par ekonomiskajiem noziegumiem. Par koruptīviem noziegumiem un pedofiliju partija rosina piemērot atklātus vienlīmeņa tiesas procesus pēc paātrinātām procedūrām ar pilnu īpašuma konfiskāciju bez apelācijām un kasācijām. "Par alternatīvu" sola lauksaimniecības nozari pilnībā atbrīvot no nodokļiem, atjaunot cukura rūpniecību un zvejas rūpniecību. Valsts pārvaldes aparātu samazināt par 90%. Partija sola apsvērt izstāšanos no Eiropas Savienības, dot tautai pilnvaras ievēlēt prezidentu, kas vienpersoniski izveidotu no profesionāļu vidus izraudzītu un bezpartejisku Ministru kabinetu. Tautai referendumā būtu jārisina visi "svarīgie jautājumi". Partija rosina atcelt sankcijas pret Krieviju un atjaunot nacionālo valūtu.

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju ciklu "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmajā nedēļā būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Jānis Domburs aicina arī "Delfi" lasītājus uzdot savus jautājumus studijas viesiem – gan publiski (šī raksta komentāros un "Delfi" "Facebook" lapā), gan sūtot e-pastu (janis.domburs@delfi.lv).

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Rīcības partija 11. Saeima Eiropas Savienība Jānis Domburs KNAB Latvijas Televīzija Latvijas Universitāte Saeimas vēlēšanas 2018 Saskaņa Twitter
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form