'Par ko balsot?' Tiešraidē šodien spriedīs par izglītību, zinātni, sportu
Foto: DELFI

Otrdien, 4. septembrī, "Delfi TV ar Jāni Domburu" būs diskusijas un debates par izglītību, zinātni un sportu. Dienas pirmajā pusē par jomu spriedīs lietpratēji un tautā respektētas personības, bet pēcpusdienā debatēs deputāta amata kandidāti.

Pulksten 11 tiešraidē par jomas problēmām, izaicinājumiem, padarīto un vēl nepaveikto diskutēs zinātkāres centru "Zili brīnumi" dibinātājs Aldis Kalniņš, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vadītāja Ieva Siliņa, AS "Delfi" valdes priekšsēdētājs, "Riga Business School" un RISEBA lektors Konstantīns Kuzikovs un Rīgas Teikas vidusskolas direktore Ilona Bergmane.

Pulksten 16 uz aktuālajiem jautājumiem atbildes meklēs 13. Saeimas deputāta kandidāti – Evija Papule (S), Arvīds Barševskis (ZZS), Atis Zakatistovs (KPV LV), Ritvars Jansons (NA), Kārlis Šadurskis (JV), Juris Pūce (A/P), Dagmāra Beitnere le Galla (JKP) un Varis Krūmiņš (LRA).

Pēc tiešraidēm abas diskusijas būs redzamas ierakstā.

Izglītību, zinātni un sportu pārraugošā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējos gados nomainījusi trīs ministrus – Ina Druviete jomu pārraudzīja no 2014. gada sākuma līdz tā paša gada oktobrim, un tādējādi gan līdz 12. Saeimas vēlēšanām, gan pēc tām IZM saglabājusi "politisko jumtu" – partiju "Vienotība". Pēc vēlēšanām partija jomas pārrauga postenim virzīja bezpartejisko Mārīti Seili un vēlāk, jau pēc Laimdotas Straujumas (V) un viņas veidotās valdības demisijas, Kārli Šadurski, kurš šo posteni ieņem no 2016. gada februāra līdz šim brīdim

Gan Seiles, gan Šadurska "valdīšanas" laiku izglītības jomā raksturojuši nemieri, protesti un diskusijas: no finansējuma skolotāju algām, kas lika dienaskārtībā nonākt jautājumam par Seiles demisiju, par joprojām trūkstošo finansējumu zinātnei un pētniecībai, par ko diskusijas saasinājās pērn, pretnostatot "vecos" un "jaunos" zinātniekus, "humanitāro" un "eksakto" jomu pētniekus, līdz vecumam, no kāda bērniem būtu labāk sākt skolas gaitas, skolēnu tikumībai, pedagogu lojalitātei, visu pakāpju izglītības kvalitātei, jaunai pieejai mācību saturam un visbeidzot mācību valodai, skolu un augstskolu skaitam un izvietojumam.

Diskusijas par vairākiem no šiem jautājumiem nav rimušas arī līdz šim, lai gan partijām daudzos būtiskos jautājumos ir izdevies vienoties par zināmiem kompromisiem. Tomēr citi aktuāli jautājumi kā, piemēram, skolotājiem vēl nesen solītais un budžetā šķietami ieplānotais, bet nesaņemtais algu pieaugums valdības dienaskārtībā nonācis vien tagad – septembra sākumā, un arī tikai tāpēc, ka IZM iecere prēmēt vien dažu novadu skolotājus nevis paaugstināt algu atbilstoši grafikam visiem pedagogiem draudēja izsaukt jaunus protestu viļņus, un arī tāpēc, ka – kā to vienā no saviem komentāriem atzīmējis arī pats Šadurskis – "ir vēlēšanu gads".

Finansējuma vienmēr par maz

Finanšu ministrijas (FM) dati atklāj, ka pēdējos gados nozaru ministrijām izglītībai piešķirtais kopējais finansējums pieaudzis no 643,5 miljoniem 2013. gadā līdz 712,68 miljoniem eiro 2017. gadā, bet šogad plānotais finansējums ir 756,36 miljoni eiro. Pašai izglītības politikas veidotājai Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) piešķirtais finansējums no 261,73 miljoniem eiro 2013. gadā pieaudzis līdz līdz 268,5 miljoniem eiro 2017. gadā, turklāt šogad plānotais finansējums ir 314, 41 miljons eiro.

Budžetā plānoto izdevumu apjoms zinātnei veidoja 0,38% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2013. gadā, 0,44% no IKP 2017. gadā un 0,64% no IKP šogad, liecina FM dati. Tomēr, kā iepriekš norādījusi IZM, ja Latvijas vēlas sasniegt izcilību, tad finansējuma ir vismaz desmit reizes par maz.

Kas padarīts un kas iesākts

Šajos gados ir izdevies panākt progresu atsevišķās jomās, kuras kā problemātiskas Latvijas izglītībai iepriekš definējusi Eiropa – ticis strādāts, piemēram, pie tā, lai mazinātu priekšlaikus mācības pametušo īpatsvaru, kas pēc jaunākajā Eiropas Komisijas (EK) publiskotajā 2017. gada izglītības un apmācības pārskata datiem ir bijis 10% (ES vidējais rādītājs 10,7% vecumā no 18 līdz 24 gadiem), kas ir progress kopš 2013. gada, kad tie bija 9,8% Latvijā, bet ES vidēji – 11, 9%. Ir ticis strādāts pie izglītības sistēmas modernizēšanas gan pēc Pasaules Bankas ieteikuma, mainot augstākās izglītības finansēšanas modeli, gan sākot īstenot skolu tīkla reformu un panākot vienošanos par jaunu pieeju satura mācīšanā gan bērnudārzos, gan skolās, kā arī īstenojot profesionālo skolu reformu.

Tomēr tieši izglītības joma iepriekš minēta kā tāda, kurā reforma seko reformai, tās ir smagnēji ieviešamas, jo, piemēram, augstākās izglītības jomā saskaras ar pašu augstskolu pretestību, reformas nav līdz galam pārdomātas un izdiskutētas, tās tiek īstenotas haotiski un steigā, nerada pēctecības un drošības sajūtu.

Pērn izglītības jomai pievērsās arī Latvijas Banka, kas atzīmēja, ka Latvijas izglītības sistēma šobrīd "ražo" viduvējības, nevis izcilības. Tikai pēdējos pāris gados sākts domāt par to, kā risināt "demogrāfiskās bedres" raisīto skolēnu un studentu skaita samazinājumu, kā padarīt pievilcīgas tā dēvētās STEM studiju programmas, tostarp, piesaistot investīcijas, jo darba devēji joprojām kā pieprasītākos min informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares speciālistus, piemēram, programmētājus, kā arī dažādas uzņēmuma darbības atbalsta profesiju speciālistus, piemēram, mārketinga, finanšu un grāmatvedības speciālistus. Ļoti maza aktivitāte arī bijusi novērojama jautājumos, kas skar mūžizglītību – šo jomu par problemātisku minējusi OECD – šis jautājums vairāk gan tikai vien garāmejot pieminēts politikas plānošanas dokumentos.

Kā norādījusi IZM, svarīga ir politiskā griba un šis pasūtījums, ko ministrija arī centīsies īstenot. Piemēram, arī šobrīd, lai gan ir panākta virkne vienošanos, nav skaidrības par to, vai jaunajā Saeimā un valdībā tās gūs atbalstu, lai gan solīts tas tiek.

Ko partijas sola izglītībai

Portāls "Delfi" pēc Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā publicētajām partiju 4000 zīmju programmām piedāvā uzzināt, ko partijas, kuras atbalsts sabiedrībā saskaņā ar publiski pieejamiem socioloģisko aptauju datiem pēdējā laikā pārsniedzis 2,5%, piedāvāja izglītības jomā darīt pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, un kāds ir to piedāvājums šogad.

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju cikls "Par ko balsot?", kuru vadīs žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmo nedēļu būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.

Tags

Centrālā vēlēšanu komisija Eiropas Komisija Finanšu ministrija Izglītības un zinātnes ministrija Jānis Domburs Kārlis Šadurskis Laimdota Straujuma Latvijas Banka OECD Saeimas vēlēšanas 2014 Saeimas vēlēšanas 2018

Comment Form