Mūks Džons: meditācija ir veids, kā kultivēt iekšējo mieru, turklāt tas neko nemaksā
Foto: Mārtiņš Barons

"Ir daudz veidu, kā kultivēt iekšējo mieru, bet viens veids, kas ir viegls, neko nemaksā, ko tu vari darīt jebkurā brīdī un, iespējams, esi jau to darījis, ir meditācija," saka mūks Džons (John Paramai), kurš no 2. līdz 10. novembrim Latvijā viesojas jau otro reizi, piedāvājot apgūt meditācijas un apzinātības praksi dažādās aktivitātes. Kopā ar "Peace Revolution" globālo projektu tiks organizētas gan meditācijas brīvdienas, gan publiskas, lai veicinātu izpratni par meditācijas lomu iekšējā miera iegūšanai gan savā, gan visas sabiedrības labā. Džons laipni piekrita atbildēt uz dažiem jautājumiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

– Mūk Džon, jūs braucāt uz Latviju jau otro reizi. Kādas bija sajūtas pirms vizītes?

Pagājušajā gadā tā bija lieliska pieredze! Mēs bijām dažādās vietās un satikām daudz dažādu cilvēku gan Rīgā, gan ārpus tās. Bijām pat pilī [Jaunpils pilī]. Es patiesībā negaidīju, ka tik daudz cilvēku būs ieinteresēti meditācijas praksē. Turklāt šīs sesijas bija ļoti labas, un cilvēkiem bija labas meditācijas pieredzes.

Joprojām sazinos ar vairākiem cilvēkiem Latvijā, un viņi meditē, tāpēc būs lieliski viņus satikt vēlreiz un pārrunāt meditācijas pieredzes gada laikā. Meditācijas aktivitātes, kas notiks šogad, palīdzēs viņiem attīstīt viņu iekšējo mieru, kas būs ieguvums ne tikai viņiem pašiem, bet cilvēkiem apkārt.

– Pērn pa visām sesijām mēs kopā pulcējām vairāk nekā 700 cilvēku. Kāds iespaids jums radās par meditācijas un apzinātības kultūru Latvijā?

Apzinātība un meditācija ir daļa no visām pasaules kultūrām.

Miers ir tas, kas mums jau ir prātā, – ja nebūtu šā miera, tad sabiedrība būtu haotiska. Mēs vienkārši nezinām, kā šo iekšējo mieru praktizēt un uzturēt.

Parasti mēs izvēlamies iegūt mieru no dažādām vietām, cilvēkiem, citas vides... Es zinu cilvēkus, kas pat ceļo uz Taizemi, lai meklētu iekšējo mieru. Bet, ja zinām, kas ir iekšējais miers, mēs to varam atrast sevī. Šīs zināšanas palīdzēs daudziem cilvēkiem Latvijā, jo viņi var praktizēt meditāciju paši un rast iekšējo mieru katru dienu.

– Šogad papildus divu stundu sesijām mēs piedāvāsim arī meditācijas brīvdienas. Vai jums šķiet, ka, pavadot laiku šādās brīvdienās, var kultivēt vairāk iekšējā miera?

Prāts ir kā ūdens glāze. Kad tu to piesārņo, tas ir kā pieliet šim ūdenim krāsu. Ja gribi, lai ūdens ir atkal skaidrs, tas prasa zināmu laiku. Pērn cilvēkiem bija iespēja meditēt dažādās sesijās, bet, ja to dari vairākas dienas pēc kārtas, tad tu pārstāj ūdenim liet krāsu, tu vienkārši ļauj tai nosēsties ilgāku laika periodu. Tas padarīs ūdeni skaidrāku, un cilvēki, kas piedalās šādās meditācijas brīvdienās, sajutīs, kā viņu iekšējais miers un meditācijas prakse var kļūt dziļāka.

– Runājot par dziļākām meditācijas praksēm, jūs esat mācījis meditāciju visu gadu "Draugiem Group" kolektīvam, vadot ikmēneša meditācijas sesijas tiešsaistē. Šīs vizītes laikā jūs atklāsiet meditācijas telpu viņu birojā. Vai šāda telpa var būt motivējošs iemesls, lai ikdienā meditētu?

Es pieņemu, ka jā, jo laba vide ir svarīga. Ja mēs tiešām gribam meditēt, un vieta ir trokšņaina, ir ļoti grūti koncentrēties meditācijai. Esmu dzirdējis, ka pasaulē ir daudz kompāniju, kuras atvēl speciālu telpu meditācijai. Tāpēc, ja "Draugiem" būs pirmā šāda kompānija Latvijā vai pat Baltijā, tas būs lielisks piemērs citām kompānijām darīt tāpat, īpaši IT kompānijām, kur cilvēki bieži saskaras ar stresu un ir nepieciešams pārtraukums, lai atkal "uzasinātu" prātu. Tas ir kā dators, kuru tu turi ieslēgtu ilgāku laiku, – tev to ir kādreiz jāizslēdz, citādi sistēma nevarēs atbilstoši funkcionēt. Tāpēc man šķiet, ka šis ir ļoti labs piemērs, un esmu pārliecināts, ka nākotnē daudzas kompānijas tam sekos.

– Ja reiz mums ir šāda meditācijas telpa, kāds tai būtu vislabākais pielietojums: meditēt grupā vai arī vienam?

Vislabākais ir ļaut telpai būt pašai par sevi, un lai jebkurā laikā, kad tas nepieciešams, cilvēki var doties uz telpu un meditēt atkarībā no sava ikdienas grafika un brīvā laika. Lai katrs var vienkārši doties uz šo telpu, pavadot tur vairākas minūtes vai stundas, un tādējādi tas būs noderīgi katram darbiniekam kompānijā. Tāpat arī ir ieteicamas meditācijas sesijas grupā, jo, ik pa laikam meditējot kopā, mēs izstarojam un sajūtam pozitīvu enerģiju.

– Tomēr ne visi meditē. Ir cilvēki, kas teiks, ka viņu veids, kā atrast iekšējo mieru, ir lasīt sēnes vai pavadīt laiku pie dabas. Jūs tomēr ieteiktu meditāciju ikvienam?

Ir daudz veidu, kā kultivēt iekšējo mieru, bet viens veids, kas ir viegls, neko nemaksā, un ko tu vari darīt jebkurā brīdī un, iespējams, esi jau darījis, ir meditācija. Kad tev liekas, ka galvā ir pārāk daudz lietu, tad tev tiešām vajag meditāciju. Tāpēc tā vietā, lai gaidītu, kad varēsi doties pie dabas (un, iespējams, tev nemaz nav šādas iespējas vai arī tev tam jāatvēl finansiāli līdzekļi), tu vari vienkārši aizvērt acis tajā vietā, kur tu jau esi, kaut vai uz dažām minūtēm, un tas tev palīdzēs atrast iekšējo mieru vieglā veidā.

Un, ja tu vari izveidot meditāciju par ieradumu, tas uzturēs un padziļinās tavu iekšējo mieru, tāpēc katru reizi, kad tu no rīta piecelsies, tu sajutīsi iekšējo mieru un jutīsies laimīgs, un tev būs enerģija sākt savu dienu. Tāpēc patiesībā nav jāgaida, lai kaut kas sagrūtu, kamēr tu vari sevi turēt gatavībā visu laiku.

Šis ir tas pats jautājums: es jau esmu vesels, kāpēc man jāvingro? Kāpēc man jārūpējas par savu ķermeni?

Pat, ja tu neredzi rezultātu uzreiz, ilgtermiņā tie, kas vingro, būs veselīgāki nekā tie, kas to nedara. Tas pats ir ar prātu un garīgo veselību.

– Jūs jau minējāt, ka mums vajadzētu pārvērst meditāciju par ieradumu. Šis būs arī jautājums, kuram mēs pievērsīsimies meditācijas brīvdienās. Kā izveidot šo ieradumu?

Pēc Maksvela Maltza (Maxwell Maltz) teorijas, ir nepieciešama 21 diena, lai izveidotu jaunu ieradumu. Tātad, ja tu vari veiksmīgi meditēt 21 dienu, tu jau esi daļēji iekļāvis meditāciju ieradumos. Tomēr ikdienā mēs saskaramies ar dažādiem izaicinājumiem, jo regulāri notiek kaut kas neparedzēts, tāpēc jautājums ir: kā salikt visu notiekošo pa plauktiņiem? Kā atvēlēt laiku meditācijai katru dienu? Šis ir izaicinājums. Tāpēc šajās meditācijas brīvdienās es nerunāšu par to, kā meditēt katru dienu, bet drīzāk par to, kas traucē to darīt. Kas ir tās iekšējās balsis, kas teiks: nedari to, nedari to, nedari to, – un kā mēs varam ar tām tikt galā.

– Ja skatāmies globālāk, meditācijas un apzinātības kultūra kļūst aizvien populārāka. Kāpēc?

Cilvēkiem mūsdienās ir vairāk izvēles iespēju. Līdz ar interneta laikmetu un informācijas apmainīšanos mēs zinām, kas potenciāli var mums nākt par labu. Jebko, kas neeksistēja mūsu kultūrā, cilvēki var atrast internetā ļoti viegli. Pirms tam tev būtu jāmeklē grāmatās vai jāceļo uz dažādām vietām, bet mūsdienās tu vari pat meditēt tiešsaistē. Tāpēc principā, pateicoties tehnoloģijas attīstībai un dažādām izvēlēm, mums ir lielāka iespēja izvēlēties sev labāko. Un kāpēc nepamēģināt meditāciju – iespējams, tas ir kaut kas, ko tu esi meklējis visu laiku.

– Kā jūs sākāt meditēt un kā tas kļuva par jūsu ieradumu?

Tas notika, kad es studēju telemātiku doktorantūrā Norvēģijā un rakstīju doktora disertāciju. Toreiz saskāros ar stresu, un reiz man ieteica, ka man vajadzētu meditēt. Bet es nekad negribēju mēģināt. Tā kā esmu piedzimis kā budists, meditācija bija kaut kas, ko es redzēju, ka cilvēki dara, bet domāju, ka tas ir veciem cilvēkiem, tādiem, kuriem ir pārāk daudz laika viņu pašu lietām. Man patiesībā nebija laika, tāpēc es vienmēr atradu iemeslus, kāpēc nemeditēt, bet kaut kādā brīdī šo studiju laikā es tomēr pamēģināju meditāciju, un tā man palīdzēja justies labāk. Kad atvēru acis, es jutu, ka visas problēmas... pat ja nepazuda, es sajutos daudz labāk, tāpēc varēju tās atrisināt ar mierīgu prātu. Tas, lūk, bija mans pirmais ceļojums, pateicoties kuram meditācija kļuva par manu ieradumu.

– Par ko ir bijis vislielākais gandarījums šajā ceļojumā?

Ka varu rast savu iekšējo mieru un dalīties šajā mierā un savās zināšanās ar citiem cilvēkiem. Tas liek man justies labi jebkur, kurp dodos.

– Jūs ceļojat uz daudzām valstīm visa gada garumā, lai dalītos savā iekšējā mierā un pieredzē. Kā jums izdodas sabalansēt savu dzīvi šajā laika periodā?

Ir tāds teiciens: ja tu vari atrast māju prātam, lai kurp tu dotos, tavs prāts ir ar tevi, un tu jūties kā mājās jebkurā pasaules vietā. Tāpēc, ja tu meditē, prāts atrod mājas, un jebkur, kurp tu dodies, tu nejūties tā, it kā tev pietrūktu māju. Tu jūties tā, it kā katra vieta ir tava ģimene, katra vieta ir daļa no tavas dzīves, un tu vari tiešām izbaudīt dažādas kultūras, nejūtot, ka tev kaut kā trūktu vai būtu slikti.

– Ko jūs paņemat no katras vietas, kuru apmeklējat?

Dzīve ir skola, un šī mācīšanās nāk no pieredzes doties uz dažādām vietām, satiekoties ar dažādām kultūrām un cilvēkiem. Viena lieta, ko man meditācija iemācīja: nav svarīgi, no kādas kultūras tu esi, kāda ir tava ticība, mēs visi varam meditēt. Jo mēs visi esam cilvēki, un mums visiem ir prāts, un mēs gribam būt laimīgi, lai kurp mēs ietu, lai kur mēs paliktu. Ar meditāciju tu vari būt laimīgs, vienkārši iemācoties paturēt prātu pie sevis. Visbeidzot katra vieta, ko tu apmeklē, liek tev justies kā mājās.

Tags

Apzinātība Dzīve Meditācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form