Skanēdami – tas ir zīmīgs vārds, jo šie ir priecīgi, skaļi un koši svētki. Kāpēc ne klusi, balti un rāmi, kā dažkārt ierasts vēlējumu kartītēs rakstīt? Ja palūkojamies, kas ir šīs laika rata pieturas jēga un uzdevums, daudz kas kļūst skaidrāks.

Šis ir laiks, kad notikumi veidojas vairāk smalkajā, nevis taustāmajā un redzamajā pasaulē. Meteņos mēs jau veidojam uzmetumu, Lielā dienā iešūpojam notikumus, Ūsiņos iegriežam auglības enerģijas, vasaras saulstāvjos ir kārta darīšanai. Un tālāk jau Jumī ievācam ražu un rudens saulgriežos rezumējam padarīto un pateicamies par to, lai pēcāk līdz ar veļu laiku atgrieztos pie norisēm iekšpasaulē un salāgotos ar dzimtas enerģijām.

Bet ziemas saulstāvji ir vēlmju laiks, kad jāpalīdz Saulei atgūt spēku un dienai – garumu, jāielaiž sevī un pasaulē iekšā pēc iespējas vairāk gaismas. Un prieka, jo priecīgs, pacilāts stāvoklis ir tas, kas iedod vēlmei nepieciešamo "paātrinājumu", lai tā piepildītos.

Kā tikt pie šīs tīrās emocijas? Pirmām kārtām jau, attīrot savu vidi un paši sevi. Te piederas gan mājokļa iztīrīšana tīri fiziskā nozīmē, gan arī enerģētiskā tīrīšana, par kuru sīki un smalki vari izlasīt šeit. Pie tīrīšanas piederas arī lieko un saplīsušo mantu aizvākšana, lai nebloķē svaigu enerģiju plūsmu.

Arīdzan pašiem jātop tīriem, tāpēc tradicionālā Ziemassvētku pirts ir ar attīrošu akcentu – tajā izmanto apsi, kadiķi, pīlādzi, vībotnes, kas ir spēcīgie augi – attīrītāji.

Vēl paliek "netīrumi", kas gribot negribot sakrājas mūsu aurā – iestrēgušas zemu vibrāciju emocijas, bēdas, bažas, aizvainojumi, pašpārmetumi un tamlīdzīgi. Šeit mūsu senči ņēma palīgā Uguns stihijas transformējošo spēku un dedzināja bluķi. Šis rituāls veicams Ziemassvētku priekšvakarā un laikam jau tieši tāpēc, lai pašus svētkus varētu sagaidīt augstākās – tīrākās vibrācijās.

Iztīrītu mājokli var koši izrotāt, lai laime un pārticība zina, kur tiek gaidītas. Atbilstoši dabas cikliem visiemīļotākais rotājums attēlo sauli un pasaules uzbūvi, kur vienlīdz svarīga loma izpaustajai un neizpaustajai pasaulei (puzuri). Eglītes nešana mājās ir, vēstures griezumā raugoties, ļoti nesena paraža. Savukārt dabā augošas eglītes rotāšana varētu būt velte dabas gariem.

Branga izēšanās un 12 ēdieni Ziemassvētkos gan ir sena tradīcija, tikai senlaikos ļaudis paēda, samaskojās un devās pie kaimiņiem ķekatās, dancoja, gāja rotaļās, vilka uz zoba cits citu, tādējādi nesot svētību. Un nevis iegrima dīvānos ar desertu... Kā minēts ievadā, līksmošana turpinājās trīs dienas.

Neiztrūkstošs gadskārtu rituāls ir laika zīmju vērošana un zīlēšana – gan par ražu, gan precībām un dzīves garumu. Mūsdienās, kad planētas ekoloģija ir tik ļoti izmainīta (un ne uz labo pusi), daudzi laika vērojumi vairs neatbilst patiesībai, bet zīlēšanu izmēģināt gan var.

Savukārt ar Ziemassvētku ticējumiem vari iepazīties šeit!