Rituāli un tradīcijas: Julgī Staltes ieteikumi Jāņu svinēšanai tautiskā garā
Foto: Mārtiņš Plūme

Drīz gada vismaģiskākie un svētki, kad caurstrāvo latviskums un senču tradīcijas. Svētku svinēšanas tradīcijās padomos dalās folkloras kopas "Skandinieki" vadītāja Julgī Stalte, kura ne tikai ieskicē dažādos rituālus Jāņu dienā, bet arī to, kāpēc svarīgi ir lasīt jāņuzāles, degt lielo ugunskuru un svētīt savas mājas.

Svētības burvība


Kā skaidro Julgī Stalte, šis ir laiks, kad pazūd daudz un dažādu robežu. Ar jāņuzālēm pušķotajās mājās labprātāk uz Jāņiem nāks arī garu un dievību pasaules pārstāvji, tāpat senčiem vieglāka pāreja šurp – būt kopā jāņabērnu pulkā, nest svētību un tajā dalīties. Viņa uzsver, ka arī katrs viesis – jāņabērns – ar savu klātbūtni ir svētības nesējs, bet pēc godiem, paņemot kripatiņu no pārpalikušā ēdiena sev līdzi, viņš to nes tālāk. Svarīgi ir arī atcerēties, ka kāda daļa noteikti jādod arī kaimiņiem un nabadziņiem, jo tā vairojas labais. Lūk, kāpēc galdi šajos svētkos ir pilni ar ēdamo – katrs atnes savu tiesu un paņem līdzi to jau ar lielu svētību.

Aizsardzības burvība


Viņa mudina iespraust pīlādzi vai izkapti pagalma vidū, nātres un dadžus saspraust mājas pakšos, bet telpu izkvēpināt ar kadiķiem vai salviju, jo tad neviens ļaunais spēks netiks klāt. Kā skaidro Stalte, kad visas robežas vaļā – visi spēki laiž savā dejā. Savukārt stipri smaržojošas jāņuzāles, piemēram, kalmes palīdzēs arī pret kukaiņiem.

Aizsardzības nolūkos kalpo arī ziedu vainagi, kas jāvelk galvā ne tikai meitām, bet arī puišiem. Kā skaidro "Skandinieku" vadītāja, ziedu vainagi meitām un ozolu vainagi puišiem velk apkārt katram nēsātājam vairāku līmeņu aizsardzības lokus, kas gūti no katra auga, tā īpašajām spējām un dziedinošā spēka. Turklāt, kā atzīmē Stalte, šis spēks un spējas trejdeviņu pinumu laikā vairojas trejdeviņkārt. Kā vēsta folkloras zinātāja, ja iekļūsti jāņabērnu pulkā, tad tur katra vainagotā galva saslēdzas gaismas sargu tīklojumā un ar apli uz galvas, kas ļaunam spēkam neļauj pietuvoties. Šī iemesla dēļ vainagi tiek pīti arī lopiņiem, celtēm vai pat lietām, kas cilvēkam ir ļoti svarīgas. "Viss taču ir dzīvs un visam ir dvēsele – to zināja jau senie līvi," atzīmē Stalte.

Tāpat aizsardzības nolūkos apkārt ēkām ir jāvelk pīlādzis, kā arī ir jāskrien kailam pa savām zemēm ar vainagu uz galvas, jo tas arī veic aizsardzības maģijas funkciju.

Uguns burvība


Stalte atgādina, ka Jāņu ugunis ir svētas ugunis, kas sargā pasaules gaismu, kas silda Zemes māti un sniedz tai mūsu svētību un aizsardzību. Tā ir uguns, kas paceļas augstu pūdeles formā – auglībai, dzīvelīgumam, dzīvīgumam. Tas ir pušķots ugunskurs, kas saņem ziedojumus – pērnos vainagus, Jāņu sieru, Jāņu alu, jāņuzāles un citas lietas, kas savieno senču pasauli, fizisko pasauli un garu pasauli. Tā, kā uzsver folkloras zinātāja, ir uguns, kas atbrīvo telpu jaunam un svētītam sākumam. Viņa norāda, ka uguni kur mirklī, kad saule riet un uztur līdz saullēktam. Savukārt pēdējās oglēs tiek salikti ap uguni pušķoto ziedu un zāļu klēpji – tie ir dūmi, kam cauri izlecot, pazūd liekais, pērnais paliek aizmugurē un ar jaunu gaismu ejams jauns ceļš.

Uguns burvību var radīt ne tikai ar ugunskuru, bet arī ar īpašiem uguns ratiem vai plostiem. Kā skaidro Stalte, uguns rats iegriež gaismas ceļu no kalna lejā, pastiprinot visu. Savukārt uguns plosts upē, ezerā vai jūrā ļauj ūdenim nest uguni, kā arī ļauj piepildīties visneparastākajiem sapņiem un rādīt gaismu grūtos ceļos. Tas ir labs zīlēšanas uguns – cerību uguns, piebilst Skandinieku vadītāja.

Zāļu burvība


Īpaša nozīme svētkos ir arī jāņuzālēm. Kā stāsta Julgī Stalte, tieši ap Jāņiem ir ir varenākais zāļu laiks. Piemēram, līdz Vītus dienai zāli nepļauj un ļauj ziediem sēklu sēt.
Viņa uzsver, ka viss Jāņu laiks ir dziedinošu zālīšu vākšanas laiks, bet zāļu dienā, kas ir diena pirms Jāņu vakara, tiek vāktas zālītes. Tās tiek liktas gan meitu pirtī, gan zālīšu maisījumos, tāpat kaltētas buntēs un krātas maisos, lai visu gadu gādātu par rasas burvību, papardes zieda krāšņumu, balss un dvēseles skanēšanu, miesas un gara dziedināšanu. Viņa gan atgādina, ka ir svarīgi zināt, kad kura zālīte vācama, proti, vai ar rasas pieskārienu vai naktī, rīta vai vakara stundā. Ar katru gadu papildinot savu zināšanu pūru, reiz tapsi par izcilu dziedinātāju, tā Stalte.

Julgī Staltes padomi Jāņu svinēšanai

  • Jāņu nakti neguli! Tikai tas, kas gaismu nosargājis no saulrieta līdz saullēktam, ir godājis Jāņus.
  • Meklē papardes ziedu! Jo vairāk Jāņos būsi darījis un tos ar jēgu piepildījis, jo vairāk iespējams, ka viennatnē, savijoties ar dabu, tu atradīsi papardes zieda brīnumu jeb otru, ko ieguldīt papardēs un piedzīvot brīnumu kopā.
  • Peldies kails un zīlē ar vainagiem vai jāņuzālēm, notici katram solim līdz sirds dziļumam. Domu spēks šajā laikā reizinās trejdeviņas reizes.
  • Dziedi, dziedini, dzīvo! Skaņa liks dvēselei atvērties, katrs labs vārds spēs otram līdzēt un pacelt spārnos, piedzīvo vēlmi un spēju dalīties! Tu atklāsi savu bagātību, izbaudi to.
  • Pieliec savu roku visos darbos – jo vairāk darīsi, jo krāšņāk atdarīsies.
  • Vienmēr izpušķo, apdāvini un paslavē Jāņatēvu un Jāņamāti – tie šajos godos ir otrajā vietā aiz paša Dievadēla Jāņa. Tie savu vidi ir padarījuši par svētvietu.
  • Ugunskurā ceptu gaļu vari droši saukt par uguns gaļu, tā garšos labāk. Bet to necep rituālajā ugunī – tai nepieciešams saimnieciskais uguns.
  • Jāņos darini pats ko gardu – Jāņu sieru, alu, maizi, raušus, pīrāgus, plāceņus. Ja klāsi galdu – raugi, lai uz tā ir gan no mājas, gan meža, gan pļavas, lauka un dārza, ūdeņiem un gaisa nākušais. Lai ar katru vietu var ar svētību apmainīties, to godinot.
  • Aizej aplīgot kaimiņus! Daloties svētībā, labais vairojas un tā tu parādi savu pozitīvo vērtējumu kaimiņam ar kuru vēlies dalīties labajā.
  • Apdziedāšanās ir jautrākā un karstākā nakts daļa, tikai jāraugas, lai sākotnēji viens otru apdzied cildinoši, tad maķenīt uz zoba ķeroši, bet pie kārtīgam nerātnībām ķeras klāt pēdējā tiesā. Apdziedāšanās veic arī labo īpašību vairošanu, pat tad, ja tās paķertas uz zoba.
  • Garlaicīgi vai slapji, nepatīkami Jāņi var sanākt tikai tad, ja pats tajos neesi licis gana lielu artavu. Dari, radi, dalies – un katri Jāņi tev būs visīpašākie.
  • Noteikti uztaisi trīs Jāņu vārtus – kur saule lec, kur riet un pa kuriem nāk jāņabērni.
  • Ugunskurs ir vīru un Jāņatēva goda lieta.
  • Šī ir diena, kad var un vajag dāvināt visiem ziedu pušķus vai klēpjus, kalmju kalnus un paparžu mežus. Tā ļaudis uzziedēs kopā ar dabu. Tā mēs atceramies par savu vienotību ar to.
  • Kad nāc to pulkā, kas dienām un naktīm, gadu gadiem mūsu tautas zināšanu pūrus vētījuši, domājuši, lasījuši, klausījušies, braukuši ekspedīcijās, piedzīvojuši, eksperimentējuši, atklājuši, tad esi līdzdarīgs – tikai darot līdzi, tu kļūsti par tā daļu, tikai domājot līdzi, tam top milzīga vēŗtība. Tad ņem piedzīvoto savā pūrā un mēģini ieviest arī savās mājās. Tikai darot rodas darītājs.

Source

Orākuls.lv

Tags

Jāņi Rituāli Skandinieki
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form