Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis piektdien organizācijas Ģenerālajā asamblejā kritizēja politiķus par nevērīgu attieksmi pret sportu gan ilgtermiņa plānošanas aspektā, gan nepieciešamā finansējuma nodrošināšanā, savukārt izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis solīja sportam lielāku budžetu.
Par nožēlas vērtu faktu Vrubļevskis uzrunā nosauca premjera Valda Dombrovska valdības darbošanos pēc deklarācijas, kurā neatrast vārdu "sports". Pēc tāda paša principa ticis veidots arī Nacionālais attīstības plāns 2014.‒2020.gadam. Vrubļevskis teica, ka LOK naivi necer uz politiķu un birokrātijas dāvanām, tomēr solīja, ka politikas lauciņu uzmanīs, lai izvairītos no nepamatotas sporta nozares valsts pārvaldības centralizācijas un ierobežošanas.
Ķīlis pauda atzinību sporta nozarei par izturību grūtos laikos, kā arī atzina, ka tā ir ar stingru mugurkaulu un augstām pašorganizācijas spējām. Ķīlis teica, ka ir jādefinē sporta vieta valsts attīstības dokumentos, jākoncetrē resursi un jānosaka skaidri spēles noteikumi.
"Ir būtiski jāpalielina sporta finansējums ‒ par to valdība pašlaik aktīvi spriež," sacīja Ķīlis. Viņš uzskata, ka sportam jābūt iespējai saņemt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudu, kas nozarei līdz šim nebija iespējams.
Savukārt Vrubļevskis norādīja, ka lēmumi Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) tiek pieņemti, neiesaistot un neuzklausot sporta speciālistus. Tādēļ izveidojusies situācija, ka Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija savu jautājumu risināšanai arvien biežāk vēršas tieši pie premjera, nevis IZM. Problēmas risināšanu Vrubļevskis nosauca par politiski sarežģītu, jo premjers jau pavasarī pauda gatavību pārņemt Latvijas Nacionālās sporta padomes (LNSP) vadību, bet tikai septembrī sāka virzīties IZM paredzētie grozījumi LNSP sastāvā.
Politiski sportu ietekmējot arī jau vairāk nekā astoņus mēnešus ilgstošais IZM reformu process, kura sākumā bija paredzēts veidot Sporta, jaunatnes un valodas lietu departamentu, vēlāk tikai Sporta un jaunatnes departamentu, līdz augustā konkursā izraudzīja departamenta direktori Ulriku Auniņu, kura vienlaicīgi ir arī IZM valsts sekretāra vietniece, pastāstīja Vrubļevskis. Pirmie jaunizveidotā departamenta darbības mēneši LOK prezidentu nepārliecina, ka kārtējā reforma ministrijā būtu nostiprinājusi sporta nozares nozīmīgumu lielajā izglītības un zinātnes politikas jūklī.
Sportistu panākumu Londonas olimpiskajās spēlēs dēļ LOK daļēji izdevies ielobēt sportu 2012.gada valsts budžeta grozījumos. Vrubļevskis arī cer, ka piepildīsies Saeimas deputātu solījums, ka 2013.gada valsts budžetā būs Valsts prezidenta atbalstītais sporta budžeta pieaugums līdz 1,4 miljoniem latu.
Vrubļevskis atzina, ka politikas un pasaules finanšu krīzes ietekmē sporta skolu darbība faktiski tika pārlikta uz pašvaldību pleciem un tās ne visas ir spējīgas piemaksāt sporta skolu treneriem. LOK rēķinās ar iespējamiem uzbrukumiem organizācijas sponsoriem paredzētajām uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm no Finanšu ministrijas puses. Gan 2011.gada vasarā, kad tikusi apdraudēta gatavošanās Londonas olimpiskajām spēlēm, gan šogad valdības darba kārtībā ik pa brīdim parādosties jautājumi par dažādiem ierobežojumiem vai aizliegumu ziedot no valsts uzņēmumu peļņas. Vrubļevskis minēja, ka pašlaik ir izdevies noturēt ziedotājiem un sabiedriskā labuma organizācijām labvēlīgu situāciju, taču jābūt modriem arī turpmāk.
Liela problēma sporta sabiedriskajām organizācijām, pēc Vrubļevska domām, nākotnē var rasties, ja tiks pieņemts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšlikums nevalstisko organizāciju vēlētas amatpersonas atzīt par valsts amatpersonām ar izrietošajiem amatu savienošanas un citiem ierobežojumiem, ja sabiedriskā organizācija saņem valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļus. Valsts grib represīvā veidā sabiedrisko organizāciju amatpersonas padarīt atkarīgas no politiski ieceltu ierēdņu vai ministru gribas, jo sporta veida federācijas prezidents, kurš ir sekmīgs uzņēmējs, būs spiests prasīt ministram atļauju savienot amatu federācijā ar amatu savā uzņēmumā, klāstīja Vrubļevskis.
"Pēc šiem grozījumiem, ja tie tiks pieņemti, par valsts amatpersonu kļūtu priesteris vai mācītājs, kas vada draudzi vai klosteri, kas saņem valsts budžeta dotāciju valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa ‒ baznīcas ‒ atjaunošanai vai Svētās Jaunavas Marijas svētkiem Aglonā 15.augustā," teica Vrubļevskis. LOK prezidents iespējamos ierobežojumus sabiedrisko organizāciju amatpersonām uzskata par Satversmes pārkāpumu un triecienu sporta sabiedriskām un citām nevalstiskām organizācijām, jo to vadībā pārsvarā varētu ievēlēt tikai politiķiem pietuvinātas personas.
Par LOK galvenajām prioritātēm Vrubļevskis nosauca valsts sporta budžetu 2013.gadam un nodrošinājumu 2014.gada Soču ziemas olimpisko spēļu programmai, kā arī sponsoru meklējumus olimpiskajām programmām un LOK pasākumiem.
Vai Vrubļevskis uz vēl vienu termiņu saglabās LOK prezidenta amatu, kļūs zināms balsojumā vēlāk piektdien. LOK prezidenta vēlēšanās kandidē arī Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas prezidents Jānis Kols.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
