Āgenskalna tirgus ir vecākais un plašākais Pārdaugavas tirgus, kas atklāts 1925. gadā. Kaut gan no 2018. gada 1. janvāra uz rekonstrukcijas laiku ir pārtraukta tirgus paviljona darbība, jo tika konstatēts, ka daļa ēkas konstrukciju kļuvusi bīstama apmeklētājiem, pagaidu neērtībām ir rasts risinājums – andele uz pilnu klapi iet vaļā tirgus pagalmā. "Tasty" uzdevumā devos lūkot, kas tad šobrīd notiek Āgenskalna tirgū.
Martā andele Āgenskalna tirgus pagalmā notiek no ceturtdienas līdz svētdienai, līdz ar siltāka laika iestāšanos tirgus darbosies visu nedēļu, izņemot pirmdienas.
Paejot garām pie tirgus ieejas novietotajam saldējuma vāģim, paveras skats uz ziedu stendu, te pilnā krāšņumā uzziedējis pavasaris, priecējot aci ar leknām tulpēm, reibinoši smaržojošām hiacintēm un pūpolu buntēm. Virzos tālāk pagalma dziļumā gar dārzeņu un augļu krāvumiem, bērzu sulām, skābiem kāpostiem, amatnieku izstrādājumiem un piena produktiem.
Aiz kādas letes pamanu pazīstamu seju – runātīgo zivju bodītes saimnieci, ar kuru pirms nedēļas jau bijām tikušās Čiekurkalna tirgū. Uzzinu, ka Klapkalnciema zivis – gan svaigas, gan kūpinātas –piektdienās, sestdienās un svētdienās nu esot nopērkamas arī Āgenskalnā. Gribu tikt pie kāda kilograma svaigu vai kūpinātu reņģu, bet, ak, tavu neražu – jūras vēji šoreiz neesot bijuši zvejniekiem labvēlīgi. "Reņģu nav," apliecina arī zivju pārdevējs pretējā ejas pusē, tādēļ izvēlos treknas, karsti kūpinātas siļķes par 3.90 eiro kilogramā.
Dzintara tēja, japāņu zaļumi un citi atradumi
Īsts atklājums man ir "Livonijas dzintara" produkti, kas satur Baltijas dzintaru – pulvera, dzintarskābes vai eļļas veidā. Manu uzmanību piesaista kas pavisam neparasts – dzintara tēja! Paciņa pildīta ar maziem, neapstrādātiem dzintara gabaliņiem. Sākumā šķiet, ka tas varētu būt kāds triks un tie ir izgatavoti no cukura, pildot suvenīra funkciju. Tomēr tas tiešām ir īsts dzintars, pārdevējs mani "apgaismo", ka, pārlieti ar verdošu ūdeni, gabaliņi piebriest, kļūst mīksti un dzintarskābe pamazām izšķīst ūdenī, pārtopot par dzintara tēju, bet, pārlejot tos ar degvīnu, pēc mēneša var iegūt zeltainu dzintara uzlējumu. "Dzintarskābe ir dabīgs antiseptiķis un biostimulators, kas stiprina imunitāti un aktivizē vielmaiņu," savu preci slavē dzintara tirgonis. Mūžu dzīvo, mūžu mācies!
Īsta saldummīļu paradīze ir Lietuvas ražotāju halvas stends – ar zemesriekstiem, sezamu, pistācijām, mellenēm un ko tik vēl ne. Pēc pustukšajiem traukiem spriežot, austrumu saldumi iet pie dūšas arī vietējiem pircējiem. Nejutīsies apdalīti arī tie, kas grib piesiet dūšu ar ko kreftīgāku, jo Āgenskalna tirgū pieklājīgā sortimentā var iegādāties Iecēnu gaļas delikateses: auksti kūpināta "Sestdiendesa" vai vītināta vistas filejas desa ar medu un ķiršiem – izklausās garšīgi!
Netālu no tirgus izejas piestāju aprunāties ar olu stenda pārdevēju. Šeit nopērkamas brīvās turēšanas lauku vistu olas no Gaujas nacionālā parka. Tirgone taisnojas, ka zaļās olas, mazās olas un XXL esot izpirktas. Par mazajām olām man viss skaidrs, bet uzzinu, ka zaļās tiešām ir zaļā krāsā un tām esot mazāks holesterīna līmenis, savukārt ar XXL tiekot marķētas olas ar diviem dzeltenumiem, turklāt tās esot tik lielas, ka nav ietilpināmas ledusskapja olu nodalījumā.
Piemājas saimniecības "Mežsētas" stendā līdztekus ziemas dārzeņiem, bērzu sulām un lekniem sīpollokiem var tikt arī pie japāņu zaļumiem, ko izmanto dažādos salātos vai pievieno kādam zaļajam kokteilim. Neretas zemnieki turpat blakus piedāvā sulīgus pašmāju ābolus, dažādu krāsu un lielumu kaltētās pupiņas un plašu sortimentu ar ieburkotiem rudens ražas labumiem – no zaptēm līdz skābenēm un kabačiem. Kādā citā stendā nopērkami sālījumi un marinējumi – ir, no kā izvēlēties. Mana izvēle krīt par labu koši zaļiem un kraukšķīgiem mazsālītajiem gurķīšiem.
Nenociešos līdz mašīnai un turpat tirgū ieslidinu roku maisiņā, lai pēc brīža ar skaļu "kriukš!" iekostos šogad pirmajā mazsālītajā, pie viena apsverot, kādi tad ir mani secinājumi pēc tirgus apmeklējuma. Priecē, ka te nav ne smakas no daudziem Rīgas andeles plačiem raksturīgās apšaubāmās publikas un apbružātas deviņdesmito gadu auras, tādēļ Āgenskalna tirgu par sava apmeklējuma mērķi droši var izvēlēties arī ģimenes ar bērniem un "tirgus iesācēji". Vide ir sakārtota, atmosfēra – patīkama. Ir jūtams, ka te viss notiek un Āgenskalna tirgus šobrīd ir izaugsmes procesā, atdzimstot kā fēnikss no pelniem. Lai izdodas!
Āgenskalna tirgus apsaimniekotāju ieceres
Jau iepriekš vēstījām, ka SIA "Kalnciema iela" 2018. gada maijā uzvarēja Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsolē, iegūstot tiesības tur saimniekot nākamos 30 gadus. Kalnciema kvartāla īpašnieki – brāļi Mārtiņš un Kārlis Dambergi Āgenskalna tirgus attīstīšanai piesaistījuši investīciju fondu "BaltCap", kā arī plāno investēt līdz pieciem miljoniem eiro, solot saglabāt tirgus funkciju un vilināt pircējus arī no Pierīgas.
Šobrīd, papildus tirdzniecībai Āgenskalna tirgus pagalmā, plānoti arī dažādi tematiskie tirgi, informē Āgenskalna tirgus nomnieku pārstāve Darja Trizna: ""Braļukas" lietuviešu tirgus 30. un 31. martā, kur aicināsim leišu un baltkrievu kaimiņus, Stādu tirgus, sākot ar 6.-7. aprīli Lieldienas folkloras noskaņās, Urbānās kultūras festivāls jauniešiem aprīļa beigās. No maija plānoti vairāki citi tematiskie tirgi, kā arī bezmaksas koncerti, izstādes, iespējams, arī kino vakari. Darbnīcās un diskusijās īpaši pievēršam uzmanību ilgtspējības tēmai, lai par videi draudzīgu iepirkšanos izglītotu gan tirgotājus, gan apmeklētājus. Esam ieviesuši Krāmu tirgus tradīciju, aicinot katru svētdienu apkaimes iedzīvotājus nākt tirgoties ar saviem "krāmiem" – kas vienam lieks, citam var izrādīties tieši vajadzīgā manta par simbolisku samaksu, vai tas būtu velosipēds, rotaļlieta, grāmata vai porcelāna servīze. Īpaši gaidām piedalīties ģimenes ar bērniem un seniorus."
Cīnoties ar laikapstākļiem, vandāļiem un tehniskām ķibelēm, uz priekšu virzās arī pagalma labiekārtošanas darbi. Ziemas vidū uzstādīto telti esot saplosījis vējš, arī iecere uzstādīt pagaidu piepūšamo paviljonu aizkavējusies, bet tirgus apsaimniekotāji nepadodas un cenšas sarūpēt ērtākas darba vietas gan tirgotājiem, gan ēdinātājiem.
Tirgus ēka apmeklētājiem atkal varētu būt atvērta 2021. gada otrajā pusē, jaunajam nomniekam doti trīsarpus gadi, lai nodotu tirgu ekspluatācijā. "Šobrīd notiek paviljona atjaunošanas darbi – ir apzināts ēkas tehniskais stāvoklis un sākts iekštelpu plānojuma darbs, lai grezno, arhitekta Šmēlinga projektēto ēku pārvērstu par mūsdienīgu tirgošanās vietu, atspērienu vietējiem uzņēmējiem un kopienas centru," cerīgu ainu iezīmē jauno Āgenskalna tirgus apsaimniekotāju pārstāve.
Lūk, foto ieskats Āgenskalna tirgus norisēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
