Ko iesākt ar talkā uzietiem būvgružiem?
Foto: Publicitātes foto

Oktobris ir brīdis, kad vēl varam organizēt darbus ārā, lai pirms ziemas atnākšanas sakoptu piemājas teritoriju, pagalmu un dārzu, lai organizētu talku savas apkaimes, tuvējās pļavas vai meža sakopšanai. Tieši oktobrī desmitiem entuziastu uz talku pulcēja arī sabiedriskās iniciatīvas "Sporta pils dārzi" aktīvisti, kas, attīstot ieceri par pagaidu dārzu ierīkošanu Rīgā, sakopa ilgstoši aiz žoga dusošo un neizmantoto Sporta pils kvartālu. Talkā kopīgiem spēkiem turpat divu hektāru plašais kvartāls tika sakopts tā, lai jau pavasarī te varētu sākties pagaidu dārziņu ierīkošana un pļavas iekopšana. Talka gan atklāja arī pārsteigumus – līdzās saaugušiem krūmiem un pļaujamai zālei, uziets arī lērums ar būvgružiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Projekts "Sporta pils dārzi" ir līdz šim Latvijā nebijušā mērogā īstenots sadarbības projekts starp aktīviem iedzīvotājiem un privātu nekustamā īpašuma attīstītāju, kas atļāvis bez atlīdzības savā teritorijā iedzīvotājiem ierīkot mazdārziņu un kvalitatīvas atpūtas zonu. Proti, ir zināms, ka ar laiku kādreizējās Sporta pils teritorijā starp Barona, Tērbatas, Artilērijas un Lielgabalu ielu tiks attīstīts būvniecības projekts. Taču kamēr būvniecības ieceres ir piebremzējušās, teritorija bez atlīdzības mazdārziņu ierīkošanai nodota iedzīvotājiem – šā brīža vienošanās paredz, ka kastēs ierīkoti mazdārziņi un savvaļas pļava kvalitatīvai atpūtai cilvēkiem te būs pieejama trīs gadus.

Pasaules mazdārziņu pieredzi Rīgā iedzīvina vīruss un izolācijas laiks

Sabiedriskā kārtā iekoptie dārziņi būs unikāls brīvā laika pavadīšanas veids, kas piedāvās drošu, sociāli iekļaujošu vidi un veicinās pilsētas iedzīvotāju labklājību un veselīgāku atpūtu. Šāda tipa mazdārziņu projekti ir plaši izplatīti kā Eiropā, tā arī metropolēs okeāna otrā krastā. Pakāpeniski tie popularitāti gūst arī pagalmos un aktīvās apkaimēs Rīgā, bet "Sporta pils dārzi" ir vērienīgākā šādas idejas iecere Rīgā.

"Iepriekš biju mācījusies un dzīvojusi Ņujorkā, kur mazdārziņu ierīkošanai kastēs cilvēki izmanto katru brīvo vietu pagalmos, apkaimēs un uz ēku jumtiem. Laikā, kad cīnāmies ar vīrusa izplatību un esam spiesti izolēties, šķita, ka mazdārziņa iekopšana pagaidām neapbūvētajā kvartālā Sporta pils vietā varētu būt risinājums, kas ļauj darīt ko vērtīgu, lietderīgu un veselīgu arī šajā sarežģītajā laikā, kad jārod jauni veidi, kā cilvēkiem būt kopā droši," to, kā radās ideja par "Sporta pils dārziem", stāsta pagaidu pilsētas dārzu iniciatore Renāte Prancāne.

Idejas atnākšana gan bija vieglāka, nekā tās realizācija.

Pirms stādīšanas jātiek galā ar lērumu atkritumu

"Sākot darbu pie "Sporta pils dārzu" projekta, zinājām, ka būs jāpļauj, jāzāģē un viss BIO materiāls jāgrābj un jākrauj kaudzēs. Taču, apsekojot teritoriju, sapratām, ka bez bioloģiskiem atkritumiem, kādus varam izmantot savos mazdārziņos, ierīkojot kompostu, būs jāatbrīvojas no dažādiem sadzīves un lielgabarīta atkritumiem, no auto riepām, kā arī būvgružiem – bruģi, ķieģeļiem, akmeņiem, dēļiem, logu stiklu, metāla detaļām, milzīgām betona plāksnēm un līdzīgiem celtniecības materiāliem, kuru klātbūtne teritorijā varētu apdraudēt dārznieku drošību. Nespeciālistam saprast, ko ar dažādajiem atkrituma veidiem iesākt, nav vienkārši – no vienas puses, dažādie atkritumi ir pārstrādājami, no otras puses – tie ir tik dažādi, ka nesaproti, vai tiešām jāsagādā virkne ar konteineriem un katrā no tiem jāatšķiro noteikta veida atkritumi. Tas, kā organizēt un atbrīvot teritoriju no nevajadzīgā, bija sarežģīts uzdevums, tādēļ novērtējam, ka vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" mūs atbalstīja, gan pirms talkas sniedzot padomu un skaidrojumu, kā dažādos atkritumu veidus pareizi grupēt, gan arī pēc talkas lielu daļu satalkotā savācot un nogādājot tālākai gudrai pārstrādei. Tas, ka BIO atkritumi aiziet kompostam vai biogāzes ražošanai, bet būvgruži tiek pārstrādāti būvniecībā vēl izmantojamos materiālos, mums ir ļoti būtiski, jo šajā projektā katrs lēmums tiek pieņemts, domājot par tā vērtību un ietekmi ilgtermiņā. Ļoti novērtējam, ka "Clean R" ir gatavs ieguldīt savus resursus, lai palīdzētu Latvijā aizvien efektīvāk īstenot atkritumu otrreizēju pārstrādi, dodot tiem otru dzīvi un vienlaicīgi izglītojot iedzīvotājus, kā gudri šķirot," atzīst Renāte Prancāne.

Viņa aicina arī citus talku organizatorus ņemt vērā ieteikumus par to, kā talkā uzietos atkritumus pareizi grupēt un kā efektīvāk parūpēties par to, lai tie nonāk otrreizējā pārstrādē.

Pirms met ārā, novērtē, vai uzietais nenoderēs paša vajadzībām

Vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" eksperti skaidro, ka, ja talkā uziets vien neliels daudzums ķieģeļu un akmeņu, ir vērts izvērtēt, vai šis materiāls pašiem talkotājiem nevarētu būt noderīgs, piemēram, ceļa stiprināšanai vai kāda vides objekta radīšanai.

Ja droši zināms – ķieģeļi nebūs vajadzīgi, tos var šķiroti kraut kartupeļu maisos un pašu spēkiem nogādāt legālā būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrā. "Clean R" tādu septembrī atklāja "Nomalēs", Rumbulā, Stopiņu novadā, kur būvniecības atkritumus pieņem kā no fiziskām, tā arī juridiskām personām.

Taču, ja uzieto būvgružu apjoms ir liels un pašu spēkiem betona blokus, ķieģeļus, akmeņus, koku gabalus, dēļus, logu rāmjus ar stikliem un flīzes talkotājs izvest nespēs, pareizākais risinājums ir sazināties ar savu atkritumu apsaimniekotāju. Tas ir vienkāršākais un drošākais veids, kā parūpēties, lai talkā uzietie atkritumi tiek atbildīgi apsaimniekoti. Gan topošo "Sporta pils dārzu" teritorijā Rīgas centrā, gan daudzās līdzīgās talkās ieteicam organizēt talkā savākto atkritumu šķirošanu. Tas vēlāk atkritumus ļaus izvest lētāk.

Būtiski atcerēties – būvgruži var būt arī veselībai bīstami

Pavisam droši, ja talkā ir uzietas betona un dzelzsbetona konstrukcijas, ķieģeļi, flīzes, keramika, santehnika, ģipsis, asfalts, koks, metāls, rīģipša loksnes, logu rāmji ar vai bez stikliem, ruberoīds, jumta segumi, siltumizolācija, plastmasas caurules, akmens un citi būvniecības, demontāžas vai ceļu būves vai demontāžas darbos pāri palikuši materiāli, talkā jāsauc būvgružu apsaimniekotājs. Visi šie materiāli ir pieskaitāmi pie būvniecības atkritumiem jeb tautā saucamajiem būvgružiem, kas, izmesti mežā, rada piesārņojumu, bet, nonākot legālā būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrā, var pārtapt otrreiz izmantojamos materiālos. Vienlaikus Latvijā aizvien aktuāla problēma ir bīstamie atkritumi, kas savulaik aktīvi izmantoti būvniecībā, bet tagad mētājas mežmalās – te kā izplatītākais piemērs minams šīferis (azbestu saturošs materiāls). Ja ķieģeļus vai akmeņus ir pieļaujami izmantot, piemēram, sava piemājas ceļa stiprināšanai, tad šīferis ir bīstams veselībai, tādēļ noteikti ir jānodod sertificētam uzņēmumam, kas bīstamos atkritumus drīkst apsaimniekot un pārvadāt.

Kā talku organizēt, lai savākto efektīvi nodotu pārstrādei?

Eksperti talku organizatoriem iesaka vēl pirms lielās talkošanas palūgt konsultāciju atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam. Zinošs eksperts, jau apskatot teritoriju, novērtēs sagaidāmo atkritumu apjomu un sniegs padomu, kā talkā savāktos atkritumus pareizi šķirot - tas aizvien ir efektīvākais veids, kā samazināt atkritumu izvešanas izmaksas.

Pieredzējis būvniecības atkritumu apsaimniekotājs, novērtējot teritoriju, pratīs ieteikt būvniecības atkritumu konteinera izmērus, kā arī sniegs padomu, kā efektīvāk tikt galā ar cita veida atkritumiem. Piemēram, jau pēc pirmās apsekošanas "Sporta pils dārzu" teritorijā "Clean R" komanda ieteica būvgružus, metālu un tā izstrādājumus kraut atsevišķās kaudzēs, citās – kokus, zarus un līdzīgus bioloģiski noārdāmos atkritumus, vēl atsevišķs konteiners bija nepieciešams plastmasas un papīra, kā arī stikla atkritumiem, bet vēl cits – nepārstrādājamiem sadzīves un lielgabarīta atkritumiem.


Būtisks faktors – piebraukšanas iespēja

Apsekojot teritoriju, eksperti novērtē arī specializētās tehnikas piebraukšanas iespējas. "Sporta pils dārzos" talcinieki atsevišķas atkritumu kaudzes bija aicināti veidot tā, lai būvgružiem varētu piebraukt specializēts auto ar manipulatoru, lai ar kausu akmeņus, ķieģeļus un citus būvgružus iekrautu smagā auto piekabē. Savukārt nozāģēto krūmu zari, lapas un nezāles bija jākrauj atsevišķi, lai tos vēlāk sakrautu un ar specializēto tehniku izvestu tālākai pārstrādei kompostā vai biogāzes ražošanai.

Ikvienam talkas organizatoram ir būtiski jau sākotnēji atkritumu kraušanu plānot vietā, kur tai var piebraukt tehnika. Te būtisks faktors ir ceļa kravnesība, vārtu platums un pietiekams plašums smagās tehnikas manevriem.

Noteikti jāatceras, ka konteinera uzstādīšana uz ietvēm un ceļa braucamās daļas ir jāsaskaņo ar pašvaldību.

Ko iesākt, ja atkritumu apsaimniekotājs ar būvgružiem nenodarbojas?

Ja atklājas, ka atkritumu apsaimniekotājs kas nodrošina sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ar būvgružu izvešanu un pārstrādi nenodarbojas, jāaplūko internetā pieejamā informācija, kur piedāvājumu netrūkst. Būtiski gan ņemt vērā, ka būvniecības atkritumu jomā netrūkst arī komersantu, kas darbojas bez atbilstošām atļaujām un sertifikātiem. Ja nevēlies, lai būvniecības atkritumi no tavas talkas nonāktu mežā, noteikti jāpievērš uzmanība izvēlētā komersanta darbības likumībai un jāpārliecinās, ka uzņēmums Valsts vides dienestā (VVD) ir saņēmis atļauju savākt un pārvadāt atkritumus. Tas ērti izdarāms, izmantojot meklētāju VVD mājas lapā.

Meklētājā, ievadot tikai izvēlētā uzņēmuma nosaukumu, uzreiz saņemsiet informāciju par to, vai izvēlētais uzņēmums ir saņēmis atļauju atkritumu apsaimniekošanai. Pievērsiet uzmanību tam, vai atļaujā ir norādīti būvniecības atkritumi.

Izvēloties legālu un uzticamu partneri talkā savākto atkritumu un būvgružu izvešanai, būs gādāts, lai būvgruži nonāk tikai tiem paredzētajās vietās, lai mūsu vide ir tīra un sakopta, bet meži paliek sēnēm un sēņotājiem, nevis atkritumu kaudzēm.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form