Patiesībā atbilde ir pavisam vienkārša: 2016. gadā "slēgt" jebkādu masu informācijas līdzekli vai mājaslapu ir teju neiespējami. Latvijas valdībai nav tādu resursu, lai šādus aizliegumus padarītu patiesi efektīvus.
Viss, kas ir "aizliegts", patiesībā paliek pieejams — tāpēc šajā gadījumā stāsts ir par ierobežojumiem, kuru efektivitāte ir atkarīga no krietna lēruma faktoru. Piemēram, atslēdzot "TV kanālus" kabeļtīklos, auditorija nepārprotami samazināsies, bet, lūk, cik cilvēku apmeklēja "Sputnik" tikai tāpēc, ka viņš tika izolēts no ".lv" domēna, to pateikt nemācēs neviens. Starp citu, martā "Sputnik" ierindojās 55. vietā Latvijas skatītāko portālu rindās.
Ir vismaz astoņi iemesli, kāpēc interneta portālu un televīzijas kanālu ierobežošana izraisa šaubas par pieejas efektivitāti.
1. Latvijai nav pietiekami daudz resursu un iespēju šādu informācijas nesēju ierobežošanā
Bloķēt un ierobežot mēģinājuši ir daudzi, bet efektīvi to izdarīt izdodas tikai retajam. Lielākais veiksmes stāsts šajā jomā pieder Ķīnai ar "vareno ugunsmūri", bet, lai izveidotu ko tādu, nepieciešami milzu resursi gan valstiskā, gan privātā biznesa līmenī.
Valsts bloķē izeju, bet privātās kompānijas nodarbojas ar pašcenzūru — sociālo portālu iekšienē darbojas veseli pulki, kas patstāvīgi "pre-moderē" komentārus un vajadzības gadījumā iejaucas, slēpj tos un pat dzēš to cilvēku komentārus, kuri izrāda sašutumu par pastāvošo lietu kārtību. Kritika Ķīnā nav aizliegta, pat gluži otrādāk, tā tiek uzslavēta. Aiz aizlieguma līnijas atrodas tie komentāri, kas rosina radikāli rīkoties.
2. Nav tehniskas izpratnes par to, kā tas varētu strādāt
Nevienam par pārsteigumu nekļuva tas fakts, ka pēc "sputniknews.lv" propagandas medijs pārgāja uz "sputniknewslv.com". Tiesa, vai šādu iznākumu pirms domēna bloķēšanas nevarēja paredzēt arī Ārlietu ministrija?
3. Visus aizliegumus apiet ir vienkārši
Pat ja kāda mājaslapa bloķēta Latvijas teritorijā, pastāv kā minimums desmitiem veidu, kā apiet šo aizliegumu. Šādu veidu meklēšanai pat nav jāpatērē daudz laika — pamācības internetā "mētājas" uz katra stūra, piemēram šeit.
4. Nevar kontrolēt "gudro" televīziju
"Smart TV" kā satura piegādes kanāls, iespējams, nav pārāk populārs Latvijā, bet tas ir tikai laika jautājums. Aizliedzot "RTR-Planeta" retranslāciju, var rasties lērums jautājumu par noslēpumaino "internetu televizorā".
5. Nevar kontrolēt mobilās aplikācijas
Latvijas interneta pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums bloķēt nelegālas lapas ar azartspēlēm, un drīzumā tāds pats liktenis skars arī pirātiskās televīzijas. Tiesa, pastāv kāds cits, neregulējams kanāls, kas nodrošinās šāda satura pieejamību jebkuram viedtālruņa lietotājam. Jā, mobilajās aplikācijās ir pieeja visam, ko sirds kāro, ieskaitot nu jau bloķēto "Sputnik" un "RTR-Planeta".
Portāls "Meduza" ar Kazahstānas amatpersonu piemēru pierāda: pat ja jums ir saprašana par to, ka pastāv tādas mobilās aplikācijas, ierobežot to saturu nemaz nav tik vienkārši.
Un tas ir tikai tāpēc, ka mobilās aplikācijas izmanto "Apple", "Amazon" vai "Google" infrastruktūru — tas nozīmē, ka, ja tiek bloķēta kāda aplikācija, pastāv risks nobloķēt arī pusi "gūgles". Bet Latvijas valdība uz ko tādu nevar parakstīties. Kāpēc? Skatiet nākamo punktu.
6. Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts
Dažkārt dalība civilizētās organizācijās Latvijas amatpersonām krīt uz nerviem. Jo aktīvāks ārlietu ministrs aizliegumu jomā, jo vairāk uzmanības sev pievērš no starptautisko organizāciju puses. Stāsts ar "Sputnik" jau izsaucis jautājumus no EDSO puses.
7. Aizliegumiem nav tiesiska atbalsta
Pat Krievijā par mājaslapu bloķēšanu lemj tiesa, kas visās civilizētās valstīs tiek uzskatīta par neatkarīgu varas atzaru. Savukārt Latvijā ar šo pienākumu nodarbojas amatpersonas, bet neapmierinātie var sūdzēties administratīvajā tiesā.
Protams, Latvijā lēmumus par Krievijas propagandas mediju bloķēšanu apstrīdēt nav kam, bet, ja arī ir — viņus vienkārši neielaiž valstī.
8. Aizliegumiem nav viennozīmīga sabiedrības atbalsta
Bērnu pornogrāfijas mājaslapas arī tiek bloķētas, un sabiedrības attieksme ir neapšaubāmi viennozīmīga, ko nevarētu teikt par līdzīgiem tematiem, kā propagandas kanālu bloķēšana.
Veselam pulkam nodokļu maksātājiem nav skaidrs, kā šādi kanāli var kaitēt, tāpēc vienmēr tiek atrasti veidi, kā piekļūt aizliegtajam saturam. Turklāt 2016. gadā nav nekādu tehnoloģisko ierobežojumu šādam domu gājienam.
Vai viss iepriekšminētais nozīmē, ka informatīvajā karā Latvijai ir sagatavota upura loma? Nē. Vienkārši simetriskas atbildes "sagribēju — aizliedzu" nestrādā. Bet to, ka asimetrisku atbilžu sniegšanā neviens nesteidzas — tas jau ir pavisam cits stāsts.
