Projektu atbalsta
Sponsor Logo
Foto: Andrius Aleksandravičius
Kultūrvēsture un dabas varenums: trīs saistoši velomaršruti pa Lietuvas ārēm
Vasara ir īstais laiks, lai kāptu uz velosipēda un dotos izzinošā ceļojumā svaigā gaisā, apvienojot dabu, sportu, izklaidi, kultūru, gastronomisku baudījumu un arī, iespējams, negaidītus piedzīvojumus, bez kuriem nav iedomājams neviens īstens vasaras ceļojums. No smilšu kāpām līdz mirguļojošiem ezeriem, no pagāniskām liecībām līdz greznām pilīm – tas viss tevi sagaida viesmīlīgajā kaimiņzemē. Sadarbībā ar Lietuvas Nacionālā tūrisma veicināšanas aģentūru "Lithuania Travel" piedāvājam iepazīt trīs dažādus velomaršrutus, kuros iespējams atklāt vēl neredzētu Lietuvu.
Kuršu joma
Kuršu joma ir spirdzinoša jūras gaisa un gleznainu skatu pilns brauciens pa vēsturisko Mazās Lietuvas reģionu, kura laikā var iepazīt baltās Kuršu kāpas un bagātīgo Nemunas deltu, par kuru saka, ka putnu tur mīt vairāk nekā cilvēku. Atklājiet Lietuvas lielāko salu Rusni, kas izveidojusies Nemunas upei sadaloties vairākās atsevišķās straumēs, izbrauciet pa pamestu lidostas skrejceļu un nobaudiet dzintara tēju.

Kopumā 185 kilometru garais veloceļojums pa Kuršu jomu var aizņemt līdz pat piecas dienas, taču to var sadalīt arī mazākos posmos atkarībā no katra fiziskās sagatavotības un tūrisma interesēm.

Detalizētāks maršruta apraksts, sadalījums pa posmiem, visiem apskates objektiem, naktsmītnēm un maltītes ieturēšanas vietām apskatāms "Lithuania Travel" mājaslapā.

Dzintara līcis

Dzintara līcis ir neliels Kuršu jomas paplašinājums Jodkrantes ziemeļdaļā, kur, 1855. gadā, padziļinot kuģu ceļu, nejauši atklāja dzintara iegulas. Savukārt mūsdienās Dzintara līcis ir slavens ar ūdenī celtām niedru skulptūrām, kuras tiek sadedzinātas rudens vienādību laikā.

Pamestā Nidas lidosta

Nidas lidlauks tika uzbūvēts 1967. gadā, un no 1970. līdz 1975. gadam no turienes bija iespējams nokļūt Palangā, Kauņā un Viļņā. Šobrīd ir iespējams nobraukt pa slēgtās lidostas 800 metru garo asfaltēto skrejceļu, kur tuvumā ganās kazas un aitas.

Tomasa Manna māja

Izcilā vācu rakstnieka, Nobela prēmijas literatūrā ieguvēja Tomasa Manna memoriālais muzejs ir viņa bijusī vasaras māja, kur rakstnieks kopā ar savu ģimeni aizvadīja trīs vasaras un sarakstīja tetroloģiju "Jāzeps un viņa brāļi". Mūsdienās tas ir viens no visvairāk apmeklētajiem muzejiem rietumu Lietuvā.

Nemunas deltas reģionālais parks


Šeit Lietuvas lielākā upe Nemuna sazarojas daudzās attekās, kur izkārtojušies zvejnieku ciematiņi un etnogrāfiskas viensētas, reti ūdensputni, kurus var novērot no vairākiem torņiem, vecs mols un polderu ierīces, savukārt ik pavasari novērojams neparasts skats, kad teritorija applūst vairāku desmitu tūkstošu hektāru platībā.

Karakuģu flote

Vienīgā Lietuvas ostas pilsēta Klaipēda, kas agrāk bija pazīstama kā Mēmele, ir arī mājvieta Lietuvas karakuģu flotei, kas sastāv no mīnu kuģu eskadras, patruļkuģu eskadras un papildkuģu eskadras. Kopskaitā tie ir aptuveni 10 kuģi, kurus iespējams aplūkot no ārpuses.
Foto: Gintaras Vitulskis, Anžela Bazyk, Jonas Daniūnas, Gediminas Mažeika
Rietumu loks
Lietuvas rietumos esošais Žemaitijas reģions, kuram ir pat savs karogs, tiek uzskatīts par vienu no autentiskākajiem, kas cauri gadsimtiem saglabājis savu identitāti, bagātīgo kultūru un arī dialektu. Savukārt tās iedzīvotāji tiek uzskatīti par īpaši spītīgiem, jo ir pēdējie kristietībai pakļautie pagāni Eiropā – tās pilskalnos joprojām var atrast senās ticības altārus. Rietumu loks piedāvā iepazīt gan mitoloģiju un pirmatnējo kultūru, gan muižas un baznīcas, gan arī Aukstā kara liecības pie Platēļu ezera.

Kopumā 203 kilometru garais veloceļojums pa Žemaitiju aizņems var aizņemt līdz pat sešas dienas, taču to var sadalīt mazākos posmos atkarībā no katra fiziskās sagatavotības un tūrisma interesēm.

Detalizētāks maršruta apraksts, sadalījums pa posmiem, visiem apskates objektiem, naktsmītnēm un maltītes ieturēšanas vietām apskatāms "Lithuania Travel" mājaslapā.

Japāņu dārzs

Tas ir lielākais japāņu dārzs Eiropā, ko iekārtojis meistars no Japānas Hajime Vatanabe. Dārzā var aplūkot vairāk nekā 1000 bonsai kociņu kolekciju, nogaršot sakuras tēju, izstaigāt akmens dārzu un nofotografēties ar kimono.

Palangas tilts

Šis tilts, kas teju 500 metrus iestiepjas jūrā, ir kļuvis par par Lietuvas vasaras galvaspilsētas Palangas simbolu, pulcējot gan vietējos, gan tūristus. Izcili piemērota vieta pastaigām un fotosesijām, kas īpaši krāšņas izdosies agrās rīta stundās vai saulrietā.

Kretinga

Kretinga ir viena no vecākajām Rietumeiropas pilsētām, ko bieži vien dēvē arī par Mazo Vatikānu, jo tur atrodas veseli pieci klosteri – viens vīriešu un četri sieviešu. Turklāt franciskāņu klosteris slēpj sevī unikālu vēsturisku liecību – vecāko saglabājušos saules pulksteni Lietuvā (ap 1610. gadu).

Holandiešu cepure

Holandiešu cepure ir augstākā krauja Lietuvas piekrastē – vairāk nekā 20 metru augsta klints, ko veidojuši ledāji. Savu nosaukumu klints ieguvusi, pateicoties neparastajai formai, kas atgādina holandiešu cepuri.

Piekrastes artilērijas baterija "Memel-Nord"


Tie ir Otrā pasaules kara aizsardzības nocietinājumi pie Baltijas jūras, kas ierīkoti pēc Klaipēdas apgabala aneksijas Vācijas sastāvā. Bunkuros, kas nu ir muzejs, aplūkojami granātu, mīnu un bumbu fragmenti, kā arī kareivju personīgās mantas.
Foto: Andrius Aleksandravičius, Andrius Gailiūnas, Marius Morkunas
Vēsturiskais maršruts
Apskates objektu bagātīgais Vēsturiskais maršruts ietver sevī klasiskas un pārbaudītas vērtības, piedāvājot iepazīt trīs Lietuvas galvaspilsētas – mūsdienu Viļņu, vēsturiskos Traķus un pagaidu galvaspilsētu Kauņu. Noteikti ne tikai jāizbrauc cauri, bet arī jāiepazīst tuvāk slavenais balneoloģiskais kūrorts Birštonas ar 200 gadu senām tradīcijām, kā arī gleznainais Panemunes ceļš, kas stiepjas apmēram 90 kilometrus no Kauņas līdz Jurbarkai. Pilis, pilskalni, muižas, muzeji, brauciens ar "Vilkīni" – vienīgo prāmi Lietuvā, kas pārceļ pāri Nemunai, un vēl un vēl.

Kopumā 342 kilometru garais veloceļojums, "izsekojot" trīs Lietuvas galvaspilsētas, aizņems līdz pat 10 dienas, taču to var sadalīt mazākos posmos atkarībā no katra fiziskās sagatavotības un tūrisma interesēm.

Detalizētāks maršruta apraksts, sadalījums pa posmiem, visiem apskates objektiem, naktsmītnēm un maltītes ieturēšanas vietām apskatāms "Lithuania Travel" mājaslapā.

Vītauta Dižā universitātes botāniskais dārzs Kauņā

Teju gadsimtu senais Vītauta Dižā universitātes botāniskais dārzs lepojas ar bagātīgu augu kolekcijām, lielāko oranžēriju Lietuvā un krāšņu rožu dārzu ar 1500 rožu šķirnēm. Dārzā arī regulāri notiek nacionālo svētku svinības un citi brīvdabas sarīkojumi.

Birštonas skatu tornis

No augstākā skatu torņa Lietuvā, kas slejas 51 metru augstumā virs Nemunas loku reģionālā parka, paveras brīnišķīga kūrorta panorāmas aina. Torņa konstrukcija atgādina seno aizsardzības piļu vai baznīcas zvanu torni, un, lai tajā uzkāptu, jāpārvar aptuveni 300 pakāpieni.

Minerālūdens paviljons "Birutes villa"

Bezmaksas minerālūdens paviljons atrodas Vītauta parkā, un tajā pieejams minerālūdens baseins, strūklaka un sauļošanās gultas. Tā ir viena no senākajām līdz mūsdienām saglabājusies koka kūrmāja Lietuvā, kur jau 19. gadsimtā tajā notika koncerti augstmaņiem. Mūsdienās tur darbojas restorāns un tiek organizēti kultūras pasākumi.

Traķu salas pils

Lietuvas tūrisma klasika, kas nekad neliek vilties – it sevišķi agstā, kad tajā notiek tradicionālās amatnieku dienas. Sarkano ķieģeļu pils, kas uzcelta Galves ezera salā, tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām viduslaiku pilīm visā Eiropā, un tajā darbojas Traķu vēstures muzejs.

Viļņas TV tornis

365,2 metrus augstais Viļņas televīzijas tornis ir augstākā būve valstī un 26. augstākais televīzijas tornis pasaulē. Torņa 19. stāvā, 165 metru augstumā, atrodas rotējoša skatu platforma ar restorānu, no kura skaidrā laikā paveras elpu aizraujošs skats uz pilsētas panorāmu.
Foto: Jurate Diksaityte, Giedrius Akelis, Gintaras Vitulskis, Marius Morkunas
Projekta ''Laižam uz Lietuvu!"' veidotāji: saturs tapis sadarbībā ar Lietuvas nacionālo tūrisma attīstības aģentūru, redaktores – Kristīne Melne un Sabīne Košeļeva, dizains – Inga Čujevska, izstrāde – Nikolajs Trubačistovs, projekta vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.