Turismagids.lv
Projektu atbalsta Rīgas dome
ru ee lt
Turismagids.lv Projektu atbalsta
Rīgas dome

Ķīpsala ir sala Daugavas lejtecē, kura pastāv un ir apdzīvota aptuveni 300 gadus. Sākotnēji tā veidojusies kā upes sanesumu sēklis, jo Daugavas straumes vēl nenostiprināto krastu dēļ tolaik nebija regulējamas. Tikai nākamajos gadsimtos nerimstošu plānošanas un dambju būvniecības rezultātā Daugavas gultne pie Rīgas iegūst pašreizējo plato un prognozējamo plūdumu. Ķīpsalas pirmais nosaukums esot bijis Žagarsala kāda uz salas dzīvojoša zvejnieka vārdā (ir avoti, ka Žagars esot bijis Rīgas pilsētas vecākais zvejnieks). Vēlāk Ķīpsala iegūst savu nosaukumu, kas arī, saskaņā ar leģendu, ir pateicoties uz salas dzīvojošajam zvejniekam Pēterim Ķipim (dažos avotos ir minēti arī tēvs un dēli Ķipji).

Rīgas maršruti: Ķīpsala

Senākā salas teritorija bija daudz mazāka nekā šobrīd. 18. gadsimtā uzceltais dambis savieno Ķīpsalu ar Mazo Klīversalu un Burkānu salu. Pilnībā teritorija kļuva vienota tikai pagājušā gadsimta sākumā, kad aizbēra agrāko Daugavas atteku paliekas. Ap to laiku, salas iedzīvotājiem kļūstot turīgākiem, mazās zvejnieku mājiņas nomainīja divstāvu koka nami un arī kāds lepnāks savrupnams. Salas iedzīvotāji sāka nodarboties ar dažādu uzņēmējdarbību tā vairojot savu turību. Ķīpsalā bija gan rūpnīcas, gan kokzāģētavas, kā arī mūsdienās par modernu dzīvojamo kompleksu pārvērstā “Celm & Boehm” ģipša fabrika.

Foto: Shutterstock

Zunds - Ķīpsalu norobežojošā Daugavas atteka starp Roņu dīķi un Āgenskalna līci, augšpusē atteka saukta par Āzeni. Līdz 30. gadiem Zunda krastā atradās vairākas kuģu un laivu būvētavas un remonta darbnīcas. Foto: zudusilatvija.lv

Zunda kanāls ir Daugavas atteka, ko izmantoja kā strūgu piestātnes vietu. Kā arī līdz 20. gadsimta 30. gadiem tur atradās vairākas kuģu būvētavas un remonta rūpnīcas. Zunda kanāls augšgals ticis saukts arī pa Āzeni, tam par godu uz salas ir Āzenes iela, kas mūsdienās sākas Rīgas Tehniskās universitātes studentu pilsētiņas teritorijā un iet gar tirdzniecības centra "Olimpia" aizmuguri, robežojoties ar Rīgas Tehniskas universitātes studentu viesnīcu. 

Zunds - Ķīpsalu norobežojošā Daugavas atteka starp Roņu dīķi un Āgenskalna līci, augšpusē atteka saukta par Āzeni. Līdz 30. gadiem Zunda krastā atradās vairākas kuģu un laivu būvētavas, un remonta darbnīcas. Foto: zudusilatvija.lv

Rakstnieks Andrejs Skailis savās bērnības dienu atmiņās daudz piemin Zunda kanālu jeb Zundiņu, jo puišeļiem gar rāmajiem kanāla ūdeņiem vienmēr atradās daudz darīšanu. Vai tā būtu peldēšana, vai makšķerēšana, bet garlaicībā jānīkst nebija.

“Iecienītāka copes vieta Rīgā bija stūrītis Ķīpsalā pie Balastdambja, kur Āgenskalna līča ūdeņi ieplūst Daugavā vai otrādi, kā nu kuro reizi. Tajos laikos pie stūrīša ķērās brekši. Pāris metru no krasta bija liels dziļums un pludiņu uz auklas vajadzēja pārbīdīt tā, lai ēsma karātos kādus desmit centimetrus virs upes dibena, augstāk ne. Kāpēc Daugavas brekši pie stūrīša turējās dziļumā, varu vienīgi minēt, jo tā ir brekšu personīgā darīšana. Uz pludiņu nācās lūrēt stundām ilgi un gaidīt, kad beidzot tas noies dibenā.”

BALASTA DAMBIS

Rīgā ienākošajiem lielajiem kravas kuģiem bija nepieciešama vieta balasta (kas lielākajā daļā gadījumu bija vienkārši laukakmeņi) izkraušanai, un Rīgas pilsēta ierādīja vietu Ķīpsalā. Laika gaitā šajā vietā izveidojās Balasta dambis - salas garākā un ilgu laiku arī vienīgā bruģētā iela. Pārējais ielu tīkls radās aptuveni 20. gadsimta sākumā, un savos nosaukumos spilgti atspoguļo toreizējo salas ikdienu un tās iedzīvotāju nodarbošanos. Staigājot pa senāko salas apbūves daļu, mēs ejam pa Loču, Tīklu, Roņsalas, Enkura, Zvejnieku u.c. jūrniecības tematikā nosauktām ielām. 

Balasta dambis, saukts arī par Ķīpsalas un Poteraga dambi, celts 1764.-1784. gadā pēc G. E. Veismaņa projekta, atjaunots 1869., 1870. gadā. Tagadējais laukakmeņu nostiprinājums gar Daugavas krastu celts 1885. gadā. Balasta dambis veidojies vietā, kur Rīgas pilsēta 18. gadsimtā ierādīja vietu Rīgā iebraukušajiem buru kuģiem liekā balasta izkraušanai. Līdz 20. gadsimta 70. gadu sākumam Balasta dambis bija Ķīpsalas galvenā satiksmes iela, pa to gāja arī autobusu līnijas maršruts. Foto: zudusilatvija.lv

Foto: Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs. VRVM 168561

Laikā no 1764. līdz 1784. gadam Balasta dambi projektēja un cēla uzcēla inženieris Gustavs Emanuēls fon Veismanis. Tā bija unikāla hidrotehniska būve, kas vienā līnijā savienoja sešas Daugavas salas. Pēc simts gadiem dambim tika veikti atjaunošanas darbi, un mala nostiprināta ar laukakmeņu konstrukciju. Balasta dambja garākajā posmā ir tikai pāra māju numuru adresācija, jo otrā pusē ielai skalojas Daugavas ūdeņi.

Gar Balasta dambi izveidojusies apbūve ir apbrīnojamu arhitektūras pieminekļu plejāde, kas saglabājusies lielā mērā pateicoties arhitektes Zaigas Gailes un viņas dzīvesbiedra Māra Gaiļa iniciatīvai. 

Foto: Pilsetasjahtklubs.lv

Viena no prominentākajām Ķīpsalas ansambļa ēkām, kas ir saglbaājusies līdz mūsdienām, ir Rīgas jahtkluba ēka. Tā celta divus gadus sākot no 1898. gada pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta. Andra Caunes grāmatā “Rīga laikmetu griežos” var atrast ēkas detalizētu aprakstu. “Upes krastā ēkai ir trīs stāvi, bet aizmugurē, sauszemes pusē - divi. Apakšējā, pa daļai zemē iedziļinātajā stāvā bija virtuve, namziņa dzīvoklis un ģērbtuves kluba biedriem. Zem plašās verandas Daugavas pusē bija telpa jahtu burām un ar virtuvi savienots neliels leduspagrabs. Pirmajā stāvā bija ierīkota svētku zāle, telpa dāmām, un neliela sēžu istaba kluba vadībai. Jumta stāvs kalpoja bibliotēkai un kuģu modeļu izstādei. Ēkas apakšdaļa bija mūrēta no ķieģeļiem un pēc tam apmesta, bet jumta stāvs un tornītis izveidots fahverka (pildrežģu) konstrukcijā. Jumta segumam bija izmantots dabiskais, pelēkais Vācijas šīferis” 

Ķīpsalas teritorija ir iekļauta UNESCO Pasaules Kultūras un dabas mantojuma vietu sarakstā. 

Gustavs Emanuēls fon Veismanis (1729-1800) vēlāk Gustavs Emanuēls Veismanis fon Veisenšteins bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas inženieris. Viņa projektu par dambju būvi visā Daugavas garumā no Ķengaraga līdz Daugavgrīvai atbalstīja Krievijas ķeizariene Katrīna II un arī piešķīra līdzekļus darbu uzsākšanai. Diemžēl viņa prognozes par darbu pabeigšanu trijos gados un iekļaušanos 200 000 dālderos nepiepildījās. Dambju būve noritēja vismaz trīs reizes ilgāk, un desmitajā būvniecības gadā bija iztērēti jau 600 000 dālderu, tāpēc Veismani atbrīvoja no amata pienākumiem. Viņa neveiksmes sakņojās arī tajā faktā, ka Daugava palu un pavasara ledus iešanas laikā dambjus nemitīgi izpostīja un pārrāva. Piemēram, kādu pavasari pali pārrāva dambi starp Lielo Klīversalu un Burkānu salu, vēlāk pārrāvums paplašinājās un izveidojās mums zināmais Āgenskalna līcis, kuru sāka izmantot toreiz un arī tagad kā kuģīšu piestātni. Taču Veismaņa darbu sekas joprojām ir mums līdzās - ikdienā, pārvietojoties pa visiem zināmo Mūkusalas vai Kuģu ielu, mēs pat neiedomājamies, ka tās ir pēcteces vienām no lielākajām hidrotehniskajām būvēm Rīgā, ambiciozam projektam, kas nebija veiksmīgs Daugavas neprognozējamo straumju dēļ.

SATIKSME

Vanšu tilta būvniecība pāri Ķīpsalai pamatīgi izmainīja salas vienotību un vizuālo izskatu. Šajā vietā jau atradās pagaidu tilts, kuru sauca par Valdemāra tiltu un tas darbojās līdz 1950. gadam, kad tam blakus pārvietoja dzelzs pontonu tiltu un koka tilts līdz 1964. gadam tika pakāpeniski demontēts. Vanšu tilts tika atklāts 1981. gada 21. jūlijā ar sākotnējo nosaukumu Gorkija tilts. Tā garums kopā ar nobraucamajām joslām un estakādēm ir 2 kilometri un platums 28,4 metri. Tilta būvniecība atdalīja salas dienvidu galu, no pārējās teritorijas. Otrā pusē tiltam atrodas Preses nams, kas, neskatoties uz savu ne pārāk lielo vecumu (celts 1978. gadā) un centrālo atrašanās vietu, mūsdienās praktiski netiek izmantots un jau atrodas avārijas stāvoklī. Tam pretī atrodas 2004. gadā ekspluatācija nodotā Saules akmens ēka. 

Foto: Shutterstock

ŽAŅA LIPKES MEMORIĀLS

Mazā Balasta ielā 8 ir vieta, kur II pasaules kara laikā Žanis Lipke ar savu ģimeni slēpa ebreju tautības cilvēkus no nacistu režīma represijām. Arhitektes Zaigas Gailes biroja mājaslapā ievietotais muzeja arhitektūras apraksts precīzi atspoguļo muzeja memoriālā ielikto glābēja un Ķīpsalas vides atainojuma būtību. 

Foto: DELFI

“..Memoriāla celtne ir MELNAIS ŠĶŪNIS - kā simboliskais šķūnis, kura pagraba bunkurā tika slēpti cilvēki. Ēkas tēls aizgūts no Ķīpsalas zvejnieku un jūrnieku darvotajiem šķūņiem, kas celti no strūgu kokiem ar raksturīgo krāsu un smaržu. Muzeja veidols un tēls idejiski un vizuāli sasaucas ar Noasa šķirstu, arī apgāztu laivu, ko tāpat var uzskatīt par dzīvības patvērumu.

Memoriāla teritoriju apņem blīvs melns koka žogs. Šķūņa iekšpuse ir ceļš pa labirintu un apslēptās bedres meklēšana. Apmeklētājs tiek emocionāli virzīts pa šķūņa perimetra ejām, tad kāpj bēniņos un nonāk pie lūkas, kur var ieskatīties bedrē pagraba dziļumā, kas izbūvēta 3x3x3 m platībā ar koka lāvām un atbilst vēsturiskā bunkura telpai. Bēniņu telpa ir muzeja galvenā ekspozīcijas zāle ar vizuāli cauru jumtu, pa kuru puskrēslā iespīd saules stari no ilgotās un kārotās ārpasaules- brīvības. Ēkas pirmajā stāvā ap bedri ir vēl viens apkārtceļš un virs bedres uzbūvēts sukkats (‘sukkah’)- ebreju simbolisks dievišķīgais patvērums uz laiku no ārpasaules skarbuma un nežēlības, ilgotā māja ar apgleznotām sienām. Tajā apmeklētājam ļauts ieskatīties tikai pa lodziņiem. Sukkata 36m2 zīmējumu veidojis Kristaps Ģelzis.”

RĪGAS POLITEHNISKAIS
INSTITŪTS/RĪGAS TEHNISKĀ
UNIVERISTĀTE

«Pilsētprojekts» (Латвийский государственный институт проектирования государственного строительства “Латгипрогорстрой") jeb Latvijas pilsētu celtniecības projektēšanas institūts bija lielākais Latvijas PSR arhitektūras un pilsētbūvniecības uzņēmums, kas veidoja pilsētu ģenerālplānus, kā arī lielāka mēroga apdzīvoto vietu funkcionālās shēmas, transporta shēmas, mikrorajonu detālplānojumus, pilsētu vēsturisko centru rekonstrukcijas plānus, ūdensvada un kanalizācijas tīklus, tiltus, sabiedriskās ēkas, dzīvojamās ēkas, skolas, bērnudārzus un citu apjomu arhitektūru.



- Rīga: enciklopēdija, 1988

Rīgas Tehniskā universitāte (tolaik vēl Rīgas Politehniskais institūts - RPI) Ķīpsalā ienāca tieši pirms 50 gadiem. RPI celtniecības vietu ieteica docents Kārlis Tabaks un 1963. gadā tika izstrādāts pirmais projekta uzdevums Ķīpsalas mācību kompleksam. To projektēja “Pilsētprojekta” projektēšanas institūts, un jau 1964. gadā to apstiprina Rīgas Politehniska institūta rektors Aleksandrs Veiss. Divus pirmos mācību korpusu projektus Āzenes iela 12 un 14 izstrādāja galvenais arhitekts Jānis Vilciņš piedaloties arhitektam Uldim Zaķim.

Diemžēl pēc Latvija neatkarības atgūšanas straujais apbūves temps samazinās, jo ekonomika nespēj pārkārtoties tik ātri un uz divdesmit gadiem būvniecība apstājas, līdz 2007. gadā RTU Senāts par ilgtermiņa stratēģisko mērķi apstiprina vienota RTU teritoriālā kompleksa izveidi Ķīpsalā. Tam pateicoties, laikā no 2010. gada līdz šim brīdim tiem veiksmīgi renovētas un atjaunotas vairākas mācību un viesnīcas ēkas, kā arī uzbūvēta jauna piebūve Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātei. 

Foto: www.rtu.lv

1965

1970

1974

1975

1976

1978

1979

1980

1983

1986

1989

Pirmo Rīgas Politehniskā institūta ēku Ķīpsalā sāk celt 1965. gadā un jau 1968. gada 1. septembrī tajā ienāca pirmie studenti. Tā bija Radiotehnikas un sakaru fakultāte, kas šobrīd saucas Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte. Šī ēka arī bija viena no pirmajām, kas tika renovētas atzīmējot Politehniskā institūta 50 gadi Ķīpsalā.

Nākamie studenti, kas tika pie savas fakultātes ēkas, bija “ķīmiķi” jeb Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultāte. Tā bija 1970. gadā celtā ēka gar Zunda kanālu un tagad to sauc par Materiālzinību un lietišķās ķīmijas fakultāti.

1974. gada 1. novembrī sāka darboties piepūšamās konstrukcijas Rīgas Politehniskā institūta sporta halle. Tā bija veidota no mākslīgās šķiedras auduma, tādēļ no ārpuses apjozta ar dzelzs stieplēm, lai interesenti to nepārdurtu. Zāle bija 74 metrus gara, 18 metrus plata, augstums 7 metri un noklāta ar asfalta bitumena segumu. Diemžēl halle gāja bojā vētrā - atslēdzās elektrība, nostrādāja dīzeļģeneratori, kas pūta hallē gaisu, bet beidzās degviela un halles materiālu salposīja vējš.

1975. gadā atvēra gan jauno Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības (tagad - Būvniecības inženierzinātņu) fakultātes mācību un laboratoriju ēku, gan arī sāka darboties studnetu ēdnīca. Ēdnīca ar 600 vietām un ēdienu izsniegšanas slīdošo lenti bija Padomju laikam viena no modernākajām ēdināšanas vietām.

1976. gadā laikrakstā “Jaunais inženieris” modernā ēdnīca tika nodēvēta par “Ķīpsalas vēderu”.

1978. gadā nodod ekspluatācijā otro Celtniecības fakultātes korpusu un tiek atvērta Celtniecības fakultātes bibliotēka

1979. gadā sāk būvēt Rīgas Politehniskā institūta peldbaseinu, kura celtniecība ieilgst uz turpat desmit gadiem - ēku nodeva ekspluatācijā tikai 1989. gadā.Aklāšanas pasākumā 1. jūnijā piedalījās Rīgas Tehniskās unviersitātes vīru koris “Gaudeamus”. Kā stāsta ilggadējais kora tenors un RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes docents Arvīds Kanbergs “toreiz vīriem bija tādi nedudz pavalkāti tumši zili tērpi: pelēkas bikses, tumši zilas žaketes, studentu cepurītes. Un vīri nosprieda - tās drēbes nav ko žēlot un ar visiem tērpiem ieleca baseinā! Kurpes gan tika novilktas, jo to bija žēl”

Ekspluatācija tiek nodots pirmais Rīgas Politehniskā institūta studentu kopmītņu korpuss. Jaunā kopmītne ir būvēta pēc individuāla projekta, jo studenti mīt atsevišķos dzīvokļos, kuros ir vairākas istabas, tualete, vannasistaba un virtuve, kas ir kopēja diviem dzīvokļiem. Vienā dzīvoklī var iemitināties astoņi studenti.

Pabeigts Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultātes otrais korpuss un atvērta bibliotēka. Beidzas trīspadsmit gadus ilgušais Ķīmijas fakultātes studentu dalījums dalījums "ķīpsalniekos" un "kronvaldniekos".

Nodod ekspluatācijā otro vienpadsmit stāvu dienesta viesnīcas korpusu.

Sāk darboties Ķīpsalas peldbaseins.

Trešā Kopmītņu korpusa būvniecība tika sākta 1985. gadā, tomēr tās celtniecība tika iekonservēta, un vēlāk nepabeigtā celtne tika izīrēta.  2006. gadā tajā atklāj "Islande hotel" viesnīcu. 

2010. gadā pateicoties Eiropas Reģionālas attīstības fonda finansējumam Rīgas Tehniskā universitāte atsāka fakultāšu ēku renovāciju un jaunu namu būvniecību Ķīpsalā. 2013. gadā Ķīpsalā svinīgi atklāj izcilā ķīmiķa un bijušā Rīgas Politehniskā institūta rektora Paula Valdena vārdā nosaukto ielu. Līdz šim brīdim ir arī pilnībā renovētas un nosiltinātas abas dienesta viesnīcu ēkas, kā arī iekārtoti apartamenti vieslektoriem un neliels konferenču centrs. 2016. gadā atzīmējot Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes 50 gadu jubileju, notika fakultātes renovētās ēkas svinīga atklāšana. Pirms gada ir uzsākta Būvniecības inženierzinātņu fakultātes ēkas rekonstrukcija, izmantojot videi draudzīgākus celtniecības materiālus un paaugstinot ēkas energoefektivitāti. Tāpat nākotnē ir plānots uz Ķīpsalas studentu pilsētiņu modernam mācību procesam piemērotās telpās pārvietot Mašīnzinātņu, transporta un aeronautikas fakultāti, kā arī nākotnē paredzēts uzbūvēt Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informāciju tehnoloģiju fakultātes ēku Ķīpsalā. 

PROJEKTA EKSPERTE

Ilze Gudro

RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centra vadītāja. Dr.sc.ing.

PROJEKTA EKSPERTE

Alīda Zigmunde

RTU Vēstures pētniecības un zinātnisko publikāciju nodaļas vadītāja. Dr.paed.

RAKSTA AUTORS

Kristīne Radovica

Žurnāliste

VIDEO AUTORS

Patriks Pauls Briķis

Videooperators, “DELFI TV"