Foto: DELFI

Sabiedrība redz lielu sprādzienu, bet rezultāts izčākst – tā par skaļām krimināllietām finanšu jomā, kurās vēl nepieciešami uzlabojumi, izsakās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētāja amata kandidāte Santa Purgaile. Piedāvājam noskatīties zīmīgākās atziņas un spilgtākos izteikumus no viņas intervijas "Delfi TV ar Jāni Domburu".

Purgaili par piemērotāko kandiāti FKTK vadītājas amatam jau septembra vidū atzina konkursa komisija, tomēr viņas apstiprināšana banku uzrauga amatā ir aizkavējusies partiju iebildumu dēļ. Nākamnedēļ, 22.oktobrī, jautājums par FKTK vadītāju iekļauts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba kārtībā, bet galīgais parlamenta balsojums varētu notikt jau ceturtdien.

Jau vēstīts, ka Purgaile intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” pieļāva, ka politiķu šaubas par viņas nonākšanu FKTK vadītājas amatā saistītas ar partiju sponsoru bailēm, tomēr nenosauca ne konkrētus politiķus, ne sponsorus.

Tāpat ziņojām, ka Purgaile kritizēja FKTK līdzšinējo darbu naudas atmazgāšanas novēršanā, norādot, ka piespriestie sodi nav bijuši efektīvi banku atturēšanai. Viņa norādīja, ka situācija dažās bankās esot ļoti nopietni jāpārvērtē, tomēr konkrētās bankas nenosauca.

Vēstījām arī, ka Purgaile, nonākot FKTK vadītāja amatā, vēlētos pārbaudīt dokumentus, kuros fiksēti iemesli, kādēļ komisija neliedza “AB.LV Bank” likvidēt pašai sevi. Viņa norādīja, ka esot saņemti “vairāki signāli” gan no Latvijas izmeklētājiem, gan ASV, ka šāda pārbaude vajadzīga.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Purgaile patiesībā vēlējusies būt zobārste


Purgaile savu karjeru bankās sāka 1994. gadā kā sekretāre SEB (tolaik Unibanka) Siguldas filiālē. Tur viņa veiksmīgi veidojusi karjeru ar laiku kļūstot par filiāles vadītāju, bankas Vidzemes reģiona pārvaldnieci un privātbaņķieru nodaļas vadītāju. Vēlāk karjeru turpinājusi bankā “Citadele” kļūstot par tās korporatīvo klientu apkalpošanas direktori un valdes locekli. Šo amatu Purgaile ieņēma arī brīdī, kad konkursa komsija viņu nolūkoja FKTK vadībai.

Tomēr Domburam viņa atklāja, ka finanšu sfērā nonākusi gluži nejauši – patiesībā viņa gribējusi būt zobārste, bet nav tikusi uz iestājeksāmeniem un sameklējusi sekretāres vietu bankā, “lai vienkārši kaut ko darītu”. Sākot tur strādāt viņa gan uzreiz sapratusi, ka “kaut kas būs šeit”, tādēļ sapņi par mediķes karjeru ātri vien atmesti.

Meklēja vadītāju nevis finansistu

Purgaili kā labāko kandidāti FKTK padomes priekšsēdētājas amatam izvēlējās konkursa komisija, kuru vadīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Tās sastāvā bija ari finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks, Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets un Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa. Kandidātu pābaudes notika vairākās kārtās, kuras organizēja personāla atlases kompānija “Amrop”.

“Bija normālais process ar intervijām un nominācijas komisiju, kur katrs varēja uzdot jautājums. Bet tā bja vieglā sadaļa. Smagā sadaļa bija tieši uz intelektuālās kapacitātes testēšanu. Tests ir ļoti ierobežots laikā ar ļoti daudz jautājumiem, kur ir jāatbild ļoti īsā laikā, lai paspētu atbildēt. Ļoti dažādi. Sākot no elementāriem matemātikas teksta uzdevumiem, ģeometrisko figūru izklājumiem, sarežģītiem tekstiem, kuros jāizdara secinājums. Un tas viss ir saprotot, ka uz vienu jautājumu ir krietni zem minūtes laika atbildēt,” skaidroja Purgaile.

Viņasprāt, tādējādi pārbaudīta arī kandidātu stresa noturība un spēja svarīgās problēmas nošķirt no mazsvarīgajām. Testa jautājumi gan nav bijuši specializēti tieši finanšu jomai, bet gan tieši cilvēka ar pēc iespējas labākām vadītāja spējām atlasei.

Liels sprādziens bez turpinājuma


FKTK uzrauga to, vai bankās tiek izveidotas un uzturētas gana labi iekšējās kontroles mehānismi naudas atmazgāšanas vai terorisma finansēšanas novēršanai, un piemēro sodus gadījumos, kad šie mehānismi bijuši nepilnīgi. FKTK var arī sniegt izmeklētājiem informāciju par aizdomīgiem gadījumiem, tomēr ar šo gadījumu izmeklēšanu komisija pati nenodarbojas – to dara Valsts policija un citas tiesībsargājošās iestādes.

Purgaile atzina, ka tieši šajā jomā Latvijas finanšu sistēmas “kapitālajā remontā” joprojām esot neizdarītie darbi – vajagot vairāk notiesājošu spriedumu. “Tas ko mēs visi redzam sabiedrībā – ir ‘big bang’ [liels sprādziens -red.], kāds tiek aizturēts, kaut kam kaut kas kaut kur KNAB meklē un tad lēnām ta viss izčākst. Arī attiecībā par naudas atmazgāšanas gadījumiem. Vai tā ir neprasme savākt pietiekoši daudz pierādījumu, vai neprasme viņus saformēt pareizi, bet kaut kas nav pareizi,” norāda Purgaile. Viņasprāt, kaimiņvalstīs, tostarp Igaunijā šādas lietas tiekot risinātas labāk.

Viņa atzina, ka par spīti tam, ka gada laikā arī šajā jomā notikušas daudz dažādu likumu izmaiņas, rezultātus tam vēl neredzot.

FKTK un LB apvienošana ‘audzētu muskuļus’

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija septembrī oficiāli uzdeva Finanšu ministrijai līdz nākamā gada vidum izvērtēt iespēju FKTK pievienot Latvijas Bankai (LB). Dažādu Saeimā pārstāvēto partiju viedokļi par to dalās no pilnīga atbalsta līdz pat kategoriskam noliegumam, kamēr citi uztraucas, kā apvienojot abas iestādes nošķirt to līdzšinējās funkcijas. Starptautisko organizāciju kā OECD atzinumos par Latvijas finanšu sistēmu tikmēr norādīts, ka Eiropā un pasaulē pastāv dažādi modeļi, kuros banku uzraugi darbojas gan centrālās bankas ietvaros, gan atsevišķi no tās, un galvenais ir nevis formālā struktūra, bet gan tās efektivitāte.

Purgaile intervijā atzina, ka pati neiebilstu FKTK pievienošanai LB. Arguments par labu tam esot iespēja apvienot “muskuļus un spēkus” vienā institūcijā. “Visticamāk, divām nelielām organizācijām veidojot vienu, viņa var būt efektīvāka,” norādīja Purgaile.

‘Nav jau tā, ka nerezidenti tikai atmazgāja naudu’

Savulaik bijušās Padomju Savienības valstu iedzīvotājiem piederošas naudas apkalpošanā lielākā vai mazākā mērā bija iesaistītas visas Latvijas bankas, intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” apliecināja FKTK vadītāja amatam izvirzītā Santa Purgaile. Viņa nenoliedz, ka, ņemot vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu regulējošo normatīvo aktu izmaiņas, daļa no nerezidentu darījumiem nav bijuši “tīri”.

Laika posmā no 2009. līdz 2012. gadam Purgaile vadīja “SEB bankas” privātbaņķieru biznesu Latvijā un Baltijas valstīs, bet, sākot no 2012. gada viņa strādā bankā “Citadele”. Privātbaņķieri specializējas turīgāko klientu apkalpošanā. Purgaile intervijā gan uzsvēra, ka laikā, kad viņa vadīja “SEB bankas” privātbaņķieru biznesu, “SEB banka” nerezidentu apkalpošanā bija iesaistīta “minimāli”.

Savukārt, komentējot darbu “Citadelē”, Purgaile teica: “Mēs varam to saukt par pelēko posmu, bet mums kā vadībai bija pilnīga pārliecība, ka tās sistēmas, procesi un arī tehniskās iespējas, kādas bija tajā laikā, spēja atšķirt graudus no pelavām.”

Saskaņā ar FKTK datiem, nerezidentu noguldījumu īpatsvars augstāko līmeni sasniedza 2015. gadā, kad tas pārsniedza pusi no visiem noguldījumiem Latvijas bankās. Pēc tam tas pakāpeniski sāka samazināties, bet pēc “AB.LV Bank” kraha un pērn ieviestā aizlieguma apkalpot tā dēvētās “čaulas kompānijas”, 2018. gada laikā no tā dēvētajām trešajām valstīm nākošu nerezidentu noguldījumu apmērs sarucis līdz 9.9% no visiem noguldījumiem. Purgaile gan spriež, ka dažās bankās šādu noguldījumu īpatsvars vēl arvien ir pārlieku liels.

Patlaban vairākās valstīs, tajā skaitā ASV notiek izmeklēšana saistībā ar lielāko Ziemeļvalstu banku - “SEB”, “Swedbank”, “Nordea”, arī “Handelsbanken” iespējamu līdzdalību naudas atmazgāšanā, liecina ārvalstu mediju ziņas. Miljardos mērāmu summu atmazgāšanā ir iesaistīta arī “Danske bank”. Zviedrijā jau ilgāku laiku tiek izmeklēta “SEB” un “Swedbank” vadības atbildība par iespējamu naudas atmazgāšanu caur šo banku meitasbankām Baltijas valstīs laika posmā no 2007. gada.

Bankām trūkstot skaidru norādījumu ‘netīrās naudas’ atpazīšanai

Kopš 2018. gada beigām FKTK ir izdevusi vairākus jaunus bankām saistošus noteikumus, kuru mērķis ir uzlabot cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. FKTK priekšsēdētāja amatam izvirzītā Santa Purgaile gan norāda – noteikumu ir daudz, taču praksē to piemērošana, piemēram, lai atpazītu aizdomīgus darījumus, ir sarežģīta.

Arī FKTK šobrīd neesot īpaši izpalīdzīga, atsaucoties uz kolēģu pieredzi, kontaktējoties ar banku uzraugu par dažādiem neskaidriem jautājumiem, klāstīja Purgaile. Tieši skaidru un nepārprotamu norādījumu trūkums esot viens no iemesliem, kādēļ dažas bankas šobrīd nonākušas “panikas situācijā” un atsakās arī no klientiem, ar kuriem varētu turpināt sadarboties. Tas atstājot negatīvu ietekmi uz Latvijas uzņēmumiem, kas aktīvi darbojas eksporta tirgos, piemēram, Āfrikā.

“Mēs pieņemam vienus noteikumus, otrus noteikumus, trešos noteikumus, bet tas viss ir jāsavelk kopā, jāizveido konkrēts "manuālis", metodoloģiskais materiāls un, jāsaka tā, jāiedod bankām skaidri nosacījumi kā tiek klasificēti augsta riska klienti, augsta riska darījumi,” savus plānus FKTK vadītājas amatā ieskicēja Purgaile.

Noguldījumu aizplūšana ‘iegriezusi’ banku spējai kreditēt

Kreditēšanas tendences atspoguļo bankās valdošo noskaņojumu, intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” atbildot uz jautājumiem par savu darbošanos Latvijas Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājas amatā, skaidroja FKTK priekšsēdētāja amatam izvirzītā Santa Purgaile.

Asociācijas dati liecina, ka šā gada pirmā pusgada beigās Latvijā strādājošo banku kredītportfeļa kopējā vērtība sasniedza aptuveni 13.85 miljardus eiro. Pēdējo divpadsmit mēnešu laikā tas sarucis par 2% jeb aptuveni 300 miljoniem eiro. Stāstot par banku piesardzības iemesliem, Purgaile izteicās, ka tas daļēji saistīts arī ar atteikšanos no riskanto ārvalstu noguldītāju apkalpošanas.

“Tirgu pameta “AB.LV”, kuras kredītportfeli, klientus vajadzēja kaut kā pārdalīt. Tāpat “Danske bank” paziņoja, ka viņi iet ārā no Baltijas. Atkal tirgū parādās iespēja pārdalīt tirgu. Tas paņem laiku, resursus,” stāstīja Purgaile. Viņa vēl piebilda, ka kredīti bijuši arī tā dēvētajiem riskantajiem klientiem, ar kuriem bankas pārtraukušas darījumu attiecības.

Šonedēļ publiskotais Latvijas Finanšu asociācijas kreditēšanas indekss liecina, ka šogad uzņēmēju vēlme aizņemties sava biznesa attīstībai ir sasniegusi rekordaugstu līmeni, savukārt banku spēja kreditēt uzņēmējdarbību ir samazinājusies. “To veicinājusi gan banku riska apetītes samazināšanās ēnu ekonomikas pieauguma ietekmē, gan banku uzsāktā mērķtiecīgā cīņa pret nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju un īstenotā risku samazināšanas politika. Tāpat, aizplūstot nerezidentu noguldījumiem, kopumā sarucis aktīvu un brīvo līdzekļu apjoms bankās,” norāda asociācijā.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!