Uz avotu pēc veselības

Lūrmaņu avots. Lubes pagasta Talsu novadā netālu no Bīlavu Velna laivas – Rojas upes ielejā atrodas Lūrmaņu atsegumi jeb klintis. Tas ir apmēram sešus metrus augsts pelēcīgi sarkanīga smilšakmens krasts ar avotiem un bruņu zivju pārakmeņojumiem. Šie ir vieni no samērā retajiem devona smilšakmeņu un mālaino nogulumu atsegumiem Kurzemē. Tūristu taka sākas no Mārkciema un ļauj iepazīt Lūrmaņu smilšakmens klintis, dižkalnu, dižozolus un Lūrmaņu avotiņu, kurš iztek no ielejas stāvākās nogāzes un krīt nelielā strūklakā aptuveni no metra augstuma. Uz avotu ved stabilas koka kāpnes, atvieglojot piekļuvi ūdens ņemšanas vietai. No seniem laikiem vēsais un spirdzinošais Lūrmaņu avota ūdens lietots dziedniecībā. Tas gan ir skābens, bet ļoti garšīgs. Nokļūšanai uz avotu tuvējo autoceļu malās ir norādes uz Lūrmaņu atsegumiem.

Bolēnu avots. Vidzemes pusē, Bolēnu kalnā atrodas Bolēnu avots – tautā saukts arī par Acu, Laimas vai Veselības avotu. Gan teikas, gan novērojumus par Bolēnu avotu ir pierakstījis netālu dzīvojušais novadpētnieks Jānis Krūmiņš. Par avotu viņš raksta grāmatā “Savējie ap Gaiziņkalnu”: “07.02.1964. Ošu gravas apkārtnē sniega kārtas dziļums ir apmēram līdz jostas vietai. Gravas malā trepju nemaz neredz. Viss līdzens. Avotiņš nav aizsalis, un ūdens viņā vārās tāpat kā vasarā. Kā zināms, šim avota ūdenim ir no gada laika neatkarīga temperatūra.” Mūsdienās šis avots tiek uzskatīts par vienu no populārākajiem dziednieciskajiem avotiem Latvijā, un te joprojām var manīt ritualizētas darbības, piemēram, bantīšu siešanu koku zaros.

Zilo kalnu avots. Vīdale ir neliela apdzīvota vieta Kurzemē ar skolu, bibliotēku un veikalu. Ziemeļos no Vīdales redzamas vējdzirnavu paliekas. Dodoties Rīgas jūras līča virzienā, ceļš šķērso Slīteres Zilo kalnu krauju ar iespaidīgiem skatiem bezlapu laikā un smilšakmens atsegumiem. Pa kreisi redzams Zilo kalnu avots – labiekārtota ūdens ņemšanas vieta Kaļķupes ielejas dabas lieguma zonā. Nobaudi gardo avota ūdeni. Ceļu, kas iet no Vīdales uz Melnsila pusi, vietējie sauc par Knipeldambi. To it kā būvējusi vācu armija 1. pasaules kara laikā, liekot uz ceļa apaļkokus un apberot tos ar granti.