"Pirmais un neatliekamais 11.Saeimas uzdevums – tā būs atbildība par budžetu, otrkārt, mācīšanās no pieļautajām kļūdām, lai neatkārtotos jauna krīze, treškārt, godīga un profesionāla darbība stabilai un prognozējamai nākotnes attīstībai, labklājības celšanai. Ceturtkārt, Saeimas pamatuzdevums – likumdošanas stiprināšana un attīstība Latvijas Satversmes garā, nepieļaujot autoritārisma tendences," sacīja Valsts prezidents.

Viņš norādīja, ka ir pagājis tikai gads, kopš tika ievēlēta 10.Saeima. "Partiju sarunas par koalīcijas veidošanu toreiz bija smagas. Topošās valdības priekšā bija nākamā gada budžets ar kārtējo – nebūt ne viegli izpildāmo - konsolidāciju. Šķiet, ka tieši tāpat varētu raksturot arī tagad notiekošo. Tomēr te nav analoģijas. Te nav pat līdzību ar pērnā rudens norisēm politikā," uzskata prezidents. Viņaprāt, "šodien mēs esam radikāli jaunā un vēl nebijušā situācijā, kas prasa politisku gudrību un atbildīgu rīcību". "11.Saeimai, kura tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās, ir jāatceras, ka to ievēlēja, lai iedibinātu ļoti svarīgus principus – godīgumu un atbildību!" uzsvēra Bērziņš.


Viņš norādīja: "Laikā, kad pasaules ekonomikā valda apjukums un arvien pārliecinošāk izskan prognozes par jaunu krīzes vilni, kad eiro zonā nav vienotības par bankrota priekšā nonākušu valstu glābšanu, nevienam no mums, kas ir politikā un kam vēlētāji devuši uzticības mandātu, nav tiesību domāt un rīkoties pašmērķīgi."

Prezidents norādīja, ka, lai gan Latviju šobrīd slavē un sauc par veiksmes stāstu Eiropā, "tomēr sasniegumiem un uzvarām ir viegli gaistoša mirkļa efekts, ja uzvarētājs neapzinās, ka daudz grūtāk ir sasniegto noturēt". "Ikviena uzvara vispirms ir atbildība. Un tas ir smags pārbaudījums. To pilnā mērā varam attiecināt arī uz Latvijas šī brīža situāciju Eiropas Savienībā, kur līdzās mūsu pozitīvā tēla raksturojumam izskan secinājums un piekodinājums, ka daudz svarīgāk par sasniegto ir turpināt reformas un nodrošināt izaugsmi," deputātiem sacīja Bērziņš.

Viņš uzsvēra, ka "tikai no mums pašiem būs atkarīgs, vai turpmākajos pasaules ekonomikas saviļņojumos Latvija izmantos šobrīd iegūtās iespējas, vai arī zaudēs iepriekš sasniegto". "Ja ikdienas retorikā skanēs tikai "pret", nevis "par", ja uz valsts nākotnes rēķina partijas sacentīsies plus punktu pelnīšanā, tad visam iepriekš smagi paveiktajam būs nulles vērtība," sacīja, prezidents, norādot, ka "cilvēki ir noguruši no neprognozējamas politikas".

Viņaprāt, vasarā notikušais referendums bija viena no protesta formām. "Toreiz tā bija vēlētāju iespēja pateikt politiķiem: "Mēs esam solidāri klusējuši tad, kad samazināja algas, pensijas, slimnīcas un skolas. Mēs centāmies to saprast Latvijas izdzīvošanas un nākotnes vārdā. Kad beidzot jūs, politiķi, dosiet mums cerību un pārliecību, ka esat vienoti ar mums un ka mēs visi kopā esam Latvija?" Daļa no tiem, kas atbildi uz šo jautājumu nav sagaidījuši, klusi protestējot, ir aizbraukuši," sacīja Bērziņš.

"Tādēļ 11.Saeimas deputātu uzdevums ir strādāt tā, lai atjaunotu cilvēku uzticību demokrātiskajiem institūtiem – mūsu tautas ievēlētajai Saeimai un Latvijas politiskajām partijām, kas ir demokrātiskās Latvijas valsts politiskais pamats. Cilvēkiem ir jājūtas drošiem un vajadzīgiem savai valstij!" uzsvēra Valsts prezidents.

Bērziņš norādīja, ka pirmdien jauno deputātu galvenais uzdevums ir Saeimas Prezidija un visu parlamenta darbībai nepieciešamo institūciju ievēlēšana. "Novēlu jums produktīvu un atbildīgu darbu šodien un visos trijos nākamajos šai Saeimai atvēlētajos gados! Lai veicas pildīt solīto!" sacīja Valsts prezidents.

Jau vēstīts, ka pirmdien uz pirmo plenārsēdi sanāk 17.spetembrī ārkārtas vēlēšanās ievēlētā 11.Saeima, kura vēlēs parlamenta prezidiju un citas amatpersonas. Pagājušajā nedēļā "tiesiskuma un reformu koalīciju" veidojošie politiskie spēki  vienojās, ka kandidāts Saeimas spīkera amatam būs eksprezidents, Zatlera Reformu partijas līderis Valdis Zatlers, taču pēc sešu deputātu atšķelšanās no ZRP frakcijas viņa izredzes tikt ievēlētam kļuvušas mazāk skaidras.

Jau ziņots, ka svētdien par izstāšanos no ZRP paziņoja seši 11.Saeimā ievēlētie deputāti - Klāvs Olšteins, Elīna Siliņa, Gunārs Rusiņš, Jānis Upenieks, Viktors Valainis un Jānis Junkurs, kuri tagad veidos neatkarīgo deputātu grupu, izjaucot "reformu un tiesiskuma koalīciju", kas cerēja jau nedēļas laikā pēc 11.Saeimas sanākšanas apstiprināt valdību.

ZRP paziņoja, ka jau ilgāku laiku ir bijusi runa par Olšteina izslēgšanu no ZRP biedru rindām, ņemot vērā viņa destruktīvo darbību partijā un valdē.

Piektdien  "reformu un tiesiskuma koalīciju" veidojošie partneri vienojās par atbildības jomu sadali, kas paredz, ka ZRP būs pieci ministru amati, Saeimas priekšsēdētāja amats, kam tiks deleģēts Zatlers, kā arī kopā ar "Vienotību" solidāra atbildība par bezpartejisku satiksmes ministru. "Vienotībai" bez premjera amata uzticēs atbildību vēl par piecām ministrijām, savukārt Nacionālai apvienībai VL-TB/LNNK būs divi ministru krēsli un divi parlamentārie sekretāri abu pārējo partiju ministrijās - Veselības ministrijā un VARAM.

Nacionālās apvienības deputāts arī vadīs jaunizveidotu Valstiskās audzināšanas apakškomisiju Saeimā, savukārt līdz ar Pilsonības likuma grozījumiem pašreizējo Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisiju pārveidos par Sabiedrības saliedētības komisiju, nododot tās vadību VL-TB/LNNK pārstāvim.

Vienošanās par koalīciju panākta 10. oktobra vakarā, vairāk nekā trīs nedēļas pēc ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanām, kad ZRP, "Vienotība" un Nacionālā apvienība "VL-TB/LNNK" parakstīja reformu un tiesiskuma koalīcijas vienošanos, apņemoties veidot nākamo valdību. Nacionālās apvienības pārstāvji vienošanās tekstam pievienoja "izpratnes skaidrojuma dokumentu", kurā skaidrota apvienības atšķirīgā izpratne par atsevišķiem vienošanās punktiem.

Divi no Saeimā ievēlētājiem spēkiem - "Saskaņas centrs" (SC, 31 mandāts) un Zaļo un Zemnieku savienība" (12 mandāti) - netiek aicināti koalīcijā. Ja Valsts prezidents akceptēs partiju vienošanos un nominēs premjera amatam "Vienotības" Dombrovski (V), šie spēki paliks opozīcijā.

Iepriekš ZRP aicināja veidot koalīciju kopā ar SC, taču pret to iebilda "Vienotība". Lai atrisinātu situāciju, "Vienotība" aicināja veidot plašu"varavīksnes koalīciju" no visiem pieciem parlamentā ievēlētajiem spēkiem, taču ZRP iebilda pret sadarbību ar ZZS, jo tā ir Zatlera partijas "sarkanā līnija" - nepieļaut sadarbību ar "oligarhu partijām".

Vēlāk "Vienotība" aicināja veidot nacionālā izlīguma koalīciju no četriem ievēlētajiem spēkiem, opozīcijā atstājot tikai ZZS. Taču SC un VL-TB/LNNK savstarpējo pretrunu dēļ arī šī iecere izgāzās.