Ušakovs: ZRP šķelšanās dēļ prezidentam valdības veidošana jāuztic 'Saskaņas centram'

Viņš uzsvēra, ka ZRP ir otra Saeimas lielākā frakcija, kastagad neilgi pēc vēlēšanām ir sašķēlusies. Šādos apstākļos topošā koalīcija nebūsrīcībspējīga, un tā nevarēs nostrādāt turpmākos trīs gadus – līdz nākamās Saeimasvēlēšanām, uzskata Ušakovs, piebilstot, ka uzticama un darboties spējīga koalīcijavalstij šobrīd ir ļoti nepieciešama.

SC līderis piebilda, ka līdz šim 4000 – 5000 iedzīvotāji vēstulēs Valsts prezidentam Andrim Bērziņam pauduši atbalstu SC, lai tas tomēr netiktu atstumts no jaunās valdības.

Valsts prezidents Andris Bērziņš, intervijā Latvijas Radio jautāts, vai ņems vērā iedzīvotāju pausto atbalstu SC, noteica, ka izskatīs saņemtās vēstules un tajās pausto. Viņš gan noteica: izvēli, kam uzticēt valdības veidošanu, noteiks ne tikai viens, bet vairāku faktoru kopums.

Jau ziņots, ka svētdien par izstāšanos no ZRP paziņoja seši 11.Saeimā ievēlētie deputāti - Klāvs Olšteins, Elīna Siliņa, Gunārs Rusiņš, Jānis Upenieks, Viktors Valainis un Jānis Junkurs, kuri tagad veidos neatkarīgo deputātu grupu, izjaucot "reformu un tiesiskuma koalīciju", kas cerēja jau nedēļas laikā pēc 11.Saeimas sanākšanas apstiprināt valdību

Piektdien  "reformu un tiesiskuma koalīciju" veidojošie partneri vienojās par atbildības jomu sadali, kas paredz, ka ZRP būs pieci ministru amati, Saeimas priekšsēdētāja amats, kam tiks deleģēts Zatlers, kā arī kopā ar "Vienotību" solidāra atbildība par bezpartejisku satiksmes ministru. "Vienotībai" bez premjera amata uzticēs atbildību vēl par piecām ministrijām, savukārt Nacionālai apvienībai VL-TB/LNNK būs divi ministru krēsli un divi parlamentārie sekretāri abu pārējo partiju ministrijās - Veselības ministrijā un VARAM.

Nacionālās apvienības deputāts arī vadīs jaunizveidotu Valstiskās audzināšanas apakškomisiju Saeimā, savukārt līdz ar Pilsonības likuma grozījumiem pašreizējo Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisiju pārveidos par Sabiedrības saliedētības komisiju, nododot tās vadību VL-TB/LNNK pārstāvim.

Vienošanās par koalīciju panākta 10. oktobra vakarā, vairāk nekā trīs nedēļas pēc ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanām, kad ZRP, "Vienotība" un Nacionālā apvienība "VL-TB/LNNK" parakstīja reformu un tiesiskuma koalīcijas vienošanos, apņemoties veidot nākamo valdību. Nacionālās apvienības pārstāvji vienošanās tekstam pievienoja "izpratnes skaidrojuma dokumentu", kurā skaidrota apvienības atšķirīgā izpratne par atsevišķiem vienošanās punktiem.

Divi no Saeimā ievēlētājiem spēkiem - "Saskaņas centrs" (SC, 31 mandāts) un Zaļo un Zemnieku savienība" (12 mandāti) - netiek aicināti koalīcijā. Ja Valsts prezidents akceptēs partiju vienošanos un nominēs premjera amatam "Vienotības" Dombrovski (V), šie spēki paliks opozīcijā.

Iepriekš ZRP aicināja veidot koalīciju kopā ar SC, taču pret to iebilda "Vienotība". Lai atrisinātu situāciju, "Vienotība" aicināja veidot plašu"varavīksnes koalīciju" no visiem pieciem parlamentā ievēlētajiem spēkiem, taču ZRP iebilda pret sadarbību ar ZZS, jo tā ir Zatlera partijas "sarkanā līnija" - nepieļaut sadarbību ar "oligarhu partijām".

Vēlāk "Vienotība" aicināja veidot nacionālā izlīguma koalīciju no četriem ievēlētajiem spēkiem, opozīcijā atstājot tikai ZZS. Taču SC un VL-TB/LNNK savstarpējo pretrunu dēļ arī šī iecere izgāzās.