7. jūnijā portālā Delfi: Dombura kuriozi; melnie punkti uz Latvijas ceļiem un stāvlaukumos
Dombura interviju kuriozi
Lai gan 20 intervijās un 22 diskusijās projektā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sarunas galvenokārt raisījās par nopietnām tēmām, neiztikt arī bez jokiem, mulsuma pilnām pauzēm un krāšņiem citātiem.
Šeit
atradīsi video kompilāciju ar jestrākajiem fragmentiem. Savukārt visas sarunas ar partiju pārstāvjiem un zinošiem diskusiju dalībniekiem apkopotas
šeit
.


Tikmēr "Delfi Sports" redaktors Uldis Strautmanis
devās uz Krišjāņa Barona ielu
, kur šobrīd krāšņi vajadzēja slieties "
Futbola mājām
". Stadionu neatradis, Strautmanis bēdīgs devās mājās, bažījoties par tiem veiksminiekiem, kuri pirms trim gadiem laimēja VIP biļetes uz grandiozā stadiona atklāšanu.
Latvijas melnie punkti un stāvlaukumi
Uz Latvijas ceļiem ir
99 melnie punkti
– vietas, kur trīs gadu laikā notikuši vismaz astoņi satiksmes negadījumi vai gājuši bojā vismaz trīs cilvēki. Visvairāk melno punktu ir Pierīgā, kur novērojama visintensīvākā satiksme. Visnāvējošākais punkts atrodas Tallinas šosejas 41. kilometrā, krustojumā ar autoceļu P53. Tur pēdējo trīs gadu laikā miruši seši cilvēki, bet pieci ievainoti. Karti var izpētīt
šeit
.


Visvairāk ceļu satiksmes negadījumu gan notiek
lielveikalu autostāvvietās
. "Alfa" autostāvvietā vien kopš 2013. gada marta notikušas 197 avārijas. Tam seko "Spice" un "Mols". 


Uz Marsa ceļu satiksmes negadījumos iekulties ir krietni grūtāk, tāpēc NASA
prezentējusi
"Mars Rover" visurgājēju, kas īpaši piemērots planētas smilšainajai virsmai un ekstrēmajam klimatam. Tikmēr tepat uz Zemes 10 tonnu smags sacīkšu
kravas auto aizlēcis 40 metrus tālu
.
Reformas Rīgas namu pārvaldē
Vēlēšanu beigas nozīmē, ka darbs pašvaldībās var turpināties. Piemēram, Rīgas mērs Nils Ušakovs
paziņojis par reformu plāniem
"Rīgas namu pārvaldniekā", kurus pirms vēlēšanām bijis nereāli ieviest. Paredzēts atlaist virkni darbinieku. Viņš arīdzan norādīja, ka 51% balsu iegūšana galvaspilsētā ir liels panākums jebkurai partijai, taču
septiņi zaudētie mandāti
mudinās strādāt disciplinētāk. Liepājā Ulda Seska partija mainījusi domas, nolemjot
ar "Saskaņu" tomēr nesadarboties
.


"Rīgas namu pārvaldnieka" vārds negatīvā gaisotnē vairākkārt nonācis mediju uzmanības lokā. Valsts kontrole aprīlī atklāja, ka uzņēmumā, iespējams, 
fiktīvi nodarbināti darbinieki
, tādējādi gada laikā izkrāpjot ap 150 tūkstošiem eiro. Kontrolei ierodoties uzņēmumā, fiktīvās darbavietas ātri vien likvidēja, bet Valsts policija uzsāka kriminālvajāšanu, lūdzot apsūdzēt 12 personas.


Ušakovs šādas institūciju atklāsmes
saistīja ar vēlēšanu tuvumu
. Savukārt valsts kontroliere Elita Krūmiņa Ušakova
retorikai attrauca
, sakot – kad beidzas argumenti, izskan vārdi "politiskais pasūtījums". Starp citu "Rīgas namu pārvaldnieka" valdes priekšsēdis Ivo Lecis pērn uzņēmumā atalgojumā saņēmis 72 tūkstošus eiro. Arī pārējie valdes locekļi saņēmuši ievērojamu algu,
izpētīja portāls "Delfi"
.
Vēl portālā Delfi:
Vērienīgajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā tiesa nolēmusi
mainīt drošības līdzekli
Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Turpmāk viņai būs jāpaziņo par dzīvesvietas maiņu. Savukārt "Maxima Latvija" apsūdzētā darbiniece Ina Šuvajeva uz sēdi trešdien neieradās, jo viņai saslimis bērns. Krimināllietu Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa sāka skatīt 2015. gada decembrī.


Latvijas alus ražotāju
pārstāvji nobažījušies
par Saeimas komisijas priekšlikumu aizliegt tirgot alu divu litru pudelēs jau nākamgad, nevis pēc trim gadiem, kā bija sākotnēji paredzēts. Ražotāji ir gatavi atteikties no divlitrenēm, bet vēlas to darīt pakāpeniski, apelējot pie arvien sarūkošā alus tirgus un lielā pieprasījuma pēc alus divu litru pudelēs. Saeima maijā
pieņēma grozījumus
, kas alu divlitrenēs aizliegtu tirgot no 2020. gada septembra. Taču prezidents Raimonds Vējonis likumu
atgrieza otrreizējai caurskatīšanai
, aicinot izvērtēt, cik pamatota ir tā atlikšana uz trim gadiem.


Eiropa pirmo reizi
veidos kopēju aizsardzības budžetu
. Lēmums nāk īsi pēc Donalda Trampa vizītes Eiropā un viņa runas, kas nepārliecināja par ASV apņēmību pildīt savas saistības pret NATO sabiedrotajiem. Amatpersonas lēš, ka budžets līdz 2020. gadam militārajai izpētei varētu pieaugt līdz 90 miljoniem eiro gadā, bet pēc tam programma varētu izmaksāt 500 miljonus gadā. Savukārt tehnikas iepirkumiem ar laiku atvēlēs aptuveni piecus miljardus eiro gadā. Tas būtu mazāk nekā summa, ko valstis tērētu, ja šādas militārās spējas attīstītu katra atsevišķi.


Indonēzijas valdība likusi
izskaitīt visas valstij piederīgās salas
, lai tādējādi spētu labāk aizsargāt savas suverēnās tiesības uz teritoriju un resursiem. 1996. gadā veidotā likumā norādīts, ka pasaules lielākajā arhipelāgā ir vismaz 17 508 salas. Šī uzskaite gan bijusi tikai aptuvena, un nav atbildusi ANO kritērijiem. Institūcijai, kas ir atbildīga par salu uzskaiti, katra sala esot jāapskata klātienē, jānosaka tās koordinātas, jānoskaidro nosaukums un tā skaidrojums, jāapraksta salas vēsture, daba un ģeogrāfiskie parametri.


Šodien sākas septītais "Rīgas festivāls"! "Delfi Kultūra" piedāvā
sarunu ar festivāla izveidotāju
- "Latvijas Koncerti" direktoru Guntaru Ķirsi. "Arī šā gada festivālā es nevaru atbildēt, kas ir labākais. Katru gadu programma tiek izauklēta tā, ka kulminācija ir katrs koncerts," stāsta Ķirsis, piebilstot, ka mākslinieku veikums radīs klausītājā tādus pārdzīvojumus, kas nākamajā dienā uz darbu aiziet ļaus daudz priecīgākam. Vairāk par "Rīgas festivālu" lasi
šeit
.
Dienas versija:
Ar ko Latvijas mediji atšķiras no Krievijas televīzijām, kur cilvēkiem skalo smadzenes? "Aptaujas dati liecina arī, ka Rīgas domē neiekļūs "Vienotība", par kuru gatavi balsot 3,1% respondentu. Vienlīdz zems atbalsts – 1,4% – ir Artusa Kaimiņa partijai "KPV LV" un Jaunajai konservatīvajai partijai, kuras saraksta līdere ir Juta Strīķe." Tā īsi pirms vēlēšanām vēstīja "LNT Ziņas", atsaucoties uz "Latvijas Faktu" socioloģisko aptauju. "Vienotība" domē iekļuva. Arī Jaunā konservatīvā partija, kura savāca 13,42% vēlētāju atbalstu. Publicists
Otto Ozols spriež
, ka "fake news" aptauju rezultātu izplatīšana ir centieni manipulēt ar vēlētāju izvēli, jo bieži dzirdams – nevajag balsot par tiem, kam zemi reitingi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!