IZM: mērķdotācijas pedagogu algām jāaprēķina pamatojoties uz precīziem datiem, nevis pieņēmumiem  (12)

Šogad IZM pirmo reizi Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) saņēma datus par skolēnu skaitu izglītības iestādēs uz šā gada 27.maiju. Salīdzinot ar mācību gada sākumu - 2012.gada 1.septembri - tas bija mazāks par 4 968 bērniem.

Savukārt šā gada jūnijā savus datus par bērnu skaitu iesniedza Latvijas Pašvaldību savienība. Saskaņā ar tiem, skolēnu skaits šā gada 1.septembrī varētu būt mazāk par 2000 bērnu nekā pērn.

Vairumā gadījumu pašvaldību jūnijā iesniegtās prognozes par skolēnu skaitu uz 1.septembri atšķiras no 27.maijā fiksētajiem datiem. Līdz ar to, šobrīd pastāv trīs dažādi pieņēmumi par iespējamo skolēnu skaitu nākamajā mācību gadā - pagājušā mācību gada sākumā - 2012.gada 1.septembrī fiksētie dati, šā gada 27.maija dati un šā gada jūnijā pašvaldību iesniegtie skaitļi.

Tā, piemēram, saskaņā ar 27.maija VIIS datiem, Liepājas pilsētā fiksētais skolēnu skaits ir 9386, bet pilsēta prognozē, ka mācību gada sākumā gaidāms 345 skolēnu skaita pieaugums. Tātad, ja IZM veiktu mērķdotāciju aprēķinus balstoties uz 27.maija datiem, bet piepildītos Liepājas prognoze par skolēnu skaitu, līdz 1.janvārim Liepājai pietrūktu finansējums 34 pedagogu likmēm, jeb 47 000 latu.

Līdz ar to var secināt, ka, lai IZM varētu aprēķināt patiesos mērķdotācijas apmērus katrai pašvaldībai, nepieciešams sagaidīs šī mācību gada sākumu un saņemt aktuālo informāciju no novadiem un pilsētām. IZM to apkopos līdz 13.septembrim un tad mērķdotācijas tiks novirzītas pašvaldībām. Aprēķināt mērķdotācijas apmērus saskaņā ar šā gada 27.maija datiem, kā uzstāj Finanšu ministrija, nav korekti un šāda rīcība var novest pie tā, ka novadi un pilsētas saņem finansējumu, kas neatbilst reālajam skolēnu skaitam. Tāpēc IZM ir veikusi arī izmaiņas attiecīgajos normatīvajos aktos, nosakot, ka šogad mērķdotācijas tiek aprēķinātas saskaņā ar 1.septembra datiem.

"Neskatoties uz to, ka pašvaldību vadītāji ir norūpējušies, ka atalgojums par darbu skolotājiem būs zināms tikai septembra vidū, tomēr loģiski būtu sagaidīt precīzus datus par skolēnu skaitu uz 5.septembri. Pašvaldību pieredze liecina, ka skolēnu skaits izglītības iestādēs mainās līdz pat augusta pēdējiem datumiem," pauž Ligita Gintere Latvijas pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja.

Šogad 15.augustā, tiekoties ar Latvijas pašvaldību savienības (LPS), Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Latvijas izglītības iestāžu vadītāju asociācijas (LIVA) pārstāvjiem, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis vienojās, ka šīs organizācijas sniegs savus priekšlikumus par iespējamajām izmaiņām likumdošanā, lai nodrošinātu, ka precīzs skolēnu skaits tiek noskaidrots dažas dienas pirms jaunā mācību gada sākuma, lai jau septembra sākumā skolu direktori varētu veikt pedagogu tarifikāciju. Tuvākajās dienās IZM nosūtīs arī attiecīgu oficiālu aicinājumu.

Skolēnu skaitu izmaiņas izglītības iestādēs skaidrojamas ar demogrāfisko situāciju 90.gadu beigās. Patlaban skolēnu skaits, kuri iegūst vispārējo pamata un vidējo izglītību, ir krietni mazāks, nekā to skolēnu skaits, kuri uzsāk mācības izglītības iestādēs.

Savukārt skolēnu skaita atšķirību mācību gada sākumā un beigās var ietekmēt dažādi faktori, piemēram vakara skolu audzēkņu skaita izmaiņas - ne visi bērni turpina mācības līdz mācību gada beigām, tomēr nākamajā tie atkal atsāk mācības.

Tāpat jāņem vērā arī valsts iekšējā mobilitāte - 52% no kopējā skolēnu skaita ir koncentrējušies pilsētās, kur skolu tīkls aptver tikai 29% no Latvijas kopējā skolu skaita. Tas nozīmē, ka novados, kur ir liels skolu skaits, kopumā ar katru gadu sarūk skolēnu skaits.

Ņemot vērā iepriekš minēto, IZM uzskata, ka jāveic principa "nauda seko skolēnam" pilnveide, bet mērķdotāciju finansējuma aprēķins ir jāveic balstoties uz 1.septembra datiem, kad zināms korekts skolēnu skaits izglītības iestādēs.