Foto: LETA
Lai arī nesen atsākās diskusija par klīnisko universitātes slimnīcu un augstskolu sadarbības modeļa izpēti, pagaidām nav skaidrs, vai tas reāli tiks izdarīts. Turklāt, pat veicot izpēti, slimnīcu un augstskolu atšķirīgo viedokļu dēļ vispārēja sadarbība realitātē var neīstenoties vispār, izriet no pušu pārstāvju stāstītā portālam "Delfi".

No slimnīcu un augstskolu pārstāvju teiktā portālam "Delfi" nojaušams, ka panākt vienošanos nebūs vienkārši - slimnīcām apnicis, ka augstskolu studenti jāapmāca, par to nesaņemot pietiekamu samaksu, atsevišķas slimnīcas un universitātes jau sākušas funkciju apvienošanu, savukārt Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš pat pauž bažas par mēģinājumu "uzurpēt" medicīnas izglītības tiesības Latvijā.

Pagaidām arī nav skaidrs, kas un kā pētīs universitātes slimnīcu un augstskolu sadarbību. Proti, veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) sagaida vispārīgu pētījumu par visu universitātes slimnīcu un augstskolu sadarbību, savukārt pieteikumu grantam, kura ietvaros neatkarīgi auditori pētīs un izstrādās iespējamos partnerības modeļus zinātniskās darbības veikšanai, iesniegusi Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un valsts SIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca".

Turklāt, kamēr izpēte vēl nav sākusies, valsts SIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un Stradiņa slimnīca jau kopš pagājušā gada decembra rīko kopīgus iepirkumus un uzsver, ka tie ir jānodala no iespējamā sadarbības modeļa izpētes.

Visi vai neviens

Belēvičs, kurš iepriekš izteicies, ka ir pret Stradiņa slimnīcas un Bērnu slimnīcas pievienošanu RSU, portālam "Delfi" skaidro, ka pašlaik, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, ir iespējams veikt pētījumu par optimālo situāciju Latvijā kopumā, tostarp, cik klīniskās universitātes slimnīcas būtu nepieciešamas. "Ja RSU apvienojas ar Stradiņa slimnīcu, vai tas nozīmē, ka LU jāapvienojas ar Austrumu slimnīcu," pētāmos jautājumus ieskicē Belēvičs. Iespējams, Latvijā nepieciešama tikai viena klīniskā universitātes slimnīca, kurai var piekļūt abu universitāšu studenti, viņš min.

Neskaidro jautājumu ir daudz - kādam jābūt sadarbības modelim, kā notiks finansēšana, sadarbība ar abām augstskolām u.c.

"Projektā varēja pieteikties - LU to izdarīja viena pati, RSU pieteicās kopā ar Stradiņa slimnīcu. Es atbalstu tādu pētījumu, kas ir visaptverošs visai Latvijai," saka ministrs, solot arī sūtīt vēstuli IZM.

Pēc Belēviča teiktā, paredzēts, ka pētījums ilgs visu 2015.gadu un izmaksās 0,5 miljonus eiro.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) portālam "Delfi" skaidro - februāra sākumā ministrija nosūtījusi uzaicinājumu 13 zinātniskajām institūcijām līdz šā gada 27.februārim izstrādāt un iesniegt projektu Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētas aktivitātē "Zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes attīstība". Starp uzaicinātajām institūcijām ir gan RSU, gan LU un Eiropas fondu finansējumu varēs izmantot arī sadarbības pilnveidei starp zinātniskajām institūcijām, augstskolām un darba devēju pārstāvjiem u.c.

"Tādējādi minētā aktivitāte pieļauj, ka projektu ietvaros institūcijas var izstrādāt labākus pārvaldības modeļus, kā arī  integrēt institūtus ar mazāku zinātnisko kapacitāti kādā spēcīgākā zinātniskajā institūcijā," skaidro IZM.

Sīkāku informāciju IZM Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļā gan nesniedz, norādot, ka par to, vai pētījums un sadarbības modeļa izstrāde tiks veikta, kad un kas to darīs, varēs spriest tikai pēc projektu iesniegumu izvērtēšanas un apstiprināšanas. Tas gaidāms viena mēneša  laikā no projektu iesniegšanas dienas.

Māca par velti

SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" valdes priekšsēdētājs profesors Viesturs Boka intervijā portālam "Delfi" norāda, ka slimnīca gatava piedalīties pētījumā, lai nonāktu pie izsvērta risinājuma.

"Atsevišķas pētnieku vai iniciatoru darba grupas ir iepriekš strādājušas, bet publiski valstiskās interesēs un šādā mērogā tas nav izdiskutēts," saka Boka, skaidrojot, ka nepieciešams ietvert visu iesaistīto - pacientu, ārstu, zinātnieku - intereses.

Slimnīcas vadītājs arī vērš uzmanību uz universitātes slimnīcu lomu medicīnas izglītībā  - sākot ar 3.kursu, abas augstskolas medicīnas izglītību realizē slimnīcās, taču tas netiek novērtēts un par to praktiski netiek maksāts. Proti, vienīgā samaksa, ko universitātes slimnīcas saņem par studentu skološanu ir nomas maksa par auditorijām, kas turklāt noteikta minimālajā līmenī. Taču studenti, piemēram, izmanto tehnoloģisko parku, kas Austrumu slimnīcai izmaksā sešus miljonus eiro gadā.

"Īpaši tas attiecas uz ārvalstu studentiem, kuri mācās par maksu. Slimnīcas lielā mērā tiek apdalītas, jo augstskolas to lepni pasniedz kā savu biznesu, bet šajā biznesā balstās arī uz slimnīcām, kas gandrīz neko par to nesaņem," klāsta Boka un atzīst - augstskolas pelna, bet slimnīcas cieš zaudējumus.

"Šim sadarbības modelim vajadzētu būt labākam, taisnīgākam pret universitātes slimnīcām," saka Boka.

Nauda var visu sabojāt

Austrumu slimnīcas vadītāja ieskatā pētījums par universitāšu un slimnīcu sadarbību būtu jāveic kompetentai auditorfirmai - neatkarīgai institūcijai, lai izslēgtu tās ieinteresētību rezultātā.

Boka arī pieļauj, ka iespējams tāds modelis, kur sadarbojas abas augstskolas un visas universitātes slimnīcas, piemēram, ar Stradiņa slimnīcu izpratne teorētiskajā līmenī esot gandrīz vienāda. "Mums ir noslēgts stratēģiskās sadarbības līgums ar LU, pašlaik pētām, kādā veidā nonākt līdz sadarbības līgumam ar RSU," viņš saka, taču uzsver, ka  abos līgumos joprojām pietrūkst sadaļas par savstarpējo norēķinu kārtību.  

"Pie tā mūsu finanšu ekonomiskā daļa ļoti nopietni strādā.  Tad sāksies sadarbības grūtākā daļa, jo nauda visu sabojā," atzīst Boka.

Veids, kādā būtu jāvirzās, ir noteikt maksu augstskolām par slimnīcas aprīkojuma izmantošanu, personālu utt. Skaitļi var atšķirties dažādās nozarēs, bet bāzes izglītība - 4., 5., 6. kurss ir aptuveni vienādi, viņš klāsta. "Varētu izskaitļot, cik izmaksā cilvēku apmācība iekšķīgajās slimībās, cik ķirurģijā," saka Austrumu slimnīcas vadītājs.

"Jāmeklē konkrēts risinājums, bet skaidrs, ka te ir izmaksas, ko pašlaik augstskolas izliekas neredzam," atzīst Boka.

Apvienība pētniecībai un izglītībai

Tas, kā sakārtot universitātes slimnīcu un augstskolu attiecības, nodarbina arī Stradiņa slimnīcas pārstāvjus. "Mūsu apskatītais darba variants ir potenciāla jumta organizācija - apvienība, kura varētu būt risinājums," saka Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits, skaidrojot, ka tādējādi katra iesaistītā institūcija paliktu patstāvīga un atsevišķa organizācija kā līdz šim, bet pētniecību un izglītību varētu īstenot saskaņoti.

Pašlaik slimnīcu ar universitāti pamatā saista īstermiņa telpu nomas līgumi, atzīst Šmits.

Tomēr, saskaņā ar IZM ziņojumu, ko pagājušā gada oktobrī atbalstīja valdība, Stradiņa slimnīca redz iespēju iekļauties piedāvātajā zinātnisko institūciju strukturālajā reformā.

Valdība nolēmusi, ka zinātniskās institūcijas (šāds statuss ir gan Austrumu slimnīcai, gan Stradiņa slimnīcai, taču abās atzīst, ka jēga no tā ir maza) ir jākonsolidē, veidojot lielus, spēcīgus nozares spēlētājus un institūtus. "Izmantojot strukturālajām pārmaiņām paredzētos līdzekļus, kas kopā ir ap 10 miljonu eiro apmērā, būtu iespējams izstrādāt modeli kā ilgtspējīgā veidā īstenot medicīnas pētniecību un izglītību Latvijas universitātes slimnīcās. Izstrādātais modelis attiektos uz visām Latvijas universitātes slimnīcām," skaidro Šmits. Pēc tam, atbilstoši pētījuma rezultātiem, tiktu lemts par tālāko.

Šmits arī uzsver - pētījuma mērķis nav izstrādāt atsevišķu juridisku institūciju apvienošanas modeli, bet gan izstrādāt modeli, kas nosaka veidu kā organizēt zinātnisko un mācību darbu universitātes slimnīcās un medicīnas augstskolās. "Tas vai attiecīgā organizācija ir vai nav ieinteresēta iesaistīties modeļa izstrādē ir katras institūcijas lēmums," viņš saka.

Atbildot uz jautājumu, vai pētījuma dēļ nebūtu jāpārtrauc Stradiņa, Bērnu slimnīcas apvienošana, Šmits klāsta, ka pētījums ir atsevišķs process, kas nav jāskata kopā ar procesiem, kas skar "slimnīcas administratīvo funkciju pārskatīšanu un efektīvāko saimniecisko risinājumu ieviešanu".

Roku rokā iepirkumos?

Pēc viņa teiktā, ikvienā slimnīcā tās funkcijas, kas atbalsta ārstniecības un aprūpes darbu, ir ļoti līdzīgas un pat identiskas, piemēram, iepirkumi, medicīnisko tehnoloģiju, iekārtu uzturēšana un apkalpošana. Tā kopš pagājušā gada decembra vienoti darbojas divas administratīvās iepirkumu daļas - viena iepirkumu daļa apkalpo gan Stradiņa slimnīcu, gan Bērnu slimnīcu.

Šādi iespējams plānot lielāku iepirkumu apjomu un iegūt izdevīgākus iegādes noteikumus, piemēram, higiēnas precēm, transporta pakalpojumiem, medicīnas aprīkojumam u.c., pozitīvos ieguvumus klāsta Šmits.  Vienlaikus viņš atzīst, ka ir nepieciešams zināms laiks, lai kopīgās darbības sasniegtu standartizāciju un ieguvums būtu uzskatāmi redzams.

Atbildot uz jautājumu, vai funkciju apvienošanu plānots turpināt, Šmits klāsta, ka slimnīca pašlaik vērtē medicīnisko tehnoloģiju uzskaites auditus. "Datu analīze rādīs, vai iespējams, un kāda būtu lietderība veidot kopīgu medicīnas tehnoloģiju parku divām slimnīcām, kas atrodas aptuveni kilometra attālumā viena no otras. Tas būtu veids, kā saprātīgi izmantot jau tā ierobežotos līdzekļus, plānojot jaunu medicīnas tehnoloģiju un sistēmu, programmu nodrošinājuma vajadzības," viņš klāsta.

Boka pieļauj, ka sadarbība universālu preču iepirkumos ir iespējama, taču arī tad var rasties sarežģījumi. Tā, piemēram, jāizvērtē, vai iepirkumi sakrīt pēc laika, (kad beidzas iepriekšējie līgumi) un vai prece ir tāda, kas nepieciešama abām slimnīcām. Tāpat jāvērtē, cik ātri centralizēto iepirkumu iespējams īstenot. "Centralizētie iepirkumi Latvijā ir bijuši, no tiem atteicās, jo apjoms un organizācija bija ļoti smagnēja," viņš atgādina un uzsver - apjomu nedrīkst padarīt pārāk lielu, jo tad tas sāk traucēt.

Taču risinājumi, kas šajā virzienā būtu nepieciešami, ir iespējami un tas ir tikai laika jautājums, kad Austrumu slimnīca ar Stradiņu slimnīcu sāks par to runāt, piebilst Boka.

Izpēte kā atsevišķs process

Bērnu slimnīcā skaidro - lai nodrošinātu slimnīcas attīstību un izaugsmi, slimnīca ir atvērta jaunām sadarbības formām ar Stradiņa slimnīcu, kas ietver atsevišķu procesu kopīgu izmantošanu un finanšu resursu efektivizāciju, taču ārstnieciskajiem procesiem jābūt nošķirtiem, jo gan bērnu ārstēšana, gan tās izmaksas ir ļoti atšķirīgas no pieaugušo veselības aprūpes. Pašlaik abas slimnīcas veic kopīgus iepirkumus, kas ļaušot ietaupīt. "Vienlaikus norit darbs pie medicīnas tehnoloģiju parka uzturēšanas modeļa izveides," min Bērnu slimnīcas  valdes priekšsēdētāja Anda Čakša.

"Universitātes slimnīcas papildus ārstniecības un aprūpes uzdevumiem veic arī izglītības un zinātnisko darbu, kam nepieciešams atbilstošs personāls, resursi un infrastruktūra, tādēļ uzskatu, ka ir jārod vienots modelis, kas ļautu sakārtot zinātnes un pētniecības jomu Latvijā, rodot tai pastāvīgu finansējumu un attīstību," saka Čakša, taču uzsver - šī iecere ir atdalāma no Bērnu slimnīcas un Stradiņa slimnīcas atsevišķu procesu kopīgas izmantošanas.

To, ka nepieciešama vienošanās starp universitātēm un slimnīcām un jābūt skaidrai struktūrai, kā notiek studentu aprite un kādā veidā tas tiek regulēts, tostarp savstarpējie norēķini, portālam "Delfi" apliecina arī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

"Tai ir jābūt sistēmai," viņa uzsver.

Reiz izgāzies eksperiments

RSU skaidro, ka jaunais sadarbības modelis ir stratēģiskā partnerība starp universitāti un universitātes slimnīcām, kopīgi veicot atsevišķas funkcijas. "Šāda sadarbības prakse starp universitātēm un slimnīcām eksistē visās Eiropas valstīs, izņemot Latviju," norāda universitātē, piebilstot, ka tādējādi arī slimnīcas varētu precīzāk novirzīt pacientu aprūpei plānoto valsts budžeta finansējumu.

Universitāšu un slimnīcu partnerība ļaujot veikt to funkcijas daudz efektīvāk. "Pašlaik nereti  funkcijas dublējas - slimnīcas cenšas nodarboties ar zinātni, lai gan to primārā funkcija ir pacientu aprūpe, taču tieši universitātēm pamatfunkcija ir zinātne un apmācība," klāsta RSU, skaidrojot, ka, piemēram, zinātnisko pētījumu veikšana universitātē dotu iespēju slimnīcām netērēt pacientiem domāto ārstniecības naudu citiem nolūkiem. Tas arī ļautu sakārtot zinātnes infrastruktūru, piesaistīti ES fondus un motivētu ārstniecības personāla  attīstību un tālākizglītību.

''RSU kopā ar Stradiņa slimnīcu pašlaik ir iesniegusi pieteikumu grantam, kura ietvaros neatkarīgi auditori veiks izpēti un izstrādās iespējamos partnerības modeļus zinātniskās darbības veikšanai. Auditoru uzdevums būs arī veikt analīzi par citu partneru iesaistes modeļiem, tostarp piesaistot Latvijas universitāti un Austrumu slimnīcu," norāda RSU.

Tikmēr LU viedoklis ir krietni kritiskāks. LU ieskatā visām universitātēm Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, būtu jāatrodas IZM, nevis nozaru ministriju pakļautībā, kā tas ir pašlaik (RSU ir Veselības ministrijas pakļautībā).

"Ja Latvijā tiktu sakārtots šīs elementārais jautājums, atkristu daudzas būtiskas problēmas un kolīzijas, turklāt ievērojami tiktu ietaupīti arī ministriju resursi," saka LU rektors, profesors Mārcis Auziņš.

Pēc viņa teiktā, tas attiecas arī uz sadarbību ar slimnīcām, jo pašlaik Veselības ministrija, kuras kompetencē ir risināt kompleksos veselības aprūpes jautājumus, ir spiesta iesaistīties diskusijās par zinātnisko konsolidāciju un medicīnas studiju nodrošinājumu.

"LU uzskata, ka šāda dalīta augstskolu pakļautība ministrijām, ir novedusi pie situācijas, ka RSU diskusiju par šāda konsorcija nepieciešamību izmanto kā aizsegu, lai ne tikai censtos pārņemt kontroli par P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcu un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, bet arī mēģinātu uzurpēt medicīnas izglītības tiesības Latvijā," saka Auziņš. Viņš arī atgādina, ka reiz jau Stradiņa slimnīca tika nodota RSU (tolaik - Latvijas Medicīnas akadēmijas) pārraudzībā, kā rezultātā slimnīca nonāca pilnīgā finansiālā un administratīvā RSU pakļautībā. "Slimnīca izcīnīja milzīgu cīņu, lai 1999. gadā lēmums tiktu mainīts un tā atkal ieguva neatkarību no RSU," stāsta Auziņš.

"Šāda scenārija otrreizēja atkārtošanās būtu kāpšana uz viena un tā paša grābekļa," uzsver LU rektors. Turklāt esot jānodala universitāšu lielāko slimnīcu, RSU un LU zinātniskā konsolidācija no medicīnas studiju procesa nodrošinājuma, kas ir katras universitātes pārziņā.

Zinātniskās konsolidācijas ietvaros LU atbalsta modeli, kurā sadarbojas LU, RSU un divas lielākās universitātes slimnīcas - Stradiņa slimnīca un Austrumu slimnīca. Savukārt medicīnas studiju procesa nodrošinājumā, LU plāno sadarboties ne tikai ar divām minētajām universitātes slimnīcām, bet arī ar citām slimnīcām, ne tikai universitātes līmeņa, specializēto klīnisko priekšmetu apmācībā, jo divas lielākās slimnīcas nevar nodrošināt pilnu spektru.

"Medicīnas fakultāte, tās ārstniecības, kā arī farmācijas studiju programmu attīstība, ir viena no mūsu prioritātēm," uzsver Auziņš. Vienlaikus viņš atzīst, ka veiksmīgam studiju procesam būtu nopietni jāsakārto klīniskā apmācību bāze universitātes slimnīcās, jo pašreizējā situācija ir tālu no vēlamā.

"Diemžēl mūsdienu realitātē universitātes slimnīcas statuss vēl nenozīmē, ka viena no tās obligātām funkcijām ir studentu sagatavošana, kur nu vēl kvalitatīva šī procesa nodrošināšana, kas prasa nopietnus uzlabojumus," saka Auziņš.

Par slimnīcu un to pārvaldībā esošo augstskolu tālāko attīstību plānots spriest arī Latvijas pētniecības un inovācijas stratēģisko padomes sēdē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!