Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotāju dalība dažādos bruņotos konfliktos pašlaik ir viens no galvenajiem drošības riskiem Eiropā, portālam "Delfi" pavēstīja Drošības policija (DP).
Tāpēc DP atzinīgi novērtē Saeimas atbalstītos Krimināllikuma grozījumus, kas par piedalīšanos bruņotā konfliktā ārzemēs paredz pat 10 gadu cietumsodu.
Līdz ar šīm izmaiņām būšot iespējams daudz efektīvāk vērsties pret personām, kuras iesaistās prettiesiskos bruņotos konfliktos, finansē šos konfliktus, kā arī vervē, apmāca vai organizē citu personu nosūtīšanu uz bruņotiem konfliktiem. DP vērtējumā jaunās tiesību normas paplašina ne tikai valsts drošības iestāžu spējas neitralizēt draudus, ko var radīt Latvijas iedzīvotāji pēc atgriešanās no dalības dažādos bruņotos konfliktos, bet arī kalpo kā preventīvs instruments, kas var atturēt citas personas no iesaistīšanās šādās darbībās nākotnē.
"Iekšlietu un Tieslietu ministriju virzīto grozījumu apstiprināšana Saeimā vēlreiz pierāda, ka drošības risku neitralizācija ir komplekss pasākumu kopums, kurā nozīmīga loma ir dažādām valsts institūcijām," piebilst DP, kas bija viena no institūcijām, kas iniciēja diskusiju par šādiem grozījumiem.
Jau vēstīts, ka Saeima otrajā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz ieviest kriminālatbildību par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā, par bruņota konflikta finansēšanu, kā arī vervēšanu, apmācīšanu un nosūtīšanu bruņotam konfliktam.
Turpmāk, ja kāds Latvijas iedzīvotājs klātienē vai attālināti prettiesiski iesaistīsies bruņotā konfliktā ārzemēs, par to draudēs cietumsods uz laiku līdz 10 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
