Koalīcijas partneriem - Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kā arī nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - vēl ir jautājumi un neskaidrības saistībā ar valdībā apstiprinātā "airBaltic" investīciju plāna realizāciju.
ZZS neatbalsta nedz 80 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanu "airBaltic", nedz izvēlēto investoru un sagaida, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) nāks ar alternatīvu piedāvājumu, atzina ZZS Saeimas frakcija priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka. Viņš skaidroja, ka politiskais spēks, līdzīgi kā citi partneri, ir risinājuma meklējumos apstākļos, kad publiskajā telpā nākas saskarties ar pretrunīgu informāciju.
Politiķis atsaucās uz bijušā satiksmes ministra Anrija Matīsa (V) pausto, ka valdības lēmumam ir divas vai trīs alternatīvas, līdz ar to saprotams, ka nekas briesmīgs nenotiks, nepieņemot vācu investora piedāvājumu. Tāpat nepieciešams izvērtēt juridiskās iespējas īstenot bijušā ministra pieminēto variantu par naudas aizdošanu aviokompānijai, reizē pagarinot investora meklēšanas termiņu, taču nesaņemot sodu no Eiropas Komisijas par nelikumīgu valsts atbalstu. Primārs ir jautājumu par aizdevuma "airBaltic" skatīšanu atsevišķi no valsts budžeta pieņemšanas, norādīja Līdaka.
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš sacīja, ka VL-TB/LNNK vēl nav pieņēmusi gala lēmumu saistība ar "airBaltic" nepieciešamo 80 miljonu eiro aizdevumu. Viņš uzsvēra, ka VL-TB/LNNK vēl ir jautājumi gan Finanšu ministrijai (FM), gan valdības vadītājai. Saņemot šīs atbildes, VL-TB/LNNK arī lems par šo jautājumu, akcentēja politiķis.
ZZS rīt, 11.novembrī, frakcijas sēdē uzklausīs "airBaltic" izpilddirektoru Martinu Gausu. Savukārt ar pārējām koalīcijas frakcijām Gauss rīt netiksies.
Kā ziņots, Ministru kabinets 3. novembrī pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt "Prudentia" atrasto nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.
Aizdevums "airBaltic" 80 miljonu eiro apmērā neradīs negatīvu ietekmi uz budžetu, iepriekš apliecināja FM pārstāvis Aleksis Jarockis. Valsts aizdevuma izsniegšanai "airBaltic" tiks izmantoti Valsts kasē pieejamie resursi, kuru nodrošināšanai veikti aizņēmumi finanšu tirgos. FM uzsvēra, ka šis izsniedzamais aizdevums valsts parādu nepalielinās.
Savukārt patlaban valdības koalīcijas partneri nav pauduši atbalstu 80 miljonu eiro aizdevuma izsniegšanai nacionālajai lidsabiedrībai "airBaltic", līdz ar to būtu jāmeklē cits situācijas risinājums, vakar žurnālistiem sacīja "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
