Kā dienu iepriekš vienojusies valdošā koalīcija, Ministru kabinets otrdien, 22. septembrī pauda atbalstu nākamā gada valsts budžeta ietvaram, uzdodot ministrijām līdz 28. septembrim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā budžetu pavadošos likumprojektus.
Nākamā gada budžetā tiks pildīti likumos paredzētie solījumi paaugstināt mediķu, pedagogu un akadēmiskā personāla algas, kā arī Satversmes tiesas spriedumi sociālās nodrošināšanas jomā. Minimālo algu no nākamā gada plānots celt no 430 līdz 500 eiro mēnesī.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) valdības sēdē par budžeta ietvaru un nodokļu izmaiņām sacīja, ka valdība centusies līdzsvarot ekonomikas attīstību ar solījumu pildīšanu un sociālā taisnīguma vairošanu. Valdībā ir piecas partijas un darbs nav viegls, atzina premjers, piebilstot, ka ar šīs dienas lēmumu ir "liels solis sperts, ieviešot skaidrību neskaidros laikos".
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pauda pateicību valdības vadītājam un Finanšu ministrijai par par to, ka ekonomiski sarežģītos apstākļos veselības aprūpei ir atvēlēts papildu finansējums. "Tas gan ir dziļās bedres pašas pamatnes aizlāpīšanas pasākums," teica ministre, piebilstot, ka citos apstākļos piešķirtos 183 miljonus eiro varētu sadalīt citādi starp mediķiem un pacientiem.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) kolēģiem valdībā pateicās par panāktajiem kompromisiem, it īpaši Kultūras ministrijai svarīgo autoratlīdzību jautājumā. Ministrs atzina, ka kultūras darbinieku atalgojuma pieaugums nākamgad tiek iepauzēts, ņemot vērā situāciju valstī, ko ministrs labi saprotot.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) valdības sēdē iezīmēja makroekonomisko prognožu fonu, kādā tiek gatavots nākamā gada budžets. Covid-19 pandēmijas dēļ šogad IKP samazināsies par 7%, bet 2021. gadā jau augs par 5,1%, lai gan vēl neatgriezīsies 2019. gada līmenī. Inflācija nākamgad plānota 1,2%, bet šogad 0,2%. Valsts budžeta deficīts šogad sasniegs 7,6% no IKP, bet nākamgad 1,2 miljardus eiro jeb 3,9% no IKP, pēc tam pakāpeniski tiks samazināts, sacīja Reirs.
Par nākamā gada budžeta svarīgākajām prioritātēm Reirs nosauca veselības aprūpi, izglītību, Satversmes tiesas spriedumu izpildi labklājības jomā, kā arī nodokļu izmaiņas.
Pēc ministra teiktā, veselības aprūpes darbinieku algu pieaugumam paredzēti papildu 183 miljoni eiro, pedagogu algu pieaugumam 33 miljoni eiro papildus, bet akadēmiskā personāla minimālo likmju paaugstināšanai 7,2 miljoni eiro.
95,7 miljoni eiro paredzēti Satversmes tiesas spriedumu izpildei labklājības jomā. Neatkarīgo institūciju prioritārajiem pasākumiem paredzēti 19,4 miljoni eiro, no kuriem 8,9 miljoni paredzēti sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komercmedijos.
Valdība pieņēma zināšanai Finanšu ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021. gadam un ietvaram 2021.–2023. gadam" un, pamatojoties uz valdību veidojošo partiju budžeta veidošanas darba grupas diskusiju rezultātā panāktajām vienošanām par atbalstāmajiem priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, atbalstīja pasākumus ieņēmumu un izdevumu izmaiņām.
Ministru kabinets arī atbalstīja prioritāros pasākumus ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, tajā skaitā neatkarīgajām institūcijām 2021.-2023. gadam.
No gada sākuma par vienu procentu tiks samazināts sociālais nodoklis un no 1200 līdz 1800 eiro palielināts neapliekamā diferencētā minimuma piemērošanas slieksnis, bet no 1. jūlija ieviestas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Vienlaikus valdība nolēma, ka no 2022. gada 1. janvāra paredzēts ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu jeb darījumu kontu vienkāršotai nodokļu maksāšanai mazajiem uzņēmumiem, par ko panākta arī vienošanās ar finanšu nozari un citām iesaistītajām pusēm. Lai gan uzņēmēju organizāciju pārstāvji valdības sēdē pauda viedokli, ka darījumu kontus nav iespējams ieviest ātrāk kā no 2022. gada. "Tā ir vienošanās ar visām iesaistītajām pusēm, lai būtu garantēts kvalitatīvs pakalpojums," sacīja finanšu ministrs.
Preses konferencē Kariņš paskaidroja, ka vēl līdz budžeta projekta iesniegšanai un apstiprināšanai Saeimā turpināsies darbs pie tā, kā tiks ieviestas minimālās obligātās sociālās iemaksas no nākamā gada 1. jūlija.
Reirs savukārt piebilda, ka ir panākta vienošanās par autoratlīdzību un mikrouzņēmumu nodokļu režīmu pilnveidošanu, bet visi šie alternatīvie režīmi stāsies spēkā no nākamā gada 1. jūlija, tāpēc ir laiks detalizētai izstrādei un nepieciešamo normatīvu aktu iesniegšanai.
Finanšu ministrs uzsvēra, ka pēdējā brīdī panākt arī ļoti būtiska vienošanās par vienotā darījumu konta regulējuma izstrādei, ministrijai vienojoties ar Finanšu nozares asociāciju un citām iesaistītajām pusēm, ka tāds konts, kas ļoti samazinās administratīvo slogu alternatīvajos režīmos strādājošajiem, tiks ieviests no 2022. gada.
Ministru kabinets arī uzdevis Labklājības ministrijai sagatavot un līdz šī gada 1. decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā regulējošo normatīvo aktu projektus paredzot, ka ģimenes valsts pabalsts ar 2022. gada 1. janvāri par apgādībā esošu bērnu ir šādā apmērā – par 1 bērnu līdz 20 gadu vecumam 25 eiro mēnesī; par 2 bērniem līdz 20 gadu vecumam 100 eiro mēnesī ( 50 eiro par katru bērnu); par 3 bērniem līdz 20 gadu vecumam 225 eiro mēnesī ( 75 eiro par katru bērnu); par 4 un vairāk bērniem līdz 20 gadu vecumam 100 eiro mēnesī par katru bērnu.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai dots uzdevums sagatavot un līdz 2021. gada 1. martam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar izstrādātiem regulējošo normatīvo aktu projektiem, kuri stājas spēkā 2021. gada 1.septembrī, par valsts atbalstu studijām Latvijas augstskolā jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm, izvērtējot studenta sociāli ekonomiskos aspektus, mācību snieguma rādītājus, vecuma slieksni, studiju vietu pieejamību un citus aspektus, atbalstu integrējot kopējā izglītības sistēmā, nepieciešamo finansējumu 2021. gadā nodrošināt no rezervētā finansējuma demogrāfijas pasākumiem.
Reirs preses konferencē atzina, ka ģimenes valsts pabalsta reformu nav iespējams sagatavot līdz nākamā gada sākumam, tāpēc to paredzēts ieviest no 2022. gada. Lai reformu īstenotu, jāsagatavo ne tikai nepieciešamie normatīvie akti, bet arī informatīvi tehnoloģiskās sistēmas.
Jau ziņots, ka nākamajā gadā valsts budžeta deficīts plānots 1,18 miljardi eiro jeb 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Savukārt turpmākajos gados budžeta deficītu plānots pakāpeniski mazināt – 2022. gadā budžeta deficīts plānots 876,9 miljonu eiro apmērā, bet 2023. gadā – 563,8 miljonu eiro apmērā.
Plānotās izmaiņas vairāku nodokļu likumu normās ļaus 2021. gada budžetā papildus iekasēt 69,9 miljonus eiro, 2022. gadā – 140,7 miljonus eiro, bet 2023. gadā – 162,7 miljonus eiro.
Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka lielākā negatīvā ietekme uz nākamā gada budžetu – 75,6 miljonu eiro apmērā – rada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes samazināšana par vienu procentpunktu, tostarp par 0,5 procentpunktiem darba devējam un par 0,5 procentpunktiem darba ņēmējam.
Ienākumu sliekšņa, līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, paaugstināšana līdz 1800 eiro mēnesī uz budžetu radīs negatīvu fiskālo ietekmi 41,6 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus lielāko pozitīvo efektu uz 2021. gada budžetu radīs iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) proporcionālā sadalījuma maiņa starp pašvaldību un valsti, attiecīgi no nākamā gada 75% IIN ieņēmumu nonāks valsts budžetā, bet 25% – pašvaldību budžetā. Tādējādi valsts budžets papildus iegūs 90,9 miljonus eiro.
Ieviešot minimālo VSAOI objektu, 2021. gada budžetā plānots papildus iekasēt 73,3 miljonus eiro.
Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas izstrādājumiem nākamā gada budžetā radīs papildus ienākumus piecu miljonu eiro apmērā. FM piebilst, ka no 2022. gadu 2% no tabakas akcīzes ieņēmumiem tiktu papildus novirzīti Valsts kultūrkapitāla fondam.
Savukārt transportlīdzekļu nodokļu un nodevu izmaiņu rezultātā 2021. gadā valsts budžetā plānots papildus iekasēt 12,4 miljonus eiro.
Papildus ieņēmumus 20 miljonu eiro apmērā nākamā gada budžetā plānots iegūt no VAS "Latvenergo" dividendēm, 500 000 eiro no dabas resursu nodokļa, bet 8,5 miljonus eiro, pārņemot Eiropas Savienības direktīvu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas jomā.
Tāpat 2021. gada budžetā paredzēti papildus 304 miljoni eiro ministriju prioritārajiem pasākumiem. No tiem lielākā daļa jeb 183 miljoni eiro paredzēti mediķu atalgojuma celšanai, kamēr 33,3 miljonus eiro papildus paredzēts novirzīt pedagogu atalgojuma celšanai, bet 7,2 miljonus eiro – akadēmiskā personāla atalgojuma celšanai.
Tāpat 8,9 miljoni eiro tiks novirzīti sabiedriskajiem medijiem, tostarp to iziešanai no reklāmas tirgus un sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.
Nākamā gada budžetā 9,5 miljonus eiro plānots novirzīt abonēto preses izdevumu piegādes radīto zaudējumu kompensācijai.
Satversmes tiesas spriedumu izpildei labklājības jomā 2021. gada valsts un pašvaldību budžetā paredzēti 67,3 miljoni eiro, no tiem minimālo pensiju paaugstināšanai paredzēti 36,8 miljoni eiro, bet garantētā minimālā ienākuma un dzīvokļa pabalsta finansēšanai – 25,4 miljoni eiro.
Patlaban nav zināms konkrēts 2021. gada budžeta izdevumu un ieņēmumu apjoms, jo valdība otrdien lēma par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritātēm, vienlaikus uzdodot veikt detalizētus šo izdevumu aprēķinus. Nākamā gada budžeta izdevumu un ieņēmumu apmērs varētu būt zināms septembra beigās, oktobra sākumā.
"Delfi" jau ziņoja, ka pirmdien, 21. septembrī, piecu stundu sarunās valdošās koalīcijas partijas pabeidza divus mēnešus garo diskusiju par nākamā gada budžetu un vienojās par budžeta ietvaru un plānotajām nodokļu izmaiņām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
