'Delfi Plus': Antivielas pirms 'būstera' un cik liela būs pensija  (5)

Viens no aktuālākajiem jautājumiem Latvijā pašlaik ir balstvakcinācija – ko tā dod un kad to vislabāk veikt. Žurnāliste Kristina Hudenko mēģināja saprast, vai akadēmiķis Ivars Kalviņš alojas, apgalvojot, ka balstvakcīnās nepieciešamību iespējams noskaidrot ar antivielu testa palīdzību. Viņam iebilst Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska, skaidrojot, ka Covid-19 antivielu līmenis, kas liecina par imunitāti, vēl nav noteikts, turklāt dati parāda, ka antivielas, kas izveidojušās, pārslimojot vienu vīrusa variantu, negarantē aizsardzību pret citiem.

Savukārt Biznesa ziņu nodaļas redaktore Žanete Hāka pētīja jautājumu, kas saistīts ar pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem. Ar cik lielu pensiju var rēķināties vidējās algas saņēmējs un ko darīt, lai to palielinātu? Kāpēc šobrīd vidējais uzkrājums ir tikai apmēram 4,6 tūkstoši eiro, bet daļai cilvēku tas nesasniedz pat tūkstoti?

Tāpat stāstījām arī par kādas jaunās māmiņas pieredzi neilgi pēc mazuļa piedzimšanas. Sieviete ir pārliecināta, ka Rīgas Dzemdību nama darbinieki bijuši ļoti neieinteresēti krūts barošanas veicināšanā. Iestādes pārstāvji gan pārmetumus noraidīja. Raksta autore Aija Rutka piedāvāja ieskatīties arī zīdīšanas konsultantes ieteikumos, lai barošana ar krūti būtu vieglāka.

Tuvākās nedēļas laikā "Delfi Plus" pievērsīsies vairākām aktualitātēm, tostarp elektrības rēķinu ietekmei un vakcīnu blakusparādību tematam. Arī piedāvāsim interviju ar kādu latvieti, kurš šobrīd strādā Pekinā, lai uzceltu sacensību trasi olimpisko spēļu sacensībām. "Delfi Plus" dzīvesstils turpinās iedziļināties veselības jautājumu aktualitātēs, kā arī publicēs nākamo rakstu sērijā "Nākotnes tehnoloģijas". Tā tēma būs gēnu inženierija. Turpināsim arī stāstīt par iedvesmojošiem cilvēkiem, kā arī iepazīstināsim lasītājus ar stilīgākajiem un dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē.

Lūk, aizvadītās nedēļas spilgtākie raksti. Savukārt šeit vari uzzināt par "Delfi Plus" abonēšanas iespējām.

Gada nogalē Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš paziņoja, ka valdība kļūdījusies, nosakot standarta sešu mēnešu termiņu, līdz nepieciešama balstvakcīna. Zinātniskā pieeja – orientēties uz katra cilvēka antivielu līmeni un noteikt individuālu termiņu. Ar lūgumu paskaidrot skarbo kritiku "Delfi Plus" vērsās pie Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētājas, ārstes infektoloģes Daces Zavadskas, kas skaidro, kas no akadēmiķa teiktā ir aplami.

Lasīt vairāk

"Kad es aiziešu pensijā, man beidzot būs daudz brīva laika un to vien tik darīšu, kā ceļošu uz visām tām valstīm, uz kurām esmu vēlējies aizbraukt, bet nav tam sanācis laika," – priekos dalās Pēteris, prātā iezīmējot vīziju par ideālām vecumdienām pēc tam, kad pensiju kalkulatorā aprēķinājis, ka līdz vecumdienām izdosies uzkrāt vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Taču tad draugs Andrejs viņu "atvēsina", sakot, ka nekādu ceļojumu viņš nevarēs atļauties. Kāpēc tā un ko darīt, lai vecumdienās tomēr varētu atļauties izklaides un nebūtu jāskaita centi?

Lasīt vairāk

Militāra agresija pret Ukrainu, ieroču žvadzināšana, neatkarīgo mediju un sabiedrisko organizāciju apspiešana, vēršanās pret padomju noziegumu un represiju izpēti 30 gadus pēc PSRS sabrukšanas un vairāk nekā 60 gadus kopš tirāna Josifa Staļina nāves rosina jautājumus par Vladimira Putina Krievijas izvēlēto ceļu. Totalitārisma dvesma pūš arī no Krievijas cietumu sistēmas, kas mantojusi visas nelietīgākās metodes un ir uzskatāma par 21. gadsimta gulagu, intervijā "Delfi", atklājot daudz šausminošu detaļu, pauž cilvēktiesību aizstāvis Vladimirs Osečkins.

Lasīt vairāk

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns koalīcijas partneru izteikumos nereti aprakstīts kā līdzīgs sērkociņam, ko visai viegli var aizsvilināt un izmantot valdības pamatu sašķobīšanai. Trešdienas priekšpusdienā tiešsaistes intervijā Bordāns sēž kā tāds pats miera iemiesojums un par partneriem izsakās visai saudzīgi. Reizi pa reizei gan velta arī kādu asāku vārdu, bet kopumā rada iespaidu, ka koalīcijā valda zināms miers.

Lasīt vairāk

Gandrīz pusmiljons eiro kompensācijā par ieguldītajiem līdzekļiem – tāds ir iznākums astoņu gadu ilgiem strīdiem starp Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē esošo VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" un SIA "Sāgas fonds". Strīda iemesls bija "Daugavas" stadiona vecā ledus halle, kura, uzsākot stadiona teritorijas atjaunošanas vērienīgos darbus, tika nojaukta.

Lasīt vairāk

Livermorā, Kalifornijā, ugunsdzēsības depo nr. 6 deg spuldzīte. Gandrīz nepārtraukti jau vairāk nekā 120 gadus. Grūti iedomāties, vai ne? Parasto kvēlspuldžu kalpošanas ilgums parasti ir daži tūkstoši stundu. Bet te – deg ilgāk nekā gadsimtu. Vai tiešām mūsdienu inženieri vairs nesaprot, ko dara, un nemāk uztaisīt labu spuldzi? Un ne tikai spuldzi.

Lasīt vairāk

Ebreju stāvoklis Padomju Savienībā jau kopš pagājušā gadsimta 20. gadiem bija visnotaļ sarežģīts, jo komunistiskās partijas politika arvien vairāk centās attālināt ebrejus no tradicionālās kultūras un reliģijas saknēm. Taču vissmagāko triecienu Staļina tirānija izdarīja pēc Otrā pasaules kara, kad vienlaikus uzsāka trīs apjomīgus, pilnībā safabricētus politiskos procesus pret ebreju inteliģences pārstāvjiem. Par nežēlīgāko no tiem kļuva Ebreju antifašistiskās komitejas lieta, kas aizsākās ar visā pasaulē pazīstamā aktiera, Daugavpilī dzimušā ebreja Solomona Mihoelsa slepkavību un noslēdzās ar 13 ebreju inteliģences pārstāvju nošaušanu.

Lasīt vairāk

Kā lai objektīvi pasaka, ka nav taisnības pieredzējušam un apdāvinātam Latvijas Bruņoto spēku virsniekam Jānim (saprotams, ka viņa vārds ir mainīts), kas apgalvo, ka nenākas vaicāt vai Krievijas armija varētu nākt šurp, bet gan jautāt, kad tas būtu iespējams. Grūti iebilst kārtīgam, zinošam profesionālim, kas iemācījies analizēt kā militāro, tā politisko situāciju, kas labi izprot visus agresīvās kaimiņvalsts karaspēkā notiekošos procesus. Viņam nav noslēpums, ko nozīmē Krievijas militārās aktivitātes rietumu virzienā, tātad pie Baltijas robežām.

Lasīt vairāk

Cilvēkresursu trūkums, neieinteresētība, piena maisījumu ražotāju lobēšana vai vienkārši slinkums – tādus iespējamos faktorus min kāda jaunā māmiņa, kura piedzīvojusi nepatīkamu situāciju Rīgas Dzemdību namā (RDN), kad tā vietā, lai pamācītu, kā labāk uzsākt krūts barošanu, mediķi esot uzstājīgi piedāvājuši bērnu barot ar piena maisījumu. Viņasprāt, laikā, kad sabiedrībā tiek aktualizēta tēma par mātes pienu kā labāko uzturu zīdaiņiem, šāda attieksme nav pieņemama, turklāt iespējamie iemesli, kādēļ piebarošana piedāvāta, neesot bijuši pamatoti, proti, jaundzimušā svarā krišanās, kas novērota pieļaujamās normās.

Lasīt vairāk

Mākslas zinātnieku un bijušo Rundāles pils direktoru Imantu Lancmani izdodas iepriecināt jau ar pirmo jautājumu, jo tas ir par mākslu. Ar daudzajiem apbalvojumiem un tituliem apveltītais mākslinieks ir aktīvs aktuālo norišu vērotājs un domātājs, kurš pandēmijas nošķirtības laiku aizvadījis gleznojot. Lancmanis gatavojas lielai personālizstādei novembrī un sarunā ar "Delfi" izklāsta kāda īpaša mākslas darba tapšanas ieceri.

Lasīt vairāk

Nereti medijos izskan ziņas par tūristu iecienītām vietām, kurām draud izzušana, tādēļ, ja vēl vēlies kādu no tām apskatīt dzīvē, jāsteidz to izdarīt, pirms nav par vēlu. Šādas ziņas, protams, ir skumjas, taču gana daudzi kādreiz ārkārtīgi populāri apskates un izklaides objekti diemžēl jau ir kļuvuši vairs tikai par atmiņām, kuru liecības ir vien fotogrāfijas un video. Šajā rakstā iepazīstinām ar sešiem savulaik tūristu iemīlētiem ceļojumu vai parastas atpūtas galamērķiem, kuri dažādu iemeslu – dabas stihiju, kara, cilvēka iegribu un citu – dēļ diemžēl zuduši.

Lasīt vairāk