Foto: LETA

Esošie risinājumi energoresursu cenu pieauguma mazināšanai nav pietiekami, tāpēc tuvākajās dienās koalīcija cer vienoties pie papildus risinājumiem, pirmdien, 17. janvārī pēc sadarbības sanāksmes mediju pārstāvjiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers informēja, ka, analizējot energoresursu cenu kāpumu, tas izrādījies plašāks un pamatīgāks, nekā šķita pirms pāris mēnešiem. Viņš atzina, ka ar spēkā esošajiem atbalsta pasākumiem enerģijas cenu pieauguma mazināšanai nepietiks, tāpēc koalīcijas partneri ir vienisprātis, ka ir jārod veids, kā paplašināt jau esošo atbalsta pasākumu loku, kas būtu atbilstošs reālajai situācijai, jo aug ne tikai elektrības cenas, bet arī dabasgāzes cenas.

Kariņš informēja, ka koalīcija pirmdien vēl nav nonākusi pie kopsaucēja par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem, bet par šo tematu diskusijas turpināsies otrdien, 18. janvārī. Premjers piebilda, diskusijas par šo jautājumu plānotas visu nedēļu.

Arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pievienojās premjera paustajam, ka esošajā situācijā ir nepieciešami jauni, papildus atbalsta mehānismi, bet konkrētas politiskas sarunas turpināsies otrdien, kad puses centīsies saprast, kādi būtu veiksmīgākie atbalsta pasākumi. Ministrs pauda cerību, ka risinājums tiks rast tuvākajās dienās.

Vienlaikus Vitenbergs informēja, ka ir panākta vienošanās par atbalstu tām pašvaldībām, kurām energoresursu cenu krīze apgrūtinājusi apgrozāmo līdzekļu plūsmu. Pēc viņa stāstītā, Finanšu ministrija ir sākusi darbu, lai Valsts kase šīm pašvaldībā nodrošinātu pieeju nepieciešamajiem līdzekļiem.

Saeimas deputāts Juris Pūce (AP) pauda gandarījumu, ka saistībā ar energoresursu cenu krīzi koalīcijas partneri nerunā tikai par īstermiņa risinājumiem, bet gan domā arī par ilgtermiņa risinājumiem, jo, kā atzina Pūce, energoresursu cenas, ticamākais, saglabāsies augstas arī turpmāk. "Tāpēc valstij un sociālajai politikai ir jāpielāgojas šādai situācijai," secināja politiķis.

Pūce pauda cerību, ka koalīcijai šonedēļ izdosies vienoties par papildus īstermiņa risinājumiem energoresursu cenu kāpuma ietekmes mazināšanai, tomēr viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam "Attīstībai/Par!" (AP) ir svarīgi meklēt ilgtermiņa risinājums, tostarp domājot par jaunu enerģijas, sevišķi atjaunīgo energoresursu jaudu radīšanu Latvijā u.c. Pūce arī atzina, ka varētu būt nepieciešamība strauji atteikties no dabasgāzes kā kurināmā.

Vērtējot līdz šim publiski izskanējušos priekšlikumus energoresursu cenu kāpuma ietekmes mazināšanai, Pūce norādīja, ka AP atbalsta tikai tādus priekšlikumus, kas ietver ilgtermiņa risinājumus, bet politiskais spēks neatbalsta tādus īstermiņa risinājumus kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana apkures sezonā.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis atzina, ka viņa pārstāvētais politiskas spēks Jaunā konservatīvā partija (JKP) piekrīt pabalstu palielināšanai. Viņš rosinājis koalīcijas partnerus diskutēt par vienreizēja 100 eiro pabalsta izmaksu aptuveni 554 000 pensiju, dažādu pabalstu un atlīdzību saņēmējiem, kas budžetam izmaksātu aptuveni 57 miljonus eiro. Tāpat ministrs rosinājis līdz gada beigām pagarināt patlaban spēkā esošos mājokļa pabalsta atbalsta programmu.

Eglītis gan piebilda, ka pirms panāktas vienošanās par kompleksiem risinājumiem, ir pāragri runāt par konkrētiem atbalsta veidiem. Savukārt Kariņš sacīja, ka ir ļoti daudz priekšlikumu, kas vēl ir jāizvērtē. "Visiem ir kopīgs redzējums par to, kas notiek šodien, kas ir cēloņi un ka jāpaplašina atbalsts," pauda premjers.

Jau vēstīt, ka ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) koalīcijas partneru sadarbības sanāksmē virzja priekšlikumus atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma izmaksu mazināšanai galalietotājiem, tostarp energoresursu piegādēm piemērot 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi uz laiku no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, šis priekšlikums budžetam izmaksātu 78,4 miljonus eiro.

Tāpat Ekonomikas ministrijas priekšlikums paredz mājsaimniecībām tarifu pieauguma mazināšanai apkures sezonas laikā - no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim - ieviest atbalsta mehānismu, izmantojot maksimāli pieļaujamās cenas griestu noteikšanas metodi centralizētai siltumapgādei un gāzes apkurei. Tika arī izteikts aicinājums Labklājības ministrijai paplašināt mājokļa pabalstu, lai pabalstam var kvalificēties lielāks iedzīvotāju skaits.

Savukārt partiju apvienības "Jaunā vienotība" valde pirmdien lēma, ka mērķtiecīgākais atbalsts energoresursu cenu krīzē būtu ģimenēm ar bērniem nākamos četrus mēnešus izmaksāt papildus 50 eiro pabalstu par katru bērnu, savukārt senioriem izmaksājamā pabalsta apjoms būtu jādubulto no esošajiem 20 eiro līdz 40 eiro mēnesī. Arī šis priekšlikums pirmdien tikq prezentēts koalīcijas partneriem.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!