Situāciju otrdien, 10. maijā, Pārdaugavā izraisīja nevis "ziedu novākšana", bet gan Latvijas valsts iekšējie pretinieki, kuri grib izmantot katru iespēju uzkurināt spriedzi sabiedrībā un kūdīt cilvēkus, šādu nostāju paziņojumā sociālajos tīklos pauž Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.
"Delfi" jau rakstīja, ka otrdienas, 10. maija, rītā pie pieminekļa Uzvaras parkā ar ekskavatoru novākti tur 9. maijā noliktie ziedi. Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas meži" ziedus no pieminekļa pakājes novāca, jo pirmdien, dienas laikā, tie novītuši, bet naktī apsaluši.
Pēc tam, otrdienas garumā, cilvēki atkal devās pie pieminekļa nolikt ziedus.
Šajā laikā tikušas atskaņotas arī, piemēram, padomju laiku dziesmas, kā arī manīta Krievijas un Padomju Savienības simbolika. Otrdienas vakarā ap pulksten 22.30 Valsts policijas Speciālo uzdevumu bataljonam izdevies izklīdināt sanākušos.
Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange, vaicāts par ziedu novākšanu, portālam "Delfi" skaidroja, ka tā 10. maija rītā ar ekskavatoru bija jau sākotnēji plānota. Proti, šajā gadījumā, līdzīgi kā uz citiem pasākumiem vai notikumiem, tika izstrādāts drošības plāns, kas ietvēra satiksmes un iedzīvotāju kustības ierobežojumus, barjeru izvietojumu, ziedu nolikšanas nodrošināšanu, kā arī to savākšanu.
Šis plāns tika izstrādāts sadarbībā ar Valsts policiju, kā arī citām drošības iestādēm un pašvaldību.
"Te mēs šobrīd runājam par ziediem. Ziediem, kas var tikt izkāroti dažādās formās, ar kuriem vēlāk var paust kaut kādu nostāju. Tādēļ arī plāns ietvēra ziedu savākšanu," skaidro Lange.
"Rīgas mežu" pārstāve Ieva Bērziņa portālam "Delfi", atbildot uz jautājumu, vai netiek pieļauts, ka 10. maija rītā ziedu savākšana notika pārāk vēlu un pārāk uzkrītošā veidā, atzina, ka uz jautājumu ir grūti sniegt atbildi, taču norādīja, ka pie pieminekļa tāpat visu nakti bija cilvēki, un attiecīgā informācija vienalga būtu parādījusies.
Savukārt par laika periodu, kad ziedi tika savākti, uzņēmuma pārstāve sacīja, ka šis laiks tika saskaņots ar policiju. Vienlaikus savākšanas laiks esot "kaut kā arī nedaudz jāpiesien pie darbinieku ikdienas darba grafika".
Lēmums par ziedu savākšanas kārtību esot nācis no kopīgas darba grupas, kurā sanāk atbildīgās institūcijas. Katrs tajā lemjot par savas atbildības lomām un attiecīgi tiek saskaņoti veidi, kā katra institūcija varētu ērtāk un labāk plānot savu darbu.
"Mums arī ik pa brīdim prasa: "Kur tas ir uzrakstīts?" Tā ir kopēja darba grupa, kurā tas tiek runāts un tajā piedalās gan tiesībsargājošās institūcijas, gan domes pārstāvji, gan mēs kā teritorijas apsaimniekotāji," norāda Bērziņa.
Viņa arī uzsver, ka, raugoties, kā pagājušajos gados tikuši savākti ziedi, šis process nav mainījies jau gadiem.
"Jau gadiem tas tiek savākts ar traktora tehniku. Tā teritorija ir tik liela, ka mums vajadzētu norīkot visus savus darbiniekus uz vienu teritoriju, lai viņi varētu to sakopt. Līdz ar to citas Rīgas teritorijas netiktu koptas, un tad varbūt būtu no mūsu puses tāds retorisks jautājums: "Kāpēc šai vienai teritorijai mums vajadzētu veltīt visu laiku?"" skaidro uzņēmuma pārstāve.
Lielas nozīmes neesot konkrētajai dienai, kad ziedi tiek savākti, jo tā var mainīties no gada uz gadu. Arī, piemēram, 2017. gadā ziedi esot savākti 10. maijā. Bērziņa skaidro, ka tas ir atbilstoši katra gada specifikai – kā institūcijas to lemj, tā arī tā teritorija tiek sakopta.
"Tehniskais savākšanas veids nav mainījies gadiem," stāsta uzņēmuma pārstāve, piebilstot, ka arī iepriekš, bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova (S) laikā, ziedi, kādi tie bija saglabājušies un kā tika nolemts, tika savākti, un arī tad laukums tika tīrīts ar traktora tehniku. "Tas nav mainījies gadiem un par to patiesībā jautājumi arī nebija," papildina Bērziņa.
Tāpat uzņēmums vērš uzmanību, ka šobrīd "pārāk daudz uzmanības tiek pievērsts vienam rīkam, kā, piemēram, traktoram un ziediem". Uzņēmumā pieļauj, ka šis jautājums būtu drīzāk jāskata pēc būtības.
"Mums liekas, ka sabiedrības uzmanība šobrīd tiek pievērsta niansēm, kas arī atsaucas uz sabiedrības viedokli. "Rīgas meži" ir pārsteigti par to, kā tas tiek risināts šajā gadā. Taču katram gadam ir sava specifika, un šis ir savādāks nekā citi, un arī sabiedrība ir sakaitētāka," norāda Bērziņa.
Arī Rīgas mērs savā paziņojumā norāda, ka "citus gadus šo 9. maijā atstāto ziedu novākšanai ir izmantoti traktori. Atšķirība ir tāda, ka šogad ziedu novākšana notika ātrāk. Iepriekšējos gadus no ziediem nākamajās dienās veidotas arī milzu sarkanās piecstaru zvaigznes. No neļķēm veidota milzu piecstaru zvaigzne pie okupācijas laiku simbolizējoša monumenta šobrīd būtu nepārprotama Ukrainas upuru zaimošana, kas arī varētu sabiedrībā izraisīt papildu spriedzi".
Staķis atzīmē, ka jau pirms 9. maija visiem tika teikts, ka "iešana pie pieminekļa būtu necieņa pret tiem, kuri Ukrainā atdod savas dzīvības par mums" un "ka to uztvers kā atbalstu Krievijas karam mums tepat kaimiņos". Tādēļ, viņaprāt, izbrīns par to, ka ziedus noņēma ātrāk nekā citus gadus, ir nevietā.
"Rīgai sava teritorija ir jāsakopj, un tieši tas tika darīts pēc pulcēšanās šajā Rīgas parkā. No kritušo atdusas vietām ziedus neviens nost neņēma," stāsta Staķis, norādot, ka arī tagad Rīgas dome nodrošinās turpmāku teritorijas sakopšanu, par atbilstošāko veidu vienojoties ar atbildīgajiem dienestiem, kas vērtē drošības riskus.
"Kopumā dienestu darbu šajās dienās vērtēju kā profesionālu attiecīgajos apstākļos, pat ja pieļautas atsevišķas kļūdas. Par notikušo Pārdaugavā primāri jāatbild šo notikumu izraisītājiem – tiem, kuri apzināti vēlas kaitēt Latvijas valstij, un tiem, kuriem tā vienkārši bija iespēja gūt īstermiņa politisko kapitālu," uzskata mērs. Viņaprāt, šī situācija arī ir skaidrs apliecinājums, ka "mums jābūt modriem savu vērtību un nacionālās drošības sardzē – gan tuvākajās dienās, gan tuvākajos gados".
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka arī otrdien, 10. maijā, pie pieminekļa Uzvaras parkā Pārdaugavā cilvēki devās nolikt ziedus. Taču vakarā ap pulksten 22.30 Valsts policijas (VP) Speciālo uzdevumu bataljonam izdevies izklīdināt sanākušos, vēsta VP.
Par notikušo premjers Krišjānis Kariņš (JV) pieprasījis iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) paskaidrojumus.
Golubeva gan trešdienas rītā paziņojusi, ka demisionēt negrasās. Vienlaikus viņa atzina, ka Valsts policijas reakcija uz notiekošo otrdien Pārdaugavas pieminekļa pakājē varēja būt ātrāka.
Tāpat ziņots, ka, lai arī Latvijā pirmdiena, 9. maijs, oficiāli atzīta par Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienu, Pārdaugavā pie pieminekļa Uzvaras parkā visas dienas garumā pulcējās cilvēki, kuri pie iežogotā monumenta centās nolikt ziedus, novēroja portāls "Delfi".
Saeima 31. martā galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas paredz aizliegt pasākumus padomju armiju slavinošu pieminekļu pakājē, kā arī ierobežo 9. maija publiskas svinības.
Savukārt 7. aprīlī galīgajā lasījumā Saeima atbalstīja steidzamības kārtā virzīto priekšlikumu šogad 9. maiju noteikt kā Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienu.
Tāpat nedēļas nogalē piekļuvi piemineklim ierobežoja VP barjeras.
Savukārt pieminekli ierobežojošā sēta noklāta ar Ukrainas un Latvijas karogiem. Šāda sēta ap pieminekli uzstādīta, jo piemineklis atzīts par tādu, kas atrodas bīstamā stāvoklī.
9. maijs ir datums, kad bijušajā Padomju Savienībā atzīmēja Uzvaras dienu pār nacistisko Vāciju. Mūsdienās 9. maijs kļuvis par savdabīgu mobilizējošu datumu, kurā daļa bijušās PSRS iedzīvotāji, tai skaitā Latvijā, demonstrē savu kopības sajūtu. Plašākās svinības Latvijas teritorijā šajā datumā parasti notikušas pie pieminekļa Pārdaugavā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
