Fоtо: F64

Ministru kabinets otrdien, 21. jūnijā, atbalstīja 350 miljonu eiro apjomīgu atbalsta pakotni energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām.

Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju, Finanšu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izstrādāja visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu, kas ļautu finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai un kura būtu ieviešama līdz šā gada 1. septembrim.

Ziņojumā teikts, ka kopējais indikatīvais valsts un pašvaldību budžeta finansējums informatīvajā ziņojumā piedāvātajiem pasākumiem šajā apkures sezonā, proti, no 2022. gada oktobra līdz 2023. gada aprīlim, ir 350,2 miljoni eiro.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) valdības sēdē atzina, ka LM piedāvājums nav ideāls, tas nav tāds, kādu bija iedomājies premjers, tomēr "šis ir solis pareizā virzienā".

Mājokļa pabalsts un GMI

No 2023. gada 1. janvāra plānots noteikt garantētā minimālā ienākuma (GMI) slieksni 20% apmērā no minimālās ienākumu mediānas, attiecīgi pirmajai personai mājsaimniecībā 125 eiro un 87,5 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. LM ieskatā, GMI sliekšņu palielināšana dos papildu atbalstu arī mājokļa izdevumu segšanai, jo GMI slieksnis ietilpst mājokļa pabalsta apmēra aprēķina formulā, proti, jo lielāks GMI slieksnis mājsaimniecībai, jo mājsaimniecības ar lielākiem ienākumiem kvalificējas mājokļa pabalstam.

Tāpat no 2023. gada 1. janvāra plānots līdzfinansējums pašvaldībām 50% apmērā no GMI un mājokļa pabalstam izmaksātajām summām. Ieviešot vēl lielākus koeficientus mājokļa pabalsta aprēķinā, plānoti arī atbalsta pasākumi pašvaldībām

Ātrāka pensiju indeksācija

Lai pensijas saņēmējiem mazinātu straujās inflācijas negatīvo ietekmi uz valsts pensiju apmēriem, 2022. gadā plānots pensijas indeksēt mēnesi agrāk nekā parasti – 1.septembrī. Iespējams, pensijas tiks indeksētas vēl ātrāk – augustā, bet par to vēl jālemj Saeimai.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem, 2022. gada martā aģentūras uzskaitē bija 534 000 pensiju saņēmēji, no tiem vecuma pensiju saņēmēji bija 434 000, invaliditātes pensiju saņēmēji – 75 300, apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji – 15 500, izdienas pensiju saņēmēji – 11 000, bet atlīdzību saņēmēji bija 14 000. Aizsardzības ministrijas uzskaitē 2021. gadā bija 1981 izdienas pensijas saņēmējs.

Pabalsti senioriem un personām ar invaliditāti

LM izstrādātais priekšlikums paredz no šā gada 1. novembra līdz 2023. gada 30. maijam sniegt atbalstu senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām. Papildus 30 eiro mēnesī plānots izmaksāt tiem vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem, kuru pensijas vai atlīdzības apmērs nepārsniedz 300 eiro mēnesī; papildus 20 eiro mēnesī – tiem, kuru pensijas apmērs ir robežās no 301 eiro līdz 509 eiro; papildus 10 eiro mēnesī tiem, kuru pensijas apmērs ir robežās no 510 eiro līdz 633 eiro mēnesī.

No 2022. gada novembra līdz 2023.gada maijam tiks izmaksāts pabalsts 30 eiro mēnesī Latvijā dzīvojošām personām, kuras saņem Latvijā piešķirto piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, nevērtējot saņemtā pakalpojuma apmēru.

Lai sniegtu papildu finansiālo atbalstu personām ar invaliditāti, kurām ir smagi gaitas un kustību traucējumi, kuri būtiski ietekmē personas mobilitāti un nereti arī pārvietošanos sabiedriskajā transportā, no 2023. gada 1. janvāra palielināt pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās, apmēru no 79,68 eiro līdz 105 eiro par 6 mēnešu periodu.

Automātisks maksājums mājsaimniecībām

LM arī rosina ieviest jaunu atbalsta veidu – automātiska atbalsta piešķiršanu mājsaimniecībai, balstoties uz valsts reģistros un valsts informācijas sistēmās esošo informāciju par vienā mājoklī dzīvojošajām personām to ienākumiem līdz noteiktam ienākumu slieksnim.

Plānotais atbalsta sniegšanas periods ir 2023. gada oktobris līdz 2024. gada aprīlis, ņemot vērā virkni identificēto trūkumu, kuru risināšanai un novēršanai ir nepieciešams ilgāks laika periods.

Ienākumu līmenis, līdz kuram mājsaimniecība kvalificētos atbalstam, – līdz 743 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 520 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Atbalsta apmēru plānots noteikt kā kompensāciju par sadārdzinājumu, kas aprēķināta kā starpība starp 2021. gada novembra cenu par kilovatstundu (kWh) un konkrētā atbalsta sniegšanas perioda mēneša cenu par kWh atbilstoši vidējam patēriņa apjomam uz vienu cilvēku. LM uzskata, ka, nodrošinot vienotu, atbilstoši kWh cenas izmaiņām noteiktu atbalsta maksājumu, tiktu adekvāti kompensēta energoresursu cenas pieauguma negatīvā ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem un maksātspēju.

Elektroenerģijas izmaksu pieauguma kompensācija mājsaimniecībām

LM sagatavotajā ziņojumā teikts, ka tirgotāju mājsaimniecību elektroenerģijas piedāvājumos jau pašreizējā elektroenerģija cena var pārsniegt 0,100 eiro par kWh. Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs.

Tāpēc LM rosina atbalstu elektroenerģijas izmaksu segšanā vērst uz tām mājsaimniecībās, kas elektroenerģiju izmanto apkurē. Šādās mājsaimniecībās elektroenerģijas patēriņš mēnesī pārsniedz 500 kilovatstundas (kWh). Tādējādi jebkurai mājsaimniecībai pirmās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja tarifam, bet atbilstoši iepriekš minētajam mehānismam tiktu kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni.

Tā kā Latvijā nav jāveic siltumsūkņu vai citu uz elektroenerģiju balstītu apkures iekārtu reģistrācija, Ekonomikas ministrija piedāvā noteikt prasību mājsaimniecības lietotājam iesniegt pašvaldībā apkures iekārtu apliecinošu dokumentu un elektroenerģijas rēķinu, lai nodrošinātu, ka atbalsts ir mērķēts tieši uz izmaksu par apkuri samazināšanu. Lēmumu par kompensācijas izmaksāšanu pieņemtu pašvaldība. Savukārt valsts sekojoši atmaksā šo kompensāciju pašvaldībai.

Ja mājsaimniecības kopējais patēriņš būtu 1,5 MWh un elektroenerģijas cena konkrētajā mēnesī būtu sasniegusi 0,250 eiro par kWh līmeni, tad bez kompensācijas elektroenerģijas izmaksas būtu 370 eiro apmērā. Ar kompensāciju elektroenerģijas izmaksas būtu 325 eiro apmērā.

Dabasgāzes izmaksu pieauguma kompensācija mājsaimniecībām

Ziņojumā ietvertās aplēses liecina, ka dabasgāzes cena mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būt apmēram 140 eiro par megavatstundu (MWh). Ekonomikas ministrija piedāvā, ka valsts kompensācijas apmērs dabasgāzes izmaksu pieauguma segšanai varētu tikt aprēķināts, balstoties uz starpību starp nākamās apkures sezonas dabasgāzes cenu un pagājušās apkures sezonas dabasgāzes cenu 68 eiro par MWh. Aptuvenā cenu atšķirība ir 70 eiro par MWh, no kurām valsts segtu 50%.

Siltumenerģijas izmaksu pieauguma kompensācija mājsaimniecībām

Ziņojumā ietvertās aplēses liecina, ka vidējais siltumenerģijas tarifs mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būtu 150 eiro par MWh robežās. Ekonomikas ministrija piedāvā noteikt, ka kompensācijas apmērs siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai varētu tikt noteikts 50% apmērā no starpības starp nākamās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un iepriekšējā apkure sezonā noteikto siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro par MWh.

Tādējādi, ja pašvaldības siltumenerģijas tarifs nākamajā apkures sezonā būs 198 eiro par MWh, tad kompensācijas apmērs būs 65 eiro par MWh. Līdz ar to konkrētajā pašvaldībā mājsaimniecībā rēķins tiktu piestādīts pēc tarifa 133 eiro par MWh.

Granulu izmaksu pieauguma kompensācija mājsaimniecībām

Ņemot vērā arī būtisko granulu izmaksu pieaugumu un granulu patēriņa īpatsvaru individuālajā mājsaimniecību apkurē, Ekonomikas ministrija piedāvā noteikt granulu cenu griestus 300 eiro par tonnu. Šāds slieksnis būtu pietuvināts centralizētajā siltumapgādē iepriekšējā apkures sezonā noteiktajai mediānai un vienas MWh izmaksātu aptuveni 70 eiro. Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī granulu izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, bet ne vairāk kā 100 eiro par tonnu apmērā.

Tādējādi, ja granulas izmaksās 450 eiro par tonnu, tad valsts kompensēs 75 eiro un mājsaimniecība samaksās 375 eiro par tonnu. Ja granulas maksās 600 eiro par tonnu, tad mājsaimniecība maksās 500 eiro par tonnu un valsts kompensēs 100 eiro.

Tā kā mājsaimniecības apkures sezonai nepieciešamās granulas iegādājas laikus pirms apkures sezonas sākuma, tad Ekonomikas ministrija rosina, ka granulu kompensācija tiek uzsākta no 2022. gada 1. maija un noslēdzas 2023. gada 31. aprīlī. Aplēses liecina, ka gada ietvaros mājsaimniecību granulu patēriņš būs 200 000 tonnas, kā rezultātā kopējās maksimālās budžeta izmaksas būtu 20 miljoni eiro.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !