Foto: LETA

Pirmdien, 17. oktobrī, pulksten 10 Rīgas pilī notiks Valsts valodas dienai veltīta diskusija "Valsts valoda 21. gadsimta augstskolā un zinātnē", kurā Latvijas Valsts prezidents Egils Levits aicinājis uz domapmaiņu par latviešu valodas vietu un lomu nākotnes Latvijas augstākajā izglītībā un zinātnē pasaules kontekstā, ņemot vērā nepieciešamību pilnveidot abu jomu sniegumu, portāls "Delfi" uzzināja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.

Kvalitatīvas augstākās izglītības un zinātnes attīstība ir cieši saistīta ar visaptverošu augstākās izglītības integrāciju vienotā Eiropas un pasaules izglītības sistēmā un starptautiskajā tirgū darboties gatavu speciālistu sagatavošanu.

Kāds ir vēlamais līdzsvars starp ārvalstu mācībspēku iesaisti un valsts valodas pozīcijām augstākajā izglītībā? Kā Latvijas zinātnieku konkurētspēju ietekmē valodas izvēle zinātniskajam darbam? Vai starptautiskā konkurētspēja vienmēr ir nozīmīgs kritērijs, īpaši humanitārajās zinātnēs? Vai valsts valodai var būt atšķirīga loma eksaktajās un humanitārajās zinātnēs?

Diskusijas pirmajā daļā tiks pārrunātas iespējas un izaicinājumi, kas ietekmē valodu, piesaistot ārvalstu akadēmisko personālu.Savukārt diskusijas otrajā daļā nozares eksperti diskutēs, kā valoda iespaido sociālo un humanitāro zinātņu pētniecības darbu, tematiku, vērtēšanas kritērijus un kvalitāti.

Diskusijā paredzējuši piedalīties Latvijas Universitātes (LU) profesori Jānis Ikstens un Mārcis Auziņš, LU prorektore humanitāro un sociālo zinātņu jomā Ina Druviete, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātņu prorektore Agrita Kiopa un Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis.

Tāpat savu dalību diskusijā apstiprinājuši RSU docente un LU Latviešu valodas institūta pētniece Dite Liepa, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadītāja Anda Laķe, LU asociētā profesore Inta Mieriņa, Satversmes tiesas tiesnese Anita Rodiņa, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļas vadītājs, Vašingtona Universitātes Sentluisā doktorants Kārlis Vērdiņš.

Valsts valodas dienai veltīto diskusiju atklās Levits, un tā tiešsaistē būs skatāma Valsts prezidenta kancelejas tīmekļvietnē.

Jau ziņots, ka, lai īpaši godātu latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā, pēc Levita ierosinājuma 15. oktobris noteikts par Valsts valodas dienu. Šis datums nav izvēlēts nejauši – 1998. gada 15. oktobrī Satversmes 4. pantā tika nostiprināta valsts konstitucionālā vērtība: "Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda."

Tāpat vēstīts, ka, ignorējot Saeimas Juridiskā biroja iebildumus, Saeimas Juridiskā komisija iepriekš nolēma pirmajam lasījumam virzīt "Konservatīvo" politiķu izstrādāto Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likumprojektu. Septembra beigās Saeima likumu pieņēma pirmajā lasījumā.

"Konservatīvie" politiķi virzīja izskatīšanai Saeimā Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likumprojektu, kas daļēji ierobežotu krievu valodas izmantošanu patērētājiem pieejamajā informācijā.

Likumprojektā reizē tiktu noteikti arī izņēmuma gadījumi, uz kuriem likums neattieksies, tajā skaitā tas neattiektos uz personu savstarpējo saziņu.

Likums paredzētu, ka sabiedrībai nozīmīgu komersantu saziņā ar klientiem valsts vai pašvaldības iestādei vai publiskas personas kapitālsabiedrībai būs aizliegts papildus valsts valodai vai līdztekus tai izmantot citu valodu, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda.

Tas būtu aizliegts arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, elektronisko sakaru komersantiem, privātpersonu maksājumu un kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, enerģijas tirgotājiem fiziskām personām, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, dzīvojamo māju pārvaldniekiem, kas ir komersanti, lidostās, autoostās un dzelzceļa stacijās, taksometra pakalpojumu sniedzējiem un atkritumu savākšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Šis nosacījums attiektos uz jebkādu uzskates materiālu, aplikāciju, tīmekļvietni, internetbanku, portālu, reklāmu vai citiem paziņojumiem, korespondenci, līguma tekstu, rēķiniem, plašam klientu lokam adresētiem materiāliem, izņemot individuālu saziņu starp darbinieku un klientu.

Preču mazumtirdzniecības vietā būtu aizliegts papildus valsts valodai vai līdztekus tai, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus, izmantot citu valodu, kas nav Eiropas Savienības (ES) oficiālā valoda jebkurā no šādiem gadījumiem – vizuālā vai skaņas paziņojumā, norādēs tirdzniecības vietā vai ārpus tās, jebkurā apmeklētājiem redzamā drukātā materiālā vai interaktīvā vidē, tīmekļa vietnē, klientiem nosūtītā informācijā, ja vien klients atsevišķi rakstveidā iepriekš nav piekritis saņemt informāciju citā valodā papildus vai līdztekus valsts valodai, kas nav ES oficiālā valoda.

Šis nosacījums gan neattiektos uz preces aprakstu un ražotāja iepakojumu, tirdzniecības vietā strādājošo darbinieku saziņu ar konkrētu personu individuāli, preču attālinātu tirdzniecību un uz ielu tirdzniecību.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!