Nodarbinātības problēmas turpmāk risinās Cilvēkkapitāla attīstības padome

Piektdien notikušajā sanāksmē ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), labklājības ministre Evika Siliņa (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) kopā ar ministriju pārstāvjiem turpināja gada sākumā uzsākto diskusiju par cilvēkkapitāla attīstības jautājumiem un pārvaldības modeļa maiņu.

Sēdē tika apstiprināts Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikuma projekts. Ministres lēma mainīt padomes nosaukumu un precizēt padomes funkcijas atbilstoši šīs valdības deklarācijai un definētajiem mērķiem cilvēkkapitāla attīstībai nolūkā nodrošināt savstarpējo saskaņotību un starpresoru efektīvāku sadarbību nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu ieviešanai.

Ministres vienojās, ka mēneša laikā Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikuma projekts tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Padomes nolikums nosaka Cilvēkkapitāla attīstības padomes un tās vadības grupas izveidi, uzdevumus un tiesības, darba organizāciju un lēmumu pieņemšanas kārtību. Cilvēkkapitāla attīstības padome būs koleģiāla institūcija, kas izveidota, lai īstenotu saskaņotu starpresoru sadarbību un pieņemtu lēmumus nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, veicinot cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kas dotu labumu sabiedrībai kopumā.

Padomes uzdevumos ietilps izvērtēt situāciju darba tirgū valsts un reģionu līmenī, pieņemt datos un prognozēs balstītus lēmumus; pieņemt lēmumus par cilvēkkapitāla attīstības stratēģiskajiem mērķiem un rīcības virzieniem; izvērtēt un sagatavot priekšlikumus par padotības iestāžu funkciju un atbildību sadalījumu pieaugušo izglītības, mūžizglītības un darba tirgus jomā; sagatavot priekšlikumus par pieaugušo izglītības mācību virzieniem, kurus līdzfinansē valsts budžets un Eiropas Savienības (ES) fondi; izvērtēt un sagatavot priekšlikumus kvalitātes prasībām pieaugušo izglītības pakalpojumu sniedzējiem.

Padomes priekšsēdētāja būs ekonomikas ministre. Vienlaikus paredzēts, ka tiks veidota Cilvēkkapitāla attīstības vadības grupa visu iesaistīto trīs ministriju valsts sekretāru sastāvā, kas izstrādās Cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju un rīcības plānu stratēģisko mērķu sasniegšanai, kā arī veiks citus uzdevumus.

Indriksone pauda, ka jaunā ģeopolitiskā realitāte, digitālo tehnoloģiju attīstība, globalizācija, automatizācija, darbaspēka novecošanās – šīs pārmaiņas būtiski ietekmē darbavietas, rūpniecības un pakalpojumu nozares, uzņēmējdarbības modeļus, ekonomiku, sabiedrību un ik katru tās indivīdu. "Ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un transformācijai nepieciešams nodrošināt darbaspēku augošajām un produktīvām nozarēm, kas pieprasa aizvien jaunas prasmes un zināšanas. Stiprinot līdzšinējo sadarbību un definējot jaunus mērķus, Cilvēkkapitāla attīstības padome dos pienesumu starpministriju sadarbības uzlabošanai un efektīvākai resursu izlietošanai," uzsvēra ekonomikas ministre.

Savukārt Čakša pauda, ka ikvienam pieaugušajam ir jābūt piekļuvei savu kompetenču, zināšanu un prasmju attīstībai neatkarīgi no nodarbinātības statusa, jo mums nav cita cilvēkkapitāla, kā jau esošais, un tie esam ikviens no mums.

Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē ir trīs lieli uzdevumi - pieaugušo izglītības piedāvājuma kvalitātes pilnveide, aptverot gan privātās mācību iestādes un augstskolas, gan arī starptautisko un platformu piedāvājumu. Otrs virziens ir pilnveidot un sistematizēt motivācijas un atbalsta rīkus gan darba devējiem, nodarbinātajiem, arī pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmējiem - ir jāpārskata regulējums darba devēju atbalstam, līdzfinansējums un citi jautājumi. Trešais lielais uzdevums ir vienkop integrēt gan mācību piedāvājumu, pieteikšanos un savas kvalifikācijas attīstības, izvērtējuma rīkus.

Sanāksmes laikā ministres pārrunāja cilvēkkapitāla attīstības pārvaldības modeļa maiņu, konsolidējot esošos sadarbības formātus, vienlaikus saglabājot sociālo un sadarbības partneru iesaisti cilvēkkapitāta attīstības jautājumu risināšanā.

Paralēli sanāksmes dalībnieki uzsāka detalizētāku diskusiju par visaptverošas cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas saturu un izstrādes grafiku, kā arī par Labklājības ministrijas, Izglītības uz zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas plānotajām aktivitātēm cilvēkkapitāla attīstības veicināšanai, t.sk. plānotajām Atveseļošanas fonda un jaunā ES fondu plānošanas perioda atbalsta programmām, lai visām pusēm pieejamie finanšu resursi tiktu ieguldīti pēc iespējas mērķtiecīgāk tautsaimniecības nozarēm atbilstoša darbaspēka pieejamības sekmēšanai.

Šīs valdības deklarācijā ietverta apņemšanās uzlabot darbaspēka jautājumu pārvaldību, darbaspēka pieejamību, kā arī prasmju un mūžizglītības politiku. Paredzēts arī izstrādāt un īstenot datos balstītu Nacionālo cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju, tostarp atbalstīt augsti kvalificēta un profesionāli sagatavota darbaspēka piesaisti, īpaši veicinot tautiešu remigrāciju, kā arī zināšanu pārnesi un pārkvalifikācijas programmas darba tirgū pieprasītajām prasmēm, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu izaugsmi un eksportspēju.

Vienlaikus iecerēts sekmēt cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes pieprasījumam un tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, izmantojot Latvijas augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventu, apmācību programmu dalībnieku monitoringu un pilnveidojot pārkvalifikācijas, profesionālās pilnveides un mūžizglītības sistēmu, līdzekļus novirzot apmācību finansēšanai, kas dod labumu Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā.

Nodarbinātības padome kā koleģiāla diskusiju platforma trīs ministru - ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības - sastāvā tika izveidota 2016. gadā, lai saskaņotu starpresoru sadarbību darba tirgus reformu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā.