Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) piektdien parakstījusi vēstuli, kurā rosina Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai tuvākajā domes sēdē atkārtoti izskatīt lēmumu par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju un pašvaldības dotāciju Rēzeknes pašvaldības iestāžu pedagogu darba samaksai, norādot rīcības pamatojumu, portāls "Delfi" uzzināja ministrijā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šī gada 1. novembrī saņēma Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vēstuli, kurā tā norāda, ka ar šādu lēmumu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības dome ne tikai nav nodrošinājusi Ministru kabineta noteikumu ievērošanu, bet arī pasliktinājusi Rēzeknes pedagogu nodarbinātības apstākļus, skaidroja ministrijā.
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes nu jau atstādinātais priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai") 2023. gada 5. oktobrī parakstīja domes lēmumu "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju un pašvaldības dotāciju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības iestādēm pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām", ar kuru apstiprināts pedagogu nedēļas darba slodzes nekorekts aprēķins, atgādināja VARAM.
Tajā ir aprēķināta pedagoga darba slodzes proporcija nevis nedēļas, bet gada ietvarā, kā rezultātā pedagogiem atkarībā no mācību priekšmetiem, kurus viņi māca, no 36 darba stundām nedēļā tiek noteikts palielināts kontaktstundu skaits (no 25 līdz 28) mācību stundu vadīšanai.
Jau ziņots, ka par nozīmīgiem pārkāpumiem, kas ir konstatēti Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētāja darbā, Bērziņa 2. novembrī parakstījusi rīkojumu par Bartaševiča atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas.
Ministrijā skaidroja, ka Rēzeknes domes priekšsēdētājs tiek atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, liecina par domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.
Delfi" jau vēstīja, ka Rēzekne saskārusies ar finanšu grūtībām – šogad prognozēts budžeta iztrūkums teju četru miljonu eiro apmērā.
Neesošās naudas dēļ apdraudēta ir vairāku infrastruktūras objektu būvniecība, kas varētu rezultēties ar Eiropas Savienības finansējuma zaudēšanu.
Redzamākais piemērs pilsētā ir SPA centrs – pašvaldība pati centra būvniecību pabeigt nevar, tāpēc meklēs investoru, kurš pabeigs projektu. To vietvara var darīt līdz 2028. gada beigām – ja investoru neatradīs, centrs jāpabeidz pašvaldībai vai jādod atpakaļ saņemtais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums vairāk nekā piecu miljonu apmērā.
Taču pašvaldībā top vēl vairāki objekti, kur pastāv šaubas par spēju tos pabeigt – bērnudārza remonts, industriālās zonas attīstība un citi.
Kopumā Rēzeknes budžetā trūkst 3,9 miljonu eiro un pilsēta ir pieteikusies finanšu stabilizācijas procesam. To joprojām izvērtē Finanšu ministrija, jo secināts, ka Rēzeknes domes vadība sniegtajās atskaitēs bieži maina informāciju, nesniedzot skaidru priekšstatu par patieso finanšu situāciju vietvarā.
Tikmēr pašvaldība jau sākusi budžetu lāpīt, atceļot atsevišķas atlaides sabiedriskajā transportā, nododot izsolē zemesgabalus un atceļot pabalstus.
Situāciju Rēzeknes pilsētā patlaban pēta arī Valsts kontrole.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
