Šī podkāsta epizode veltīta pēdējo divu nedēļu galvenajai aktualitātei, kas ir notikumi Afganistānā. Konkrētāk runāsim par to, kā Eiropas Savienība evakuē savā labā strādājušos vietējos iedzīvotājus, kuriem līdz ar "Taliban" atnākšanu draud briesmas, kā arī aplūkosim situāciju ar afgāņu bēgļiem kopumā.
Politiskajā dienas kārtībā un medijos Afganistāna ir klātesošs temats pēdējos 20 gadus, jo centienos uzbūvēt drošu, mierīgu un plaukstošu zemi visu šo laiku bijušas iesaistītas NATO valstis, starptautiskās organizācijas un arī Eiropas Savienība.
Taču pēdējās divās nedēļās Afganistāna ir kļuvusi par centrālo tematu starptautiskajā sabiedrībā un pasaules medijos. Diemžēl nevis ar ziņām par to, ka attīstības mērķi ir sasniegti, bet gan to, ka miljardiem vērtie ieguldījumi un starptautiskie pūliņi nav spējuši izveidot spēcīgu valsti, kas pati spēj un vēlas sevi pasargāt, aizstāvot savu iedzīvotāju tiesības dzīvot brīvā sabiedrībā.
Eiropas Savienības augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels notikumus Afganistānā nodēvēja par lielāko ģeopolitisko notikumu kopš Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksijas 2014. gadā.
Pēc 20. gadus ilgušās misijas, kuras mērķis bija vājināt starptautisko terorismu pēc 2001. gada 11. septembra terorakta Ņujorkā, ASV paziņoja par savu valstī vēl atlikušo spēku izvešanu līdz vasaras beigām.
Starptautisko spēku izvešana kļuva par starta signālu beigu sākumam. Islāmistu grupējuma "Taliban" kaujinieki sāka strauji pārņemt valsts teritorijas, bet ASV apbruņotā Afganistānas Nacionālā armija dažādu iemeslu dēļ nespēja vai nevēlējās to apturēt.
Nedēļā pirms Kabulas nonākšanas kaujinieku rokās neticamā ātrumā cita pēc citas krita valsts lielākās pilsētās – kāršu namiņš sagruva un svētdien, 15. augustā, talibi iesoļoja galvaspilsētā Kabulā, no kuras jau bija aizbēdzis valsts prezidents Ašrafs Gani. Afganistānas valdība sagruva ātrāk par vispesimistiskākajām prognozēm.
Islāmistu fundamentālistu atgriešanās daudziem atsauc atmiņā "Taliban" režīma laiku pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad sievietes nedrīkstēja iziet no mājas bez vīriešu pavadoņiem, tām bija liegta izglītība un darbs, valstī tika izpildīti publiski nāvessodi un piekopti miesassodi.
Lai gan "Taliban" līderi apgalvo, ka ir mainījušies un sola nevajāt savas ideoloģijas pretiniekus, ir grūti paļauties uz vārdiem, ko saka tie paši cilvēki, kuri vēl nesen draudēja, spridzināja, nogalināja un vajāja ne vien valdības spēku pārstāvjus, bet arī žurnālistus un cilvēktiesību aktīvistus. Arī ziņas no "Taliban" jau ieņemtajiem rajoniem un pašas Kabulas dažkārt ir pretrunā kaujinieku runasvīru solītajai žēlastībai.
"Taliban" straujā ienākšana Kabulā daudzus pārsteidza nesagatavotus. Pilsētā jau atradās tūkstošiem bēgļu no iepriekš ieņemtiem valsts rajoniem. Cilvēki masveidā devās uz ASV un sabiedroto karavīru apsargāto Kabulas lidostu, cerībā pamest valsti. Tas izraisīja haosu, kura dēļ pat nācās uz laiku apturēt evakuācijas lidojumus, jo cilvēki atradās uz skrejceļa un pat ķērās klāt braucošām lidmašīnām.
ASV un citas valstis evakuē savu vēstniecību personālu un pilsoņus, kā arī tos afgāņus, kas palīdzēja diplomātiskajām un militārajām misijām – gan kā tulki, šoferi un visi citi vietējie darbinieki.
Tomēr paveikt visu šo desmitu tūkstošu cilvēku evakuāciju ierobežotā laikā un haosa apstākļos ir izaicinājums. Pagājušajā nedēļā valstis sāka brīdināt, ka nespēs palīdzēt visiem un vēl nebija skaidrs, vai misija varētu tika pagarināta pēc 31. augusta, ko ASV bija noteikušas kā savu spēku izvešanas galējo termiņu, un kura pagarināšanai iebilst "Taliban".
"Tas ir matemātiski neiespējami", tā iespēju līdz 31. augustam evakuēt visus tos, kas palīdzēja ārvalstu spēkiem un misijām, kā arī viņu ģimenes locekļiem, raksturoja Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels. Viņš runāja par aptuveni 60 tūkstošiem cilvēku.
Bet kas attiecas uz afgāņiem, kuri strādājuši tieši Eiropas Savienības misijas labā, runa ir par aptuveni 400 evakuējamām personām. 24. augustā ES paziņoja, ka visas šīs personas ir evakuētas, ja neskaita dažus cilvēkus, kas turpina strādāt Kabulas lidostā.
Par to, kā rit šo cilvēku evakuācija un kādas ir Eiropas Savienības iespējas palīdzēt tiem, kas paliks aiz svītras, tajā pašā dienā jautāju Eiropas Ārējās darbības dienesta galvenajam runasvīram Peteram Stano. To klausieties podkāstā.
Sižetā pievēršamies arī afgāņu bēgļu jautājumam plašākā kontekstā. Eiropas līmenī sākusies diskusija, kā novērst pēkšņu afgāņu bēgļu pulcēšanos pie savienības ārējām robežām.
Bažām ir pamats, ja ņem vērā, ka afgāņu bēgļi, kuru skaits kaimiņvalstīs sasniedza 2.2 miljonus cilvēku jau pirms "Taliban" uzvaras, bija viena no lielākajām bēgļu grupām pasaulē.
Šī gada laikā vēl pirms "Taliban" kontrolēja visu valsti, savas mājas konflikta dēļ jau bija spiesti pamest vairāk nekā pusmiljons cilvēku, liecina ANO dati. Tas nozīmē, ka tagad valsts iekšienē pārvietoti aptuveni 3,5 miljoni cilvēku, bet tūkstoši pēdējās nedēļās cenšas izkļūt no valsts.
Eiropas iekšlietu komisāre Ilva Johansone augusta beigās brīdināja, ka Eiropas Savienībai ir jāiejaucas pirms no "Taliban" bēgošie cilvēki pulcējas pie bloka robežām. Zinot, uz ko ir spējīgs "Taliban", situācija ir ļoti satraucoša un daudzi Afganistānā ir briesmās – ir svarīgi viņus aizsargāt, viņa uzskata.
Taču 2015. gads ir devis mācību, tāpēc nedrīkst gaidīt līdz bēgļi jau būs pie robežām, bet jārīkojas daudz agrāk, viņa skaidro. Šī rīcība, protams, ietver naudu, kas nepieciešama, lai pirmkārt palīdzētu 3,5 miljoniem iekšēji pārvietoto afgāņu.
Iknedēļas podkāsts "Eiropas diena" top sadarbībā ar Eiropas Parlamentu. Klausieties podkāstu "Eiropas diena" šeit.
DELFI redakcijas veidotos podkāstus vari klausīties arī "Podbean", "Spotify", "Apple Podcasts" un "Google Podcasts".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
