'Lidojošais mopēds' ar divtaktu dzinēju: kā darbojas irāņu droni-kamikadzes Ukrainā  (18)

Kara vērotāji par pirmo Irānā ražoto dronu "Shahed-136" piegādēm Krievijai ziņoja augusta sākumā, bet jau septembrī mediji ziņoja, ka pēdējās nedēļās droni likti lietā un rada apdraudējumu Ukrainas armijai.

Detalizēta informācija par šiem lidaparātiem nav pieejama. Kā liecina Ukrainā notriektie eksemplāri, irāņu "Shahed-136" Krievijas armijā pārdēvēti par "Geran 2". Tie ir tā sauktie "pašnāvnieku" vai "kamikadze" droni, kas aprīkoti ar sprāgstvielām un dodas tikai vienā virzienā – ietriecas savā mērķī un uzsprāgst. Tie spējīgi nolidot vismaz simtiem kilometru lielu attālumu, bet irāņi min pat 2500 kilometru sniedzamību, ko eksperti apšauba degvielas tilpuma dēļ.

Drons ir samērā neliels – 3,5 metrus garš ar 2,5 metru attālumu starp spārnu galiem. Sver aptuveni 200 kilogramus un lido ar ātrumu ap 185 kilometriem stundā. Tie aprīkoti ar antenu, kas lidaparātu aizsargā pret radioelektroniskās karadarbības rīkiem. Drona kaujas galviņā ir aptuveni 40 kilogrami sprāgstvielu.

Ukrainā šie droni jau iesaukti par "lidojošajiem mopēdiem" to radītās skaņas dēļ, kas esot dzirdama jau no vairāku kilometru attāluma. "Mopēda" efektu rada drona dzinējs. Kā liecina notriekto lidaparātu attēli, tas aprīkots ar četrcilindru divtaktu dzinēju.

"Motors tam ir kā javai [motocikls "Jawa"]. Skan tā, ka viņu var atpazīt no vairāku kilometru attāluma pirms viņš būs virs jums," medijam "Currenttime" stāsta Ukrainas armijas vienības komandieris Madjars.

Viņš atklāj, ka drona lidošanas augstums un ātrums salīdzinoši nav liels un to var iznīcināt arī ar dažiem kājniekiem pieejamajiem ieroču veidiem.

"Šīs mašīnas ir primitīvas. Tās izgatavo daļēji ar rokām zem zemes. Ir jāsaprot, ka tās neštancē uz konveijeriem kā "Bayraktar" un visus iespējamos amerikāņu un Izraēlas bezpilota lidaparātus," skaidro Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ignats.

Savas vienkāršības dēļ "Shahed-136" ir arī samērā lēts. Tam nav dārgu kameru un sakaru iekārtu ar operatoru. Dronam vienkārši ievada mērķa koordinātes un palaiž. Tas var lidot jebkurā diennakts laikā un okupanti to bieži palaiž tumsā un pa vairākiem kopā, lai palielinātu efektivitāti.

Taču jau pieminētā raksturīgā skaņa palīdz saprast par dronu tuvošanos arī tumsā.

Savu tehnisko parametru dēļ "Shahed-136" parasti tiek izmantots pret lieliem stacionāriem mērķiem (attēlā zemāk ar "Shahed-136" iznīcināts degvielas rezervuārs Harkivā), kas visbiežāk ir ēkas. Tiek uzskatīts, ka, izmantojot irāņu dronus, Krievijas spēki taupa iebrukuma laikā paplicinātos daudz dārgāko spārnoto raķešu krājumus.

Savukārt ASV domnīca "Institute for the Study of War" (ISW) raksta, ka šie droni galvenokārt tiek izmantoti civiliedzīvotāju terorizēšanai un kara gaitu, visticamāk, nemainīs.

Ar "Shahed-136" Maskava jau ir uzbrukusi mērķiem Kijivas apgabala Bilacerkvā. Odesā, Harkivā, Mikolajivā un Zaporižjē.

Tomēr dronu skaits varētu būt ierobežots. Ukrainas Gaisa spēkos uzskata, ka Irāna nav spējīga uzsākt pilnvērtīgu šo dronu ražošanu uz konveijeriem un Maskavai esot nodoti vien daži simti šo lidaparātu.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.