Kremļa kritiķis un opozīcijas politiķis Boriss Nadeždins trešdien iesniedzis dokumentus, kas nepieciešami kandidatūras reģistrēšanai Krievijas prezidenta vēlēšanās.
Nadeždins iesniedza savu atbalstītāju parakstus Centrālajai vēlēšanu komisijai, kas tagad pieteikumu izskatīs un pieņems lēmumu, vai viņš var kandidēt vēlēšanās.
Par nogalinātā opozīcijas līdera Borisa Ņemcova tuvu līdzgaitnieku uzskatītais Nadeždins solījis izbeigt karu Ukrainā un pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ir savācis reģistrācijai nepieciešamos 100 000 parakstu.
Nadeždins Krievijas politikā ir vairāk nekā 30 gadu. Savulaik viņš bijis Piemaskavas Dolgoprudnijas pilsētas padomes deputāts, kā arī neilgu laiku bijis likumdevējs Valsts domē.
Kā sarunā ar ziņu aģentūru AFP atzina Nadeždins, izredzes, ka viņam varētu ļaut kandidēt vēlēšanās vai uzstāties valsts televīzijā, nav lielas.
Lai ar saviem parakstiem apliecinātu atbalstu Nadeždina kandidēšanai, visā Krievijā pie parakstu vākšanas centriem veidojās atbalstītāju rindas.
Centrālajai vēlēšanu komisijai lēmums jāpieņem desmit dienu laikā. Šajā laikā tai būs jāpārliecinās par iesniegto parakstu autentiskumu.
Nadeždins balotējas no partijas "Pilsoniskā iniciatīva", viņš pauž pretkara uzskatus un publiski izteicies pret diktatora Vladimira Putina politiku.
Valsts domē viņš bija Labējo spēku savienības deputāts.
Parlaments pieņem likumu par mantas konfiskāciju armijas kritizētājiem
Krievijas Valsts dome trešdien otrajā un trešajā lasījumā vienbalsīgi apstiprināja likumprojektu, kas paredz mantas konfiskāciju cilvēkiem, kas notiesāti par "viltus ziņām" par Krievijas armiju.
Likums vēl ir jāapstiprina parlamenta augšpalātai un jāparaksta Vladimiram Putinam.
Jaunais likums ļaus varasiestādēm konfiscēt naudu, vērtslietas un citus īpašumus, kā arī atņemt notiesātajiem goda nosaukumus.
Krievijas tiesas par "viltus ziņām" un armijas "diskreditāciju" atzīst visu informāciju par Krievijas karu Ukrainā, kas ir pretrunā ar Kremļa oficiālo nostāju.
Vismaz puse notiesājošo spriedumu lietās par "viltus ziņām" par armiju ir gadījumos, kad Krievijas pilsoņi izteikušies par Krievijas karavīru veikto Ukrainas mierīgo iedzīvotāju nogalināšanu.
Maskava armijas kritiku padarīja nelikumīgu neilgi pēc tam, kad 2022. gada februārī uzsāka pilna mēroga uzbrukumu Ukrainai, un kopš tā laika ir aizturējusi tūkstošiem kara pretinieku.
Pēc Krievijas cilvēktiesību ziņu vietnes "OVD-Info" aprēķiniem Krievijā par pretkara nostāju ir ierosinātas lietas pret vismaz 830 cilvēkiem, tostarp vismaz 250 par "viltus ziņām" par Krievijas armiju.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
