Ar 'Latvenergo' rezervētajām jaudām gāzes pietiks, saka Indriksone

Saeimas komisijas sēdē tika skatīts "Zaļo un zemnieku savienības" frakcijas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) informēt par valdības 19. aprīļa sēdē lemto "veikt kopīgu dabasgāzes iepirkumu, rezervējot nepieciešamo jaudu Klaipēdas LNG terminālī 2022. gada 4. ceturksnī". Minētajā valdības sēdē tika arī lemts, ka "Latvenergo" iepirkumu varētu veikt sadarbībā ar ieinteresētajiem juridiskajiem dabasgāzes patērētājiem.

Ekonomikas ministres sagatavotajā atbildes vēstulē deputātiem teikts, ka "Latvenergo" apzināja lielos dabasgāzes patērētājus, izveidojot sadarbības piedāvājuma aprakstu un izplatīja interesentiem. Kopumā tika uzrunāti 59 lieli gāzes patērētāji un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija.

Tā kā atsaucība nebija liela un vienošanās par kopīga iepirkuma veikšanu ar lielajiem dabasgāzes patērētājiem netika panākta, "Latvenergo" veica jaudu rezervācijas, lai saņemtu dabasgāzes piegādes no Klaipēdas LNG termināļa.

Ekonomikas ministres vēstulē piebilsts, ka konkrēti dabasgāzes iegādes apjomi ir "Latvenergo" komercinformācija, kas nav izpaužama publiski.

Komisijas sēdē deputāts Viktors Valainis (ZZS) pauda kritiskus vārdus par atbildes vēstulē sniegto informāciju, norādot, ka no atbildēm nevar saprast valsts stratēģiju enerģētikas jautājumos. "Publiskajā telpā var iegūt vairāk informācijas, nekā no EM atbildēm," secināja Valainis.

Viņš arī pauda neskaidrības par "Latvenergo" rezervētajām gāzes jaudām Klaipēdas LNG terminālī šā gada pēdējā ceturksnī. Deputāts pauda vēlmi konkrētību, kam šīs jaudas rezervētas un kas ar tām var rēķināties.

Indriksone deputātam norādīja, ka EM atbildējusi uz visiem rakstveidā uzdotajiem jautājumiem, bet šodien komisijas sēdē izskan citi jautājumi, tomēr viņa uz tiem atbildēs.

Viņa informēja, ka valsts plāno divu veidu gāzes rezerves – vienas rezerves divu teravatstundu (TWh) apjomā jau ir nopirktas un iesūknētas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Šī "Latvenergo" piederošās rezerves plānots izmantot desinhronizācijas riska gadījumā, piemēram, ja AS "Latvijas Gāze" nespēs nodrošināt saistīto lietotāju patēriņu. Šīs rezerves netiks lietotas līdz šā gada 1. oktobrim.

Savukārt otras rezerves "Latvenergo" iegādāsies no Klaipēdas LNG termināla šā gada pēdējā ceturksnī. Indriksone norādīja, ka šīs rezerves būs valsts īpašums un tās paredzētas, lai nodrošinātu ar gāzi saistītos lietotājus.

"Šīs rezerves tiks lietotas jebkurā krīzes gadījumā, lai nodrošinātu stratēģiski svarīgas funkcijas, tostarp mājsaimniecību vajadzībām," skaidroja ekonomikas ministre,

Viņa uzsvēra, ka "Latvenergo" ir noslēguši gāzes piegādes līgumus. "Mums ir pārliecība, ka, ja nav tehnisku problēmu Klaipēdas LNG terminālī un nav ārkārtas apstākļi, tad šīs rezerves ir iegādātas un tiks iesūknētas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē līdz gada beigām. Tehniski aprēķinot, jaudas ir pietiekamas," stāstīja Indriksone.

Ekonomikas ministre uzsvēra, ka patlaban Inčukalna krātuve tiek piepildīta ar gāzi, kur, pēc pēdējās informācijas, iesūknētas 9,6 TWh gāzes. Viņa gan neminēja, kam tieši un cik daudz gāzes ir rezervēts.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 19. aprīlī konceptuāli vienojās sākot ar 2023. gadu atteikties no Krievijas gāzes piegādēm. Lai nodrošinātu nepieciešamos gāzes apjomus nākamajai apkures sezonai, Latvija plāno veidot gāzes drošības rezerves un patlaban notiek sarunas ar Igauniju un Somiju par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādēm no Paldisku LNG termināla.

Dabasgāzes drošuma rezerves izveidei nepieciešami aptuveni 230 miljoni eiro. "Latvenergo" energoapgādes drošuma rezervju iegādi veiks šā gada pēdējā ceturksnī, gāzi iegādājoties no Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa. Gāzes rezerves tiks uzglabātas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.