Māra Upmane-Holšteine: Es izvēlos skriet, nevis esmu situācijas ķīlniece

13. septembrī tika prezentēta grupas "Astro'n'out" mūziķes Māras Upmanes-Holšteines autobiogrāfiskā grāmata "Piezīmes uz šaubu malām". Piezīmes, jo tā, it kā būtu veiktas uz lapu malām. Šaubas ceļā (vīra, mūziķa Jāņa Holšteina-Upmaņa, vārdiem) no iedomīga, egocentriska skuķa, kuram dzīve "bišķiņ sadod", uz iekārtošanos "slimā bērna mammas" lomā un atkal jau – mūziķes ampluā. "Galu galā māksla un radošs lidojums rodas tieši tur – uz robežām. Protams, tāda kļūst arī visa mūsu dzīve – staigāšana pa robežām. Un pārkāpšana pāri savām šaubām atkal un atkal," tā raksta Māra.

Ķīlnieka ideja atkārto arī tevis minēto nodaļā "Ezras stāsts" par dēla slimību, ka mamma ir lauvene, kas sava bērna dēļ darīs jebko, un tā lauvene ir jāuztur dzīva.

Jā, es domāju, ka šī tēma vijas cauri visai grāmatai, tas, ka es drīkstu. Varbūt man vajadzēja uzrakstīt grāmatu, lai noformulētu sev šo atļauju, ka man tā nav jāgaida no citiem. Godīgi sakot, pat nebiju pamanījusi, bet tagad, pāršķirstot lappuses, vijas cauri tas, ka man vajadzēja atļauju dziedāt, atļauju spēlēt ģitāru, atļauju sarakstīt grāmatu. Un tas ir interesanti, ka es joprojām gaidu atļauju. Varbūt caur to sapratu – Māra, drīkst! Ideālā variantā sapņoju, ka arī lasītājs jutīsies atļauju saņēmis. Ja kādam ir sajūta – kā tad es tagad sapņošu, būšu tik egocentrisks un likšu ģimeni otrajā plānā vai pametīšu darbu bankā un riskēšu, atļaušos dziedāt, kaut korī mani neņēma, – vienalga!

Nevis baiss sapnis, bet realitāte. Māras Upmanes-Holšteines dēliņa cīņa ar leikēmiju

Mums bija interesanta saruna ar vīru laikā, kad koncerti un mēģinājumi bija iekrituši četrus vakarus pēc kārtas. Viņš teica, ka tas vairs nav OK, ka ir par traku. Atbildēju: ko tad varu darīt? Bet viņš atgādināja, ka tās visas ir manas izvēles. Jā, man bija laicīgāk jāredz, jāplāno, un varēju kaut ko darīt citādi. Tu pats velc to robežu. Mums ļoti, ļoti patīk no sevis noņemt vainu.