Baltijas dusošā skaistule jeb vājais Latvijas IKP pieaugums pērn, vērtē ekonomisti
Foto: Shutterstock

2019. gadā turpinājās ekonomikas augšupeja, iekšzemes kopproduktam (IKP) palielinoties par 2,2 % salīdzinājumā ar 2018. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. 2018. gadā Latvijas IKP pieauga par 4,8%. Ekonomisti Latviju sauc par Baltijas dusošo skaistuli, kura neizmanto savu potenciālu. Pērn IKP pieaugums Latvijā bijis viszemākais Baltijas valstīs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Ārējā pieprasījuma bremzēšanās un iekšzemes izaugsmes tempu palēninājums ir rezultējies kūtrā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmē – 2019. gada pēdējā ceturksnī Latvijas tautsaimniecība it kā negribīgi un gausi, tomēr ir ķepurojusies virs ūdens. Arī vērtējums par to bez lielas līksmes, bet arī bez asarām – tā varēja gaidīt, nekas izcils, bet varēja būt arī sliktāk. Krīžu runu, tarifu karu, Austrālijas meža ugunsgrēku, koronavīrusa u.c. globālu satricinājumu fonā jebkas ar pozitīvu zīmi nupat šķiet kā gluži uzteicams sniegums," vērtē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Skatoties uz 2019. gada 4. ceturkšņa rezultātiem lielu pārsteigumu nav, teic bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Salīdzinājumā ar 2018. gada nogali samazinājusies apstrādes rūpniecības (-0,2%), būvniecības (-0,5%), transporta nozare (-6,5%) un finanšu pakalpojumu (-10,7%) izlaide, kā arī produktu nodokļu (-0,4%) iekasēšana, savukārt pieaugusi tirdzniecības (+3,6%), profesionālo pakalpojumu (+6,1%), kā arī viesnīcu un restorānu (+8,8%) nozaru izlaide.

Savukārt "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija norāda uz labajām ziņām, ka 2019. gads nesis vēsturē lielāko graudu kopražu – novākta pusotru reizi lielāka raža nekā iepriekšējā gadā. Tas virzījis lauksaimniecības nozari, kur redzama straujākā izaugsme pagājušajā gadā, un arī atspoguļojies eksporta rādītājos. Diemžēl graudi nav spējuši glābt eksportu kopumā no visai neiepriecinoša rezultāta – izaugsmes 2,0% apmērā.

Kā nelabvēlīgu faktoru bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē arī vājo pārvaldes kvalitāti valsts galvaspilsētā. Kā rāda Liepājā notiekošais metālapstrādes un mašīnbūves investīciju bums, pašvaldību darbam ir milzīga nozīme. Neveiksmīgo sakritību dēļ Latvijas ekonomika ir kļuvusi par "Baltijas dusošo skaistuli", citējot "Luminor" galveno ekonomistu Lietuvā Žigimantu Mauricu. Tās potenciāls ir liels, bet tas netiek izmantots. Ar laiku tirgus visu sakārtos, aizejošo nozaru vietā stāsies augošās nozares, pārņemot atbrīvoto darbaspēku, telpas un infrastruktūru, taču laiks būs zaudēts.

Finanšu ministrijā norāda, ka EK apkopotais jaunākais ekonomiskā sentimenta indekss (ESI) 2020. gada februārī ir uzlabojies jau ceturto mēnesi pēc kārtas gan Latvijā, gan visā ES. Interesanti, ka arī globālās ekonomiskās politikas nenoteiktības indekss šā gada sākumā ir uzrādījis samazināšanās tendenci. Tas rada zināmas pretrunas par to, kāds noskaņojums valda pasaulē, ja salīdzina šādu indikatoru rādītājus un medijos pieejamo informāciju. Taču, visticamāk, šā gada pirmā ceturkšņa izaugsme pasaulē būs krietni vājāka nekā iepriekš prognozēts, un zināmu ietekmi tas atstās arī uz Latvijas ekonomiku.

"Ņemot vērā augsto nenoteiktību, Latvijas ekonomikas izaugsme 2020. gadā būs ļoti mērena un visdrīzāk nebūs straujāka kā pērn. Pašreizējās prognozes liecina, ka IKP šogad varētu augt 2% robežās," norāda Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Akropole Luminor Apstrādes rūpniecība Brexit Centrālās statistikas pārvalde Citadele Eiropas Komisija Eiropas Savienība Ekonomikas ministrija Eksports Finanšu ministrija Hyundai Iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijas Banka Swedbank Tūrisms
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form