Dramatizēt nevajag, bet ievērot piesardzību gan, ekonomisti par IKP izaugsmi
Foto: Publicitātes foto/LETA/DELFI

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada otro ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP otrajā ceturksnī bija 7,7 miljardi eiro. Ekonomisti vērtē, ka šobrīd saredzami daudzi faktori, kas liek situāciju vērtēt arvien piesardzīgāk, tajā pašā laikā arī nedramatizējot.

"Biedinājumi par eksporta bremzēšanos sāk arvien skaidrāk iezīmēties, un iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi galvenokārt notur iekšzemes pieprasījums. Tomēr arī tas nav visu varošs bez eksporta atbalsta, un pakāpeniski vērojama pieauguma tempu bremzēšanās. Patlaban stabilākais no iekšzemes pieprasījuma komponentiem ir privātais patēriņš ar nelielu izaugsmes palēninājumu, tomēr samērā noturīgs," uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

"Vairākās nozarēs pievienotā vērtība 2. ceturksnī ir samazinājusies. Varēja nojaust, ka mīnusu zonā ir transports, taču pievienotās vērtības sarukums par 3,7% ir nedaudz sliktāks par gaidīto. Tāpat nebija šaubu, ka nozares reformu dēļ pievienotā vērtība sarukusi finanšu pakalpojumos (-7,6%), laika apstākļi "samazināja" arī pārējo rūpniecību, kas galvenokārt ir enerģētika (-1,6%)," skaidro "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Savukārt Finanšu ministrijā norāda, ka starp straujāk augošajām nozarēm otrajā ceturksnī bijušas lauksaimniecības, izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī komercpakalpojumu nozares, kas kopā tirdzniecības un nekustamā īpašuma nozarēm nodrošinājušas lielāko devumu Latvijas ekonomikas kopējā izaugsmē. Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē pievienotā vērtība pieaugusi par 12,8%, tajā skaitā lauksaimniecībā par 24,5%, bet mežsaimniecībā – par 5,8%. Komercpakalpojumu nozarē sasniegts 8,9%, bet izmitināšanas un ēdināšanas nozarē – 8,7% pieaugums.

"Lēnā izaugsme Latvijā ir saistīta ne tikai ar vājāku ārējo vidi un iepriekš gaidāmo izaugsmes tempu kritumu būvniecībā, bet arī ar citiem iekšējiem faktoriem. Latvijas ekonomikai šogad vienkārši nav paveicies, jo gada pirmajā pusē vienlaicīgi sakrita sausie laika apstākļi un elektroenerģijas ražošanas kritums, tranzīta kravu samazinājums un koksnes cenu korekcijas, kā arī ekonomikā joprojām bija jūtama finanšu sektora pārmaiņu īstermiņa negatīvā ietekme," atzīmē bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Šobrīd ekonomikā valdošās vēsmas ir labvēlīgas uz vietējo patēriņu vērstam biznesam, kas vēl vismaz tuvākos pāris ceturkšņus varēs baudīt augošās iedzīvotāju pirktspējas augļus. Par iedzīvotāju finansiālās labsajūtas uzlabošanos liecina ne tikai dati par straujo algu pieaugumu, kuru varenāku "uz papīra" padara aplokšņu algu legalizācija, bet arī aptaujās izteiktais iedzīvotāju vērtējums par savu finanšu situāciju, pilnās tirdzniecības centru stāvvietas un piepildītās ēstuves," teic "Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece.

"Krīzes iespējamība, ko definētu plašāk par IKP izaugsmes kritumu divus ceturkšņus pēc kārtas un kas iekļautu arī ienākumu kritumu, bezdarba pieaugumu u.c. negatīvas tendences, joprojām ir ļoti minimāla. Šis gads paies relatīvi mierīgi, taču nākamā gada pirmā puse solās būt pietiekami saspringta. Šogad izaugsmes temps tiek prognozēts 2,4% apmērā, bet nākamgad tas noslīdēs līdz 2%," rezumē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Savukārt Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš uzsver, ka ārējā vidē joprojām valda nenoteiktība, kas negatīvi ietekmēs Latvijas eksporta iespējas. Vienlaikus sagaidāms, ka saglabāsies pozitīvas tendences komercpakalpojumos un uz iekšējo pieprasījumu orientētajās nozarēs. "Pašreizējās tendences liecina, ka 2019. gadā kopumā IKP pieauguma tempi varētu būt ap 3%," teic Salmiņš.

Source

DELFI Bizness

Tags

Akropole Luminor Baltija Banku sektors Brexit Centrālās statistikas pārvalde Citadele Eiropas Savienība Ekonomikas ministrija Eksports Iekšzemes kopprodukts (IKP) Investīcijas Latvijas Banka Lauksaimniecība Mazumtirdzniecības apgrozījums Rail Baltica Rīgas satiksme SEB Swedbank
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form