Nāk rudens, Baltijas pingvīniem būs jāsaspiežas ciešāk, ekonomisti par IKP izaugsmi
Foto: Publicitātes foto/LETA/DELFI

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums. Ekonomisti vērtē, ka pieauguma tempu krišanās bija neizbēgama, taču pašreizējā palēnināšanās īstenojas pārsteidzoši strauji.

IKP kāpumu galvenokārt ietekmē apjoma pieaugums pakalpojumu nozarēs. "Joprojām saglabājas stabils privātais patēriņš. Mazumtirdzniecības apgrozījums 2. ceturksnī bija par 2,5% lielāks nekā pirms gada. Līdzīgi kā iepriekš, pieaugumu galvenokārt ietekmēja nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums. To sekmē situācijas uzlabošanās darba tirgū – nodarbinātības pieaugums un darba samaksas kāpums, kas attiecīgi sekmē arī privātā patēriņa pieaugumu," skaidro Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš.

Situācija Latvijas ekonomikā kļūst sarežģītāka un pozitīvo ziņu vietā par ekonomikas izaugsmi arvien biežāk parādās ne tik iepriecinoši jaunumi. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais pirmais IKP novērtējums par šī gada otro ceturksni, Latvijas ekonomikas izaugsme noslīdējusi līdz vienam no zemākajiem līmeņiem pēckrīzes periodā un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni Latvijas IKP ir audzis vien par 2,1%, lai gan izslēdzot sezonālo faktoru ietekmi izaugsmes temps saglabājies 3% robežās, norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Savukārt "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis atzīst, ka bijis optimistiskāks savās gaidās. Kopumā Austrumu un Centrāleiropas reģionā izaugsmes tempi krīt, taču ne tik izteikti. Tur vidējais pieaugums 2. ceturksnī tiek prognozēts 3,5% apmērā, atsevišķās valstīs kā Rumānija, Polija pieaugums gaidāms 4-5% apmērā. Jautājums ir, kas šobrīd notiek ar būvniecību un tās izaugsmes perspektīvām. Tāpat atliek tikai minēt, kā otrajā ceturksnī veicies eksportam. Taču viss norāda uz to, ka tā turpmākais eksporta kāpums būs lēnīgs vai pat iespējama stagnācija.

"Tā kā mājokļu un kreditēšanas cikls Latvijā ir atpalicis no kaimiņvalstīm, bet šobrīd virzās augšup, varēja gaidīt, ka šogad Latvijas ekonomika būs straujāk augošā Baltijā, bet šobrīd ir skaidrs, ka notiek pretējais. Lai arī kaimiņu panākumi var radīt skaudību, no makroekonomiskā skatupunkta esam ieinteresēti, lai viņiem klājas labi," uzskata "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Kopš gada sākuma samazinās Latvijas uzņēmēju un patērētāju ekonomiskās konfidences indekss, ko pamatā nosaka noskaņojuma pasliktināšanās apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, kamēr pakalpojumu, mazumtirdzniecības un patērētāju konfidences rādītāji joprojām saglabājas stabili. Tādējādi atbilstoši Finanšu ministrijas jūnijā izstrādātajām prognozēm Latvijas ekonomisko izaugsmi šogad vairāk veicinās uz iekšējo tirgu orientētie sektori un privātā patēriņa pieaugums.

"Ekonomikas izaugsme turas un arī turpmākajos ceturkšņos turēsies uz iekšējā pieprasījuma pleciem. Spēcīgais darba tirgus, noturīgais mājsaimniecību optimisms un pirktspējas kāpums veicina izaugsmi uz vietējo patēriņu mērķētās nozarēs. Arī investīciju pieaugums, ko sekmē augstā ražošanas jaudu noslodze un darbaspēka trūkums, turpina balstīt izaugsmi, lai arī ne tādā intensitātē kā pērn. Gada otrajā pusē eksporta sniegumu mazliet uzlabot varētu labā graudu raža, bet tai pat laikā ārējie faktori eksportu vilks uz leju," secinājusi "Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece.

Source

DELFI Bizness

Tags

Akropole Luminor Boriss Džonsons Brexit Būvniecība Centrālās statistikas pārvalde Citadele Eiropas Komisija Eiropas Savienība Ekonomikas ministrija Finanšu ministrija Iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijas Banka Mazumtirdzniecības apgrozījums SEB Starptautiskais Valūtas fonds Swedbank
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form