Nākamajos mēnešos varam piedzīvot arī mīnusus, ekonomisti par ražošanu Latvijā
Foto: Publicitātes foto/LETA/DELFI

2019. gada jūnijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Ekonomisti lēš, ka, lai arī apstrādes rūpniecības gada izaugsmes rādītājs jūnijā noturējās plusu zonā, pastāv ievērojams risks, ka vismaz kādā no turpmākajiem mēnešiem datos redzēsim mīnusa zīmi.

Latvijas ražotāji arvien vairāk izjūt globālās ekonomikas bremzēšanos, un jūnijā apstrādes rūpniecības pieaugums Latvijā ir noslīdējis līdz zemākajam līmenim vairāk nekā triju gadu laikā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, jūnijā ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā ir auguši vien par 0,8% salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju, atzīmē "Citadele" bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Šobrīd novērotās apstrādes rūpniecības izaugsmes tempu palēnināšanās pamatā ir nomāktais ražotāju noskaņojums un vājais ārējais pieprasījums. Pēc Borisa Džonsona stāšanās Apvienotās Karalistes premjerministra amatā Eiropas Savienību vēlreiz pāršalca uztraukuma vilnis par iespējamo Apvienotās Karalistes bezvienošanās izstāšanos jau rudenī. Tai būs gan tieša, gan netieša ietekme arī Latvijā," teic "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

"Nozīmīgas pārmaiņas salīdzinājumā ar gada sākumu, kā prognozēts, ir lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokrūpniecībā (1. ceturksnī tajā vēl bija vērojams spēcīgs pozitīvs gada pieaugums) un būvmateriālu ražošanā, kur pieprasījuma kritums izraisījis izlaides mazināšanos. Vājš sniegums vērojams būvmateriāliem, kas saistāms ar ārējā pieprasījuma bremzēšanos, īpaši Zviedrijā, kas ir svarīgs tirgus šīs nozares pārstāvjiem. Šī tendence, visticamāk, turpināsies," uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

"Apstrādes rūpniecības izaugsmi ierobežo situācijas nenoteiktība ārējos tirgos, tās attīstība ir cieši saistīta ar eksporta iespējām. Paredzams, ka gadā kopumā izaugsme apstrādes rūpniecībā būs līdzīga kā gadu iepriekš," prognozē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs. Līdzīgi situāciju vērtē Finanšu ministrijā: "Šā gada jūlijā negatīvas tendences turpināja uzrādīt Eiropas Savienības kopējais ekonomiskā sentimenta indekss, ko visbūtiskāk ietekmēja tieši rūpniecības konfidences rādītājs. Tas norāda uz ārējās ekonomiskās vides vājināšanos, kas sāk ietekmēt Latvijas ekonomiku. Tādējādi Latvijas apstrādes rūpniecības turpmākai attīstībai ārējie stimuli ir kļuvuši vājāki, un ar mērenu nozares izaugsmi ir jārēķinās arī turpmākajos šā gada mēnešos".

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš rezumē, ka aina rūpniecības datos ir ļoti kontrastaina. Šie nav nozares labākie laiki, bet ar spriedumiem par pasaules rūpniecības krīzes ietekmi ir jābūt piesardzīgiem. Negaisa laikā var gadīties, ka vienu labības lauku "nokuļ" krusa, turpat blakus esošs paliek neskarts. Apmēram šādi šobrīd izskatās Latvijas rūpniecības dati.

Source

DELFI Bizness

Tags

Luminor Apstrādes rūpniecība Brexit Centrālās statistikas pārvalde Citadele Dobeles dzirnavnieks Eiropas Komisija Eiropas Savienība Ekonomikas ministrija Latvijas Banka Swedbank
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form