FM: 31,2% gadījumos sociāli apdrošināto iemaksas ir mazākas par valstī noteikto minimālo darba algu
Foto: F64

No visām sociāli apdrošinātajām personām 31,2% gadījumu apdrošināšanas iemaksu objekts ir mazāks par valstī noteikto minimālo darba algu, stāstīja Finanšu ministrijas (FM) Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.

"Saglabājoties un palielinoties šādai tendencei, proti, ar katru gadu mikrouzņēmumu darbinieku skaitam pieaugot, kā arī ņemot vērā demogrāfisko stāvokli, tas nākotnē var radīt būtiskus draudus valsts sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam. Tā kā speciālajam budžetam ir pašfinansēšanās princips, tā izdevumi tiek finansēti no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām," uzsvēra FM eksperte.

Pie šobrīd esošā sociālo iemaksu apmēra visiem šiem darbiniekiem būtu jāuzkrāj pat trīs reizes ilgāks darba stāžs, lai nākotnē nodrošinātu sev vismaz minimālo vecuma pensiju. Turklāt jau šobrīd tieši pārējie nodokļu maksātāji ir tie, kas nodrošina lielāko iemaksu apmēru sociālajā budžetā, no kura tiek izmaksātas pensijas šodienas pensionāriem, kā arī sociālie pabalsti, piemēram, jaunajām māmiņām, bez darba palikušajiem vai darba nespējas gadījumā.

"Šādā veidā tiek pārkāpts sociālā taisnīguma princips. Un jāsaka, ka nereti tas ir darba devēju negodprātīgas rīcības rezultāts, kas atstāj darbiniekus sociāli neaizsargātus. Diemžēl to sākam apzināties tikai tad, kad iestājas kāds no sociālās apdrošināšanas gadījumiem," stāstīja Kaļāne.

Lai šīs problēmas daļēji risinātu, tika izstrādāti grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu mēneša minimālā objekta ieviešanu. Pie grozījumu izstrādes 2015.gadā tika piesaistīti gan darba devēju, gan darba ņēmēju organizāciju pārstāvji, lai tiktu pārstāvēta reprezentatīva sabiedrības daļa. Tāpat FM eksperte piebilda, ka šāds modelis jau sekmīgi darbojas mūsu kaimiņvalstī Igaunijā.

Minētie grozījumi tika pieņemti aptuveni pirms gada jeb 2015.gada 30.novembrī 2016.gada budžetu pavadošo likumprojektu paketes ietvaros. Tādējādi pārsteigumu izraisa fakts, ka uzņēmēji un citi nodokļu maksātāji tikai tagad - pusotru mēnesi pirms attiecīgo normu spēkā stāšanās - uzsākuši aktīvu diskusiju par šo jautājumu.

"Katrā ziņā, pirmkārt, situācija, neatkarīgi no darba devēja, tika vērtēta no darba ņēmēja situācijas viedokļa, kuri ilgtermiņā nav pietiekami sociāli aizsargāti. Diemžēl pietiekami bieži sastopamas arī situācijas, kad nodokļu optimizācijas nolūkā darba līgumi tiek slēgti, piemēram, uz ceturtdaļslodzi, bet pārējā atlīdzības daļa izmaksāta, noslēdzot cita veida līgumus," sacīja FM pārstāve.

Minimālais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts no 2017.gada 1.janvāra būs jāmaksā par visiem mikrouzņēmumu darbiniekiem, kā arī par darbiniekiem, kuru algotā darbā aprēķinātā alga ir mazāka par minimālo valstī noteikto algu. Lai nāktu pretī uzņēmējiem, pārejas posmā jeb no 2017.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 1.janvārim šis iemaksu objekts būs trīs ceturtdaļas no minimālās algas jeb 285 eiro, bet no 2018.gada jau pilnā apmērā - 380 eiro.

Tātad minimālais maksājums mikrouzņēmumiem 2017.gadā būs 97,16 eiro, bet 2018.gadā - 129,54 eiro mēnesī. Savukārt vispārējā nodokļu režīmā darba devējam maksājums būs jāveic no starpības starp faktiski darbiniekam noteikto algu un valstī noteikto minimālo algu.

Ir arī izņēmuma kategorijas, uz kurām attiecas citādi nosacījumi, piemēram, personas, kuras ir sasniegušas pensionēšanās vecumu vai kurām ir piešķirta vecuma pensija, personas, kurām līdz pensionēšanās vecumam palikuši ne vairāk kā pieci gadi un kuras pirms tam vismaz vienu gadu bijušas bez darba, personas, kuras pirmreizēji kļūst par darba ņēmēju pirmos trīs mēnešus, personas līdz 24 gadu vecumam, kuras mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādēs, notiesātie, kuri tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, kā arī personas ar pirmās un otrās grupas invaliditāti.

Attiecībā uz izņēmuma kategorijām mikrouzņēmumiem valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas būs jāmaksā puses apmērā no iemaksu objekta jeb 48,58 eiro mēnesī 2017.gadā un 64,77 eiro mēnesī 2018.gadā. Savukārt vispārējā nodokļu režīmā iemaksas būs jāveic līdzšinējā kārtībā jeb minimālais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts nebūs jāpiemēro.

"Šīs ir izmaiņas, kurām labvēlīgi jāietekmē darba ņēmēji, jo nedrīkstam pieļaut situācijas, kad tik liela daļa sabiedrības ir sociāli neaizsargāta," uzsvēra Kaļāne.

Kā ziņots, Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" nosaka, ka no nākamā gada 1.janvāra par katru darba ņēmēju, kam atlīdzība ir mazāka par minimālo algu, VSAOI būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš prognozēja, ka šīs prasības dēļ nākamgad uzņēmēji likvidēs desmitiem tūkstošu darbvietu.

Ņemot vērā nākamgad plānotās izmaiņas sociālo iemaksu iekasēšanā, SIA "Latvijas propāna gāze" paredzējusi veikt kolektīvo atlaišanu, pārtraucot darba attiecības ar aptuveni 185 darbiniekiem. Uzņēmumā vidēji nodarbināti 497 darbinieki.

Rīgas domes mērs Nils Ušakovs (S) sociālajā portālā "Twitter" publicējis "Latvijas propāna gāzes" valdes locekļa Aleksandra Siņegubova Rīgas domei iesniegto vēstuli, kurā norādīts, ka uzņēmums plāno pārtraukt darba attiecības ar aptuveni 185 tajā strādājošiem tirdzniecības aģentiem.

Siņegubovs raksta, ka pašlaik uzņēmums nodarbina tirdzniecības aģentus, ar kuriem ir noslēgti darba līgumi un kuri nodarbojas ar sadzīves gāzes balonu tirdzniecību (pārdošana pēc nepieciešamības), ļaujot savā privātajā teritorijā uzstādīt uzņēmumam piederošo gāzes balonu glabāšanas konteinerus un pārdodot sadzīves gāzes balonus apkārtējiem iedzīvotājiem.

Minēto tirdzniecības aģentu mēneša atlīdzības diapazons ir no viena līdz 100 eiro atkarībā no mēnesī pārdoto gāzes balonu daudzuma. Siņegubovs gan uzsver, ka no kopējo tirdzniecības aģentu skaita 60% tas ir papildu ienākumu gūšanas veids, tāpēc, iespējams, bezdarbnieku skaits nepieaugs.

Uzņēmums pašlaik aktīvi izvērtē tirdzniecības aģentu darba rezultātus un meklē alternatīvas, norāda uzņēmuma valdes loceklis.

Iepriekš arī telpu uzkopšanas un atkritumu apsaimniekošanas kompānijas "Clean R" valdes priekšsēdētājs Jānis Leimanis atzina, ka uzņēmums patlaban nodarbina ap 1500 darbinieku, no kuriem aptuveni 100 ietekmēs VSAOI prasības no nākamā gada 1.janvāra. Jaunās prasības palielinās uzņēmuma izmaksas, kā rezultātā plānots par šiem 100 vai nu veikt VSAOI no minimālās algas, neskatoties uz to, ka viņi strādā nepilnu laiku, vai arī nāksies šos darbiniekus atlaist.

Source

LETA

Tags

Finanšu ministrija Jānis Endziņš Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera Nils Ušakovs Rīgas dome Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form