Kā attiecības ģimenē ietekmē bērna valodas attīstību
Foto: Shutterstock

Atmosfēra, kādā aug bērni, atstāj ļoti lielu ietekmi uz viņu attīstību. Tas, kā mēs, pieaugušie, komunicējam ar mājiniekiem un kā pret viņiem attiecamies, ietekmē bērna spējas apgūt jaunus vārdus un runāt pareizi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par to, kā šie faktori saistīti, portālā "Psychologies" skaidro pedagoģe, logopēde Elēna Januško.

Lai bērns attīstītos harmoniski, ir nepieciešams apkārt radīt tam labvēlīgu vidi. Proti, tādu, kura virzīta uz progresu un bērnam sniegtu atbalstu. Lūk, speciāliste piedāvā dažas tēzes, kuras būtu svarīgi ņemt vērā mazuļa vecākiem un citiem tuviniekiem!

Cilvēkam nepieciešams cilvēks


Bērna valoda attīstās, komunicējot ar sev apkārt esošajiem cilvēkiem. Tāpēc ir svarīgi, lai viņi uzmanīgi attiektos pret bērnu, patiesi interesētos par viņu.

Bez atbalsta nebūs attīstības


Veselīga ģimene ir vislabākā vide bērna attīstībai. Par to ir itin viegli pārliecināties, ja salīdzina ģimenē augušus bērnus ar tiem, kuri auguši bērnunamos.

Pat ja bērns piedzimis ar kādām īpašām spējām, intereses neesamība un pastāvīga atbalsta trūkums no pieaugušo puses visai bieži noved pie bērna attīstības aiztures vai pat deformācijas (kad kaut kādas īpašības ir pārāk attīstītas, bet citas nav attīstītas vispār).

  • Šeit atradīsi sešus vienkāršus paņēmienus, kā stimulēt bērna valodas attīstību.

Līdz trīs gadu vecumam galvenā ir mamma


"Psiholoģiskai nabassaitei", kas pēc dzimšanas bērnu saista ar māti, izrādās milzu ietekme uz viņa attīstību. Līdz trīs gadu vecumam bērns ir ļoti atkarīgs no mātes un viņas psiholoģiskā stāvokļa. Tas nozīmē, ka mātes trauksme, viņas stress un depresija atspoguļojas bērnā.

Mātes nestabilais psiholoģiskais stāvoklis var novest pie bērna valodas attīstības traucējumiem, tāpēc mammai ir jāseko līdzi savai mentālajai veselībai, bet pārējiem ģimenes locekļiem – jāpalīdz viņai.

Tiesa, speciālistu vidū vēl dalās viedokļi par to, vai patiesi tikai māte ir tā, kura agrīnajā bērnībā spēj bērnam sniegt tik ļoti nepieciešamo piesaisti. Ir eksperti, kuri norāda, ka mātes vietā tādu pašu atbalstu bērnam var sniegt jebkura cita persona – tēvs, vecmāmiņa, – kura ir ar bērnu kopā kopš viņa dzimšanas un aprūpē mazuli ik dienas, jo mēdz gadīties, ka bērns kāda iemesla dēļ ir zaudējis māti.

Līdz septiņu gadu vecumam ģimene ir vissvarīgākā


Mazs bērns atdarina tuvākos, atkārto pat viņu kustības, kopē runas manieres. Šajā kustīgajā spogulī pieaugušie var sevi pavērot no malas – un saskatīt ne tikai pozitīvās lietas, bet arī kļūdas.

Vērojot bērnu, var nojaust, kādā ģimenē viņš aug. Pat ja bērns apmeklē vien pirmsskolas izglītības iestādi, kur viņam tiek paskaidroti uzvedības noteikumi, ieaudzinātas sociālās prasmes, kur ar viņu nodarbojas, vienalga – ģimenes ietekme šajā vecumposmā ir visspēcīgākā.

Pacenties bērnā ieguldīt maksimāli daudz, līdz pusaudža vecuma sasniegšanai, jo šajā vecumā vecāku autoritāte krītas un pirmajā vietā ierindojas vienaudži.

Uzvedības noteikumi ģimenē


Logopēde Elēna Januško piedāvā iepazīties ar dažiem noteikumiem, kuru ievērošana palīdzēs radīt labvēlīgus apstākļus bērna valodas attīstībai, kā arī izvairīties no kļūdām.

Ko drīkst un kas ir jādara:

  • interesēties par to, ko runā bērns, aktīvi iesaistīties komunikācijā ar viņu;
  • klausīties bērnā, atbildēt uz jautājumiem, sarunāties par dažādām tēmām, kopā ar bērnu lasīt grāmatas;
  • runāt ar bērnu mierīgi, draudzīgi, ar cieņu;
  • sarunas laikā smaidīt;
  • saglabāt distanci – nepavēlēt, neuzspiest savas tēmas sarunai un savu viedokli;
  • izrādīt elastību – ieklausīties viņa domās, atbalstīt viņam svarīgu tēmu apspriešanu.


Ko nedrīkst darīt:

  • kliegt uz bērnu;
  • ignorēt viņu;
  • taisīt skandālus un strīdēties viņa klātbūtnē, izmantot rupjus vārdus.


Kā norāda speciāliste, ļoti bieži bērna valodas attīstības traucējumi ir saistīti ar attiecībām ģimenē, atmosfēru, kādā bērna aug. No pieaugušajiem ir atkarīgs, vai viņi spēs izlabot kļūdas, paraudzīties uz bērna audzināšanu citādi.

Protams, nav jau tik viegli redzēt sevi spogulī, spēt novērtēt un ieraudzīt problēmas, pie kurām būtu jāpiestrādā. Vēl sarežģītāk ir mainīt sevi, savu ierasto uzvedības manieri. Un tomēr – lai bērns augtu labvēlīgā vidē, lai viņa attīstībai sniegtu iespējami vairāk, tas ir to vērts, uzsver logopēde.

Zemāk atradīsi vēl virkni "Cālis" arhīva rakstu par bērna valodas attīstību.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form