Būsim godīgi – mūsu izvēles lielveikalā ne vienmēr dēvējamas par ļoti gudrām un pārdomātām. Un, protams, kā tad citādi, ja laika trūkuma dēļ paviesošanās veikalā bieži vien pielīdzināma realitātes šovam "Skrējiens pēc miljona"… Pētnieki gan noskaidrojuši, ka arī reizēs, kad laiks ir kā jūra, mēdzam paķert pirmo un nereti arī dārgāko preci, kas atrodas acu līmenī. Kāpēc veikalos bieži uzvedamies tik haotiski, skaidrots portālā "Discover Magazine".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Atbildi uz šo jautājumu meklē ne tikai psihologi, bet arī ekonomisti un neirozinātnieki. Nesena izpēte, kas publicēta žurnālā "Review of Behavioral Economics", skaidrojot mūsu gaužām bēdīgās izvēles, piedāvā "radio-difference" jeb starpības/proporciju teoriju, proti, cilvēki mēdz salīdzināt cenas un ietaupījumus relatīvā izteiksmē, lai gan būtu jāņem vērā absolūtos skaitļus.

Nedaudz apjukušie prāti

Ja cilvēkam ir iespēja ietaupīt piecus eiro, iegādājoties produktu, kas maksā 25 eiro, vai ietaupīt to pašu summu, nopērkot preci, kas maksā 500 eiro, visticamāk, viņš izvēlēsies pirmo variantu. Kāpēc? Jo cilvēks skatās uz ietaupījumu pret iztērēto. Neskatoties uz to, ka pirmajā variantā ietaupījums ir 20 procenti, bet otrajā – viens procents, ietaupījums abos gadījumos ir tie paši pieci eiro. Ideālā versijā pēc iepriekš minētās teorijas pircējiem šim jautājumam vajadzētu pieiet ar absolūto domāšanu, tādējādi uztverot abus ietaupījumus vienlīdzīgi.

Lai efektīvi atrisinātu dažādus ekonomiski sarežģītas problēmas, cilvēkam jādomā gan par atšķirībām, gan arī attiecību/proporcijām, sacījusi viena no pētījuma autorēm Mina Mahmudi, "Rensselaer Polytechnic Institute" ekonomiste. "Ņemot vērā, ka abi domāšanas modeļi ir svarīgi, šķiet saprotami pieņemt, ka cilvēks attīsta un pielieto abus. Taču tikpat loģiski ir sagaidīt, ka cilvēki tos nepratīs pielietot vienlīdz labi – jo īpaši gadījumos, kad pieredze ir mazāka."

Pāris fakti par lēmumu pieņemšanu:

  • Lēmumu pieņemšanai ir divi procesi: uztveres un vērtībās balstīta lēmumu pieņemšana.
  • Nejauši lēmumi, kas pieņemti vēl jaunības gados, ietekmē izvēles pieaugušo vecumā.

Jaunās teorijas pamatā ir jau iepriekš veiktie pētījumi un hipotēzes. Iepriekš tika uzskatīts – cilvēkam katru dienu jāpieņem tik daudz un dažādu lēmumu, ka smadzenes izmanto īsāko ceļu (tā sauktos enkurus, konkrētus atskaites punktus), lai palīdzētu lēmumus pieņemt ātrāk. Piemēram, ja esi lielveikalā pieradis par maizes klaipiņu maksāt vienu eiro, rūgušpiens, kura cena zemnieku tirdziņā ir vairāki eiro, var šķist absolūti nepieņemama. Neapšaubāmi, šāds salīdzinājums varētu būt pieņemams, ja runa būtu par vienu un to pašu produktu, piemēram, tikai maizi, taču zinātnieki jau sen noskaidrojuši – atskaites punkts par vienu lietu var spēcīgi ietekmēt domāšanu par citu.

Pētījums, kas publicēts tālajā 1974. gadā, skaidri parādīja, kā domāšana par vienu lēmumu var ietekmēt citu, pat neskatoties uz to, ka mainīgie nav nekādā mērā saistīti. Pētnieki lūdza dalībniekiem iegriezt ratu, uz kura bija skaitļi no nulles līdz 100. Pēc rata apstāšanās tiem pašiem dalībniekiem tika vaicāts, cik valstu ir Āfrikā. Rezultāti uzrādīja interesantu tendenci – tie dalībnieki, kuru iegrieztais rats apstājās uz skaitļiem, kas pietuvināti simtam, uzskatīja – Āfrikas valstu skaits ir daudz lielāks nekā tie, pēc kuru grieziena rata "adatiņa" rādīja uz mazajiem cipariem.

Kāpēc mūsu smadzenes ļauj ārējiem faktoriem, piemēram, rata griešanai ietekmēt mūsu lēmumu, nav līdz galam skaidrs, raksta "Discover Magazine".

Pārpildīti lielveikali


Citi pētnieki pierādījuši, ka cilvēkiem ar lēmumu pieņemšanu sokas daudz labāk tajos gadījumos, kad opciju skaits ir ierobežots. Ņujorkas Universitātes zinātniece to pierādīja, liekot pircējiem izvēlēties starp dažādiem šokolādes batoņiem. Un tagad pieņemsim, ka visu pētījuma dalībnieku mīļākais ir batoniņš ar nosaukumu "X". Kad viņiem piedāvāja izvēlēties starp "X", "Y" vai "Z", dalībnieki vienmēr palika uzticīgi "X". Taču, kad tika piedāvāti 20 dažādi batoniņu varianti, tostarp viņu mīļākais, ne visi gala rezultātā palika uzticīgi savai izvēlei.

Vēl vairāk – kad visi pārējie batoniņi tika nolikti malā un atstāts "X", kā arī izvēlētais batoniņš, pētījuma dalībnieki pat īsti nevarēja atbildēt, kāpēc neizvēlējās savu mīļāko šokolādi. Pētnieku darbs neapstājas, un viņi aizvien turpina spriest un meklēt skaidrojumu šādai lēmumu pieņemšanai. Ņemot vērā grūtības, ar kurām šobrīd saskaras pasaules ekonomika, to saprast pēc iespējas ātrāk būtu jo īpaši vērtīgi.

Turpinājumā iepazīsties ar vairākiem interesantiem rakstiem, kas iepirkšanos taupības laikā palīdzēs padarīt mazāk sāpīgu, kā arī ļaus maciņam kaut nedaudz papriecāties! Tāpat atradīsi rakstus par lēmumu pieņemšanas mākslu.

Šampanieša gaume ar alus budžetu jeb kā es pametu iepirkšanos

Kāpēc mēdzam iepirkties tik haotiski un pieņemt sliktus lēmumus?
Foto: George Bakos / cc


Manas attiecības ar iepirkšanos vienmēr bijušas ļoti sarežģītas. Esmu deviņdesmito gadu bērns, kuram ir vecākā māsa, kas nozīmē, ka daļu bērnības drēbju bija "second hand", bet tās retās reizes, kad kopā ar māti devāmies uz tirgu, bija īsti svētki.

Lasīt vairāk

Lasi aizstāj ar siļķi, riekstus – sēklām! Kabatai draudzīgas un veselīgas produktu alternatīvas

Kāpēc mēdzam iepirkties tik haotiski un pieņemt sliktus lēmumus?
Foto: Shutterstock

Šoruden vairāk nekā jebkad saprotam, cik dzīve ir dārga – visās šo vārdu nozīmēs. Pārtikas cenu brauciens kosmosā daudziem sit pa maciņu, neatstājot citu variantu, kā savu iemīļotāko produktu vietā meklēt kādu lētāku alternatīvu. Taču lēts ne vienmēr nozīmē, ka tas ir slikts. Sertificēta uztura speciāliste Viktorija Zakarkeviča, "Instagram" konta "uzlabo" satura radītāja, dalās ieteikumos, kuras produktu alternatīvas būs izdevīgākas, bet ne mazāk veselīgas.

Lasīt vairāk

Asi ēdieni, kafija, lēmumu pieņemšana. No kā atturēties, kad māc izsalkums

Kāpēc mēdzam iepirkties tik haotiski un pieņemt sliktus lēmumus?
Foto: Shutterstock

Ne velti mēs dažkārt mēdzam smiet par to, ka tukšā dūšā mēs esam pavisam citi cilvēki. Izsalkums patiesi izsauc nepatīkamas emocijas un padara cilvēku neciešamāku nekā ierasts. Taču garastāvoklis nav vienīgais, kas mainās, kad esam nepaēduši – mainās arī prāta spējas un tiek negatīvi ietekmēts mūsu organisms. Tāpēc ir svarīgi zināt, no kā izvairīties tukšā dūšā.

Lasīt vairāk

Desmit veidi, kā trauksme var negatīvi ietekmēt lēmumu pieņemšanu

Trauksme var attīstīties, ja paaugstinās stresa hormonu līmenis un ja mūsu nomierinošā sistēma (parasimpātiskā nervu sistēma) nespēj tam cīnīties pretim un nodrošināt emocionālu līdzsvaru. Un tad trauksme var radīt problēmas lēmumu pieņemšanā.

Lasīt vairāk

'Finanšu laboratorija': Duļevska un Krauze dalās budžeta plānošanas pieredzē

Kāpēc mēdzam iepirkties tik haotiski un pieņemt sliktus lēmumus?
Foto: Publicitātes foto

Personīgās finanses un ar tām saistītu jautājumu risināšana, piemēram, budžeta plānošana, uzkrājumu veidošana, ieguldījumu veikšana, ikviena cilvēka dzīvē ieņem nozīmīgu lomu. Lai pārliecinātos, cik erudīti finanšu tēmās ir Latvijā zināmi cilvēki un veicinātu iedzīvotāju finanšu pratību, turpmāk sešu nedēļu garumā piedāvāsim noskatīties "Swedbank" Finanšu institūta ekspertu Evijas Kropas un Reiņa Jansona vadītu spēli "Finanšu laboratorija".

Lasīt vairāk

Mazāk rīt, vairāk taupīt, veidot krājumus? Par pārtikas cenu celšanos runā reālās dzīves eksperti

Kāpēc mēdzam iepirkties tik haotiski un pieņemt sliktus lēmumus?
Foto: DELFI, Shutterstock kolāža

Reālās dzīves eksperti esam mēs paši – tu, es, mani un tavi draugi, paziņas. Mēs ejam uz veikalu, ieraugām cenas un tad jāsaka tāpat, kā kādu laiku neredzētus radubērnus satiekot: kā tu esi paaudzies! Cenas mēs redzam katru dienu, bet efekts joprojām tas pats: oho, kā tu esi paaugusies! Kuri produkti visvairāk sit pa kabatu, no kuriem plānots atteikties, kādi ir gudrie un viltīgie izdzīvošanas paņēmieni un, galu galā, kāds ir plāns nākotnei? Vārds ekspertiem!

Lasīt vairāk

Pētījums: mazuļi šaubu gadījumā lēmumus pieņem tāpat kā pieaugušie

Kāpēc mēdzam iepirkties tik haotiski un pieņemt sliktus lēmumus?
Foto: Shutterstock

Izprast to, kā darbojas mazuļu prāts, zinātniekiem vienmēr bijis liels izaicinājums, jo mazi bērni vecumā no diviem līdz trīs gadiem īsti nespēj izskaidrot savas emocijas. Pavisam nesen veiktā Deivisas Kalifornijas universitātes pētījumā zinātnieki centušies noskaidrot, kā mazuļi pieiet nedrošības sajūtai un kā risina problēmsituācijas, kad mazuļus nodarbina šaubas, vēsta "Science Alert".

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.