Divi dārgumu meklētāji Dānijai piederošajā Šjelandes salā atraduši leģendārā Maķedonijas valdnieka Aleksandra bronzas portretu, kas nodots vietējā muzeja rīcībā, ziņo ārzemju mediji.

Finns Ibsens un Larss Danielsens ar metāla detektoru apsekoja lauku netālu no Ringstedas, kurā atrada bronzas kniedi ar vīrieša portretu, ko speciālisti atpazina kā Maķedonijas Aleksandru. Vērtīgais atradums tika nodots Rietumšjelandes muzejam, vēsta "TV2 Øst".

Saskaņā ar muzeja paziņojumu no bronzas sakausējuma izlietās kniedes diametrs ir aptuveni 2,7 centimetri, tajā iegravēts vīrieša portrets. Viņam ir viļņaini mati un savītu aunu ragu vainags – pēc tā arheologi uzreiz saprata, ka attēlā redzams Aleksandrs Lielais, leģendārais valdnieks, kura impērija stiepās no Balkāniem līdz mūsdienu Pakistānai.

Pirms trim gadiem līdzīgu, arī metāla, kronšteinu, atrada cita arheologu grupa Jitlandē, Dānijā. Laikā, kad valdīja imperators Karakalla (198. – 217. gads m.ē.), kurš sevi uzskatīja par leģendārā Maķedonijas valdnieka reinkarnāciju, Jitlandē notika liela kauja starp divām ģermāņu ciltīm. Tajā dzīvību zaudēja daudz karotāju un atstātie zobeni, loki, bultas, šķēpi un vairogi tika upurēti dieviem un ievietoti ezerā. Izrakumos ezerā atrastos vairogus rotāja mazi dekoratīvi diski ar karotāju portretiem. Uz viena no šiem dekoratīvajiem diskiem bija attēlots Aleksandrs Lielais, kas ir identisks portretam uz Ringstedas kniedes.

"Šis ir ievērojams priekšmets," sarunā ar specializēto portālu "Live Science" atzīst muzeja arheologs Frīrks Oldenburgers.

Kad tas parādījās uz mana galda, es gandrīz nokritu no krēsla, jo portrets ir gandrīz tāds pats, tikai šī kniede ir nedaudz rupjāka un izgatavota no bronzas nevis apzeltīta sudraba.

Frīrks Oldenburgers, arheologs

Lai gan pētnieki joprojām nav pārliecināti par šī priekšmeta funkciju, ir zināms, ka tas izgatavots aptuveni 200. gadā mūsu ērā un to varēja nēsāt kā "dekoratīvu piespraudi vairogam" vai piestiprinātu zobena jostai, teikts muzeja paziņojumā.

Taču ir arī daudz nezināmā. "Vai šo disku izlēja romieši no tā paša svinu saturoša sakausējuma, ko izmantoja statuešu liešanai? Vai romieši to izlēja no pārkausētas statuetes vai arī pārkausēšana notika Šjelandē? Ja kniedi izlēja romieši, kā tas nokļuva šajā laukā netālu no Ringstedas? Ko ģermāņiem, kas dzīvoja Dānijā ap 200. gadu, nozīmēja Aleksandra Lielā portrets? Vai viņi domāja, ka portrets dos veiksmi kaujas laukā?" jautā "TV2 Øst".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!