Skrundas lokatora dzīve un gals fotoainās

Skrundas apkaimē atradās divi militārie objekti, kas kaitināja un uztrauca gan vietējos iedzīvotājus, kuri sūdzējās par veselības problēmām, gan valstsvīrus, kuri saprata, ka lokatora eksistence ir šķērslis, lai attālinātos no pagātnē atstājamā padomju sloga. Tā vēsture sākās 1964. gadā, kad ar LPSR Ministru padomes lēmumu tika piešķirta zeme padomju armijas vajadzībām. Pēc trim gadiem darbību sāka pirmais lokators ‘Dņepr’.

Sakarā ar Krievijas armijas karaspēka izvešanu un Latvijas neatkarības pasludināšanu, 1994. gada 30. aprīlī tika lemts par stacijas tālāko nākotni. Abas puses vienojās par tās darbības pārtraukšanu 1998. gada 31. augustā.

Simboliskie vienošanās augļi bija redzami 1995. gada 4. maijā, kad Latvija un visa pasaule svinīgi atvadījās no varenās padomju militārās būves - radiolokācijas stacijas jaunās ēkas, kas, būvēta kopš 1984. gada, tā arī netika ieslēgta. Skanot Zigmāra Liepiņa skaņdarbam ‘Libertio', pustonna amerikāņu ASV firmas ‘Controlled Demolation Incorporated' sprāgstvielu darīja savu, iejūsminot cilvēkus pie TV ekrāniem.

1995. gada 5. maija izdevums ‘Rīgas balss' komentēja emocijas par ‘Baltā gulbja' krišanu: ’Un laikam jau nav ko īpaši kautrēties par emocionālā pacēluma izraisītajām asaru lāsītēm dažos acu pāros - svētsvinīgā mūzika un ar dobju troksni "mirstošais" padomju okupācijas simbols bija patiesi iespaidīga un aizraujoša aina. Turklāt vai vēl pirms dažiem gadiem kāds no mums maz uzdrošinājās pat tikai iedomāties, ka amerikāņu zēni tepat latvju ārēs "laidīs gaisā" krievu kara būves? Taču nē!...'

Taču savā uzrunā prezidents Guntis Ulmanis norādīja, ka ardievas okupācijas gadu mantojumam ir teiktas tikai simboliski, jo aizvien ir daudz smagas nastas - vecā ‘Dņepr' stacija un padomju armijas militārpersonas, kas turpināja darboties Latvijā vēl vairākus gadus.

Medijos tika apspriests, ka no Maskavas tiekot saņemti dīvaini signāli par Krievijas vēlmi Skrundas RLS darbību pagarināt, taču 1998. gada 20. augusta ‘Lauku avīzei' LR Ārlietu ministrijas departamenta direktors Edgars Skuja mierināja: 'līdz šim nav bijis iemesla pārmest Krievijas pusei saistību nepildīšanu. Gluži otrādi: līguma punkti tiekot pildīti labi, korekti un konstruktīvi. Radaru atslēgšana vienā no diviem RLS objektiem sākusies pirms vairākiem mēnešiem un kopš 12. augusta lokators strādājot tikai ar pusjaudu.'

31. augustā, Skrundas RLS demontāžas sākšanai veltītajā svinīgajā preses konferencē ārlietu ministrs Valdis Birkavs paziņoja: ‘Tas ir laiks, kurā mēs pabeidzam valstī Otro pasaules karu.' Lokatora darbības pārtraukšana bez žurnālistu klātbūtnes tika uzsākta 3. un 4. septembrī. Tālākais bija tikai demontāžas procesu jautājums.

Apsteidzot termiņu, Skrundas radiolokācijas stacijas teritoriju Krievija pilnībā Latvijai nodeva 1999. gada 21. oktobrī, tādējādi oficiāli pārtraucot pēdējā Krievijas militārā objekta darbību Latvijā, atstājot mums tukšu Skrundas RLS pilsētu jeb ‘kombinātu’, kas bija vienīgā apdzīvotā vieta Latvijā, kur aizvien visā godībā slējās Vladimira Iļijča piemineklis. Tukšā pilsēta ietvēra 10 dzīvojamās mājas ar 540 dzīvokļiem, divus klubus ar 700 vietām, kazarmas ar 808 vietām, vairākas administratīvās, kontroles un tehniskās ēkas, ambulanci, bērnudārzu, vidusskolu, katlumāju, ūdens bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, elektrostacijas, siltumnīcu un daudz ko citu.