Ar paceltu karogu pieci latvieši pieveic Jukonas ekspedīciju - pēdējā daļa.

‘Tas izklausās vieglāk nekā patiesībā, jo Jukonas krasti pārsvarā ir vai nu slīpi akmeņaini, vai klāti ar pamatīgu dūņu kārtu. Dūņas ir tā substance, ko mums bijia jāiepazīst vistuvāk. Izkāpjot no laivas, pirmais izlūks sper līganu soli, bet zābaks pazūd zampā līdz celim; seko izklupiens ar izplestiem pirkstiem - tad var lūkot rāpot cietzemes virzienā. Otrajam jau tiek atmestas koku laipas, lai tālāk viss rit, kā ierasts.’

‘Šobrīd ierasts jau ir pietiekami daudz neierastu lietu - gulēt neizģērbjoties, izstiepties guļus vienīgi vakarā, naktī pie galvas turēt atvērtu somu ar pretlāču aerosolu... Ceļotāju ekstras ziemeļos. Pretīm Jukona piedāvā lieliskas ainavas rudens krāsās - dažas no tām aizsūtām.’

‘Ja nometnes laikā draud lietus, Raimonda inženierģēnijs uzmeistaro dažādu konfigurāciju nojumes. Tāda bija arī diviem vāciešiem, kurus satikām pirms pāris dienām. Laulātie draugi pa Kanādas un Aļaskas upēm kajakoja jau simtu devīto dienu brīdī, kad mums uz upes ritēja divdesmit sestā.’

‘Šobrīd uz upes esam jau trīsdesmit otro dienu; vieta, kuras skolā sēžu un rakstu šo depešu, sauc ‘Russian Mission’. Loģiski, ka no krievu tirgoņiem un dēkaiņiem te nav ne smakas jau gadus 150, bet vietējiem amerikāņiem un ‘Yupik’ eskimosiem gadās pa kādam skanīgam krievu uzvārdam - Kozevnikoff, piemēram.’

‘Tagad ceļojam pa eskimosu teritorijām. Vietējie cilvēki ir ar gaišāku ādas krāsu un braukā laivās ar augstākiem bortiem, tāpēc, ka Jukonas lejastecē augsti viļņi un stipri vēji var gadīties bieži. Situācija, kad vējš saceļ stāvus viļņus, bet krastā tikt iespējams vienīgi līdz jostasvietai stiegot dubļos, var būt mums visnelabvēlīgākā.’

‘Tas nozīmē, ka pēdējos 160 kilometrus cauri bezkoku tundrai, kurā Jukonu iespaido Beringa jūras paisumi un bēgumi, mums būs jāveic vispiesardzīgāk. Tas varētu notikt no 13. līdz 19. septembrim.’

‘Aizvakar mums bija jauka tikšanās ar polārirbīšu delegāciju, kas lasīja dienišķos oļus tanī pašā krasta strēmelē, kurā bijām izvēlējušies nakšņot. Cilvēks putneļu galvās nebija tanī nodaļā, kurā minētas parastās briesmas - lapsas, lāči, tiņi, ērgļi. Bija interesanti izjust putnu pretenzijas uz savas ādas. Andis te redzams kā Irbīša kunga kamuflāžas mākslas pielūdzējs. Ceru, ka nākošo ziņu sūtīšu jau no Beringa jūras krasta. Viva! OLT.’

’18. septembrī, pūšot skarbam ziemeļu pretvējam ar lietu Imonakā, ap 13.00 pēc vietējā laika finišēja Jukonas ekspedīcija. Četrdesmit vienā dienā nobraukti ap 1800 kilometru, tagad līdz jūrai palikuši vien nieka 15. Vai tos lūkosim veikt - tas visdrīzāk atkarīgs no laika apstākļiem.’

'Rudens, konkrētāk septembra beigas, te ir vētru laiks. Ko tas nozīmē uz upes, mēs labāk nemēģināsim noskaidrot. Vakar pietika iepūst 10 jūdžu pretvējam (apmēram 15-17 m/s), un laivu kustības ātrums no 8-10 km/h nokrita uz 3-5 km/h, savukārt spēka patēriņš pieauga n-kārt. Vakarā priekšas airētāji bijām krietni saguruši.'

'Labi, ka savu spēku šī milzīgā upe nolēma mums parādīt brīdī, kad līdz mērķim bija palikuši vien 35 kilometri. Šodien tie tika veikti. Paldies par līdzjušanu! Bučas visiem, kā mēs te smejamies. OLT.’