Mirušās mērvienības - akmens, olekts un Rīgas mērrīkste

19. septembris katram kārtīgam latvietim sirdī iedveš patriotiskas jūtas. Galu galā tieši šajā dienā pirmo reizi rakstītos avotos ir minēta Latvijas vēsturiskā masas mērvienība - akmens. To līdz 18. gadsimtam lietoja ne tikai pie mums, bet arī Lietuvā, Polijā un Prūsijā. Godinot ‘akmeni’, Skats.lv atceras vēl dažas nepelnīti aizmirstas mērvienības.

1924. gads, kad tika ieviestra metriskā mēru un svaru sistēma, nozīmēja nāvi arī mērvienībai ‘Rīgas ass’. Tā attiecīgi bija 3 olektis gara.

RIA Novosti/Scanpix

Arī olekts atrodas starp mirušajām mērvienībām. Tā radās kā mērvienība no elkoņa līdz izstieptu pirkstu galiem, taču vēlāk tika precizēta uz divām pēdām. Jeb precīzi 52,75 centimetriem.

Reuters/Scanpix

Piemēram, cita mērvienība, kas mūsdienās īpaši aktīvi izmantota vairs netiek, ir Rīgas mērrīkste. Tā ir 7 olektis gara.

RIA Novosti/Scanpix

Labības tilpuma mērīšanai tika izmantota tāda mērvienība kā pūrs. Viens pūrs bija 54 stopi, kas savukārt ir aptuveni 48 kilogrami. Protams, runa nav par Rīgas pūru, kas bija aptuveni 68,75 litri.

RIA Novosti/Scanpix