Rīgas meitenes rokasgrāmata jeb kā atpazīt rīdzinieci no otra ielas gala

Rīdziniecē mīt kaut kāda daļa skandināvietes vēsuma un individualitātes, parīzietes melanholijas (kā gan lai mēs nebūtu melanholiskas, ja kurpes biežāk ir samirkušas lietū nekā nejauši izbalējušas no saules stariem) un londonietes steigas un rokā iespiestās lattes ar augu pienu. Daudzas rīdzinieces nav piedzimušas par tādām, bet ir kļuvušas dzīves laikā – atbraukušas mācīties, strādāt, meklēt piedzīvojumus – un tagad ir pilnasinīgas Rīgas meitenes ar nedaudz lielāku alku pēc dzimtās pilsētas ielām un laukiem. Citas turpretī ir aizbraukušas un pārcēlušās citur, bet zini, "once a Riga girl, always a Riga girl", tāpēc rīdzinieces šarms nepazūd un nemainās arī dzīvojot citviet.

Kas raksturo Rīgas meiteni, ko viņa ziemā ēd un kā pavada savu ikdienu? Zemāk rakstīto nevajag obligāti uztvert nopietni – tas ir tikai kādas Rīgas meitenes spriedelējums par to, kāda ir viņa pati, viņas tuvākās draudzenes un sievietes, ar kurām nejauši izveidojas acu kontakts, sēžot rindā pie friziera.

Rīgas meitenes ikdiena

Rīgas meitene pieceļas laicīgi, lai gan viņa zina, ka mājās nekādas prātīgas brokastis nepagatavos tāpat. Viņa drīzāk pavada nepiedienīgi daudz laika drēbju skapja priekšā, izvēloties kādu no 50 pelēko nokrāsu apģērbu komplektiem. Pelēkā ir viņas komforta krāsa, jo tieši tā iespējams pieskaņoties lietum, asfaltam un noslēpties no apkārtējo skatieniem. Pavisam iespējams, ka 75% no viņas apģērbiem ir iegādāti "second hand" veikalos, jo Rīgas meitene zina, ka tieši tur iespējams atrast unikālākās pērles. Uzzināt viņas mīļākās "humpalu" vietas ir augstākais uzticības apliecinājums, ko no Rīgas meitenes var saņemt.

Rīgas meitene ļoti rūpējas par savu izskatu. Viņa neiespringst par apģērba izcelsmi (piecus gadus veca kleita vai žakete no mammas krājumiem arī ir izcils atradums – tie ir fakti), taču noteikti rūpējas par savu manikīru, sakārto matus un akcentē uzacis. Atšķirībā no stereotipiskām francūzietēm rīdzinieces reti krāso lūpas, kur nu vēl sarkanā tonī. Tomēr rīdzinieces vienmēr izlīdzina sejas ādas toni, apmeklē kosmetoloģi biežāk par radiniekiem no otras Latvijas malas un ar nekārtīgiem matiem no mājas iziet tikai tad, ja tie nav līdz galam izžuvuši pēc rīta dušas. Rīgas meitenei patīk, ka uz viņu atskatās, bet viņai nepatīk just, kā tas notiek.