Vai tiešām no rutīnas vienmēr jāmēģina izrauties?

Dzīvesstila žurnāli ir pilni ar padomiem, kā izrauties no rutīnas un izmēģināt ko jaunu, jo kļūšana par "rutīnas vergu" nozīmē, ka tava dzīve ir gandrīz beigusies un būtībā esi nekas vairāk kā staigājošs mironis. Ar biedējošo vārdu "rutīna" tiek saprasta garlaicība dzīvē, darbā, attiecībās, seksā un ēdiena izvēlē, taču patiesībā rutīna var būt arī ļoti patīkama un noderīga.

Pamosties, ieiet dušā, pagatavot brokastis, kafija, iztīrīt zobus, braukt uz darbu, astoņas stundas darbā, iebraukt veikalā, pagatavot vakariņas, pasēdēt pie televizora vai internetā, iztīrīt zobus, ieiet dušā, gulta. Un tieši tas pats tevi gaida arī rīt un parīt, patiesībā arī visas dzīves garumā, jo vairumam cilvēku dzīve aizrit pēc diezgan līdzīga scenārija ar noteiktām pieturvietām: dzemdību nams, bērnudārzs, skola, augstskola, karjera, kāzas, bērni, mazbērni, pensija un pašās beigās kaps vai krematorija.

Lai gan iepriekš paredzamas darbības veido mūsu ikdienas pamatu, rutīna tiek uzskatīta par kaut ko ļoti biedējošu, tādēļ no tās par katru cenu nepieciešams aizbēgt. Uz šo atziņu balstās viss tūrisma aģentūru, intīmpreču veikalu un kulinārijas blogeru bizness, kas nemitīgi aicina izmēģināt ko jaunu, lai izrautos no ikdienas valgiem.

Nezinu, varbūt tā ir vecuma pazīme, bet man ar gadiem arvien mazāk gribas kaut kur bēgt no rutīnas, jo daudz patīkamāk ir ļauties tās vilinājumam. Piemēram, brokastīs katru rītu ēst vienu un to pašu jogurtu, kas man patiešām garšo, nevis izmēģināt 100 jaunus ar cerību, ka kāds no tiem izrādīsies vēl garšīgāks. Rutīnas galvenā priekšrocība ir tā, ka tā nodrošina stabilitāti un prognozējamību mūsu dzīvē. Rutīna krietni atvieglo lēmumu pieņemšanu, jo varam soļot pa ierasto taku un paļauties uz pārbaudītām vērtībām.