"Ņemot vērā tos resursus un to kvalifikāciju, kas ir visos līmeņos, mums nav cita varianta, ka mums jāsaliek visi spēki kopā (..). Jā, tas varbūt prasīs vairāk iesaistīties un vairāk darba stundu, bet mums ir jānosaka prioritātes," savu redzējumu par prokuratūras darbā nepieciešamajām izmaiņām skaidroja Stukāns
Pēc viņa teiktā, vienkāršākajās krimināllietās tiks izstrādātas metodes, "kur izmeklētājs varēs darboties pēc shēmām", bet krimināllietām, kur būs nepieciešams intelektuālais potenciāls, "mēs piesaistīsim prokuroru jau pirmajā dienā".
Viņš pauda, ka līdz šim prokurori atrunājušies ar lielo slodzi, lai aktīvi neiesaistītos krimināllietu uzraudzībā: "Līdz šim tas bijis atrunāšanās iemels, ka vienam izmeklētājam ir 1000 un vairāk uzraudzības lietu un līdz lai neiesaistītos aktīvi uzraudzības procesā", taču jau šobrīd ir skaidrs, ka attiecībā uz krimināllietām par sīkajām zādzībām, narkotiku lietošanu vai braukšanu dzērumā – tur nekāda uzraudzība un prokurora iesaiste nav vajadzīga.
Turklāt Valsts kontrole atzinusi, ka vairāk nekā pusē kriminālprocesu tos uzraugošais prokurors neko nav darījis un lietu uzraudzība "viņam skaitās vien formāli", sacīja ģenerālprokurors.
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) preses konferencē informēja, ka ar Stukānu pārrunāts viss plašais tieslietu process vai sistēma un to, kas būtu darāms, lai šis process būtu paātrināms, lai valsts ātrāk tiktu skaidrībā tieši tiesu jautājumos.
Kā valdības vadītājs Kariņš izteicis gatavību sadarboties ar Stukānu un tad, ja būs nepieciešama aktīva iesaistīšanās, viņš valdības vārdā ir gatavs to darīt.
Jau vēstīts, ka Saeima pavasara sesijas pēdējā attālinātajā ārkārtas sēdē ceturtdien, 18. jūnijā, Stukānu apstiprināja ģenerālprokurora amatā. Viņš svinīgo ģenerālprokurora solījumu Augstākās tiesas priekšsēdētājam deva 10. jūlijā. Amata pienākumus Stukāns sāka pildīt 12. jūlijā.
Saeimas Juridiskā komisija 16. jūnijā pēc nepilnu stundu ilgušas sarunas vienbalsīgi atbalstīja Rīgas apgabaltiesas tiesneša Stukāna kandidatūras virzīšanu uz Saeimas sēdi, lai lemtu par viņa iecelšanu ģenerālprokurora amatā.
Pēc komisijas balsojuma Stukāns pateicās par izrādīto uzticību un uzsvēra, ka viņa vienīgais mērķis, kādēļ kandidē uz šo amatu, ir nodrošināt likumību Latvijā. "Citu mērķu un apsvērumu man nav," teica Stukāns.
Stukāns iepriekš īsumā mutiski iepazīstināja deputātus ar savu redzējumu par prokuratūras darbību, kas iepriekš iesniegts arī rakstiski.
Pie trim galvenajiem uzdevumiem Stukāns minēja nepieciešamību pilnveidot esošo kārtību, lai nodrošinātu prokurora pilnvērtīgu iesaisti un ciešu sadarbību ar izmeklētāju jau no kriminālprocesa uzsākšanas brīža. "Prokuroriem jāmaina attieksme un jāieņem vadošā loma kriminālprocesa izmeklēšanā," sacīja Stukāns.
Kā otru būtisku darbu tuvākajā laikā Stukāns minēja aktīvu un kvalitatīvu iesaistīšanos gada nogalē veidojamajā Eiropas prokuratūrā, kuras uzdevums būs izmeklēt Eiropas Savienības fondu līdzekļu izkrāpšanas gadījumus. Kā trešo prioritāti Stukāns minēja darbu pie "e-lietas" platformas ieviešanas, tās gudras un lietderīgas izmantošanas, lai uzlabotu dokumentu apriti un darba procesu.
Papildus trim būtiskām lietām Stukāns pieminēja arī prokuratūras sadarbības uzlabošanu ar izmeklēšanas iestādēm, kas nepieciešama, lai nodrošinātu lietu izmeklēšanu un iztiesāšanu saprātīgos termiņos.
Atbildot uz Iesalnieka jautājumu, kādus lielākos trūkumus Stukāns saredz prokuratūras darbā un kas būtu jāmaina, Stukāns sacīja, ka patlaban netiek pilnvērtīgi izmantots prokuroru potenciāls. Problēma esot arī speciālas mācību iestādes trūkums, tāpēc jāmācās visiem vienam no otra. Ja Stukāns kļūs par ģenerālprokuroru, tad mainīšot pilnībā uzraudzības modeli tā, lai uzreiz pēc informācijas par lietas ierosināšanu saņemšanas prokurors iepazīstas ar lietu un kopā ar izmeklētāju vienojas par nepieciešamo pierādījumu daudzumu, kas dotu izmeklētājam skaidrāku darbības virzienu un veicinātu lietas ātrāku izmeklēšanu.
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu ģenerālprokurora amatam izvirzījusi Tieslietu padome. Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzās 11. jūlijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
