2022. gada budžeta kontekstā jāvērtē nodokļu konkurētspēja, uzskata LDDK
Foto: Zane Bitere/LETA

2022. gada budžeta kontekstā ir jāvērtē darbaspēka nodokļu un izmaksu konkurētspēja, teikts Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pozīcijā par nākamā gada budžetu, kas otrdien tiek skatīts valdību un sociālo partneru veidojošajā Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Plānots, ka otrdien valdība lems par 2022. gada budžeta projekta nosūtīšanu izskatīšanai Saeimā. Pirms valdības sēdes sasaukta NTSP sanāksmē, kurā sociālie partneri sniedz savu vērtējumu par budžetu.

Lai varētu sniegt konceptuālu atbalstu 2022. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektam 2022.-2024. gadam, LDDK pozīcijā aicina valdību kopumā izvērtēt budžeta pavadošo likumprojektu ietekmi uz tautsaimniecības konkurētspēju, uzņēmējdarbības vidi, mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, konkurenci un nodarbinātību.

LDDK vēlas redzēt risinājumu virknē jautājumu, tostarp darbaspēka nodokļu un izmaksu konkurētspēja, mobilitātes jautājumi, produktivitāte un konkurētspēja eksporta tirgos, kvalificēta darbaspēka pieejamība, atalgojuma sasaiste ar produktivitāti, publiskā sektora strukturālas reformas, veselības aprūpes finansējuma, tajā skaitā investīciju, salāgošana ar jau ieguldītajām investīcijām, kā arī energoresursu sadārdzinājuma kompensēšana valsts apmaksātajiem izglītības, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem.

LDDK aicina ņemt vērā darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) nosūtīto vēstuli finanšu ministram Jānim Reiram (JV), kurā uzņēmēju organizācijas vēršu uzmanību uz faktu, ka 2021. gada valsts budžeta likumprojektu pakotnē iekļautā minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēma ieviesta neatbilstošā laikā, turklāt pieļaujot virkni nepilnību, kas liegs pilnvērtīgu, paredzamu un administratīvi efektīvu sistēmas darbību.

Lai novērstu minētās nepilnības, LDDK un LTRK aicina pārcelt minimālo VSAOI ieviešanas termiņu no 2021. gada 1. jūlija uz 2022. gada 1. jūliju un nodrošināt pakāpenisku ieviešanu līdz 2023. gada 1. jūlijam.

Tāpat rosināts noteikt, ka no 2022. gada jūlija minimālais VSAOI objekts ir puse no valstī noteiktās minimālās darba algas, bet no 2023. gada 1. jūlija minimālais VSAOI objekts būtu nosakāms valstī noteiktās minimālās darba algas apjomā, iesaistot solidārajā atbildībā arī darba ņēmējus.

Uzņēmēju organizācijas arī rosina noteikt, ka periodā no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 1. jūlijam atbildība par minimālās VSAOI veikšanu ir darba devējam. Savukārt no 2023. gada 1. jūlija atbildība ir solidāra ar darba ņēmēju. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja VSAOI iemaksu objekts nesasniedz valstī noteikto minimālo algu, tad starpību ir pienākums segt darba ņēmējam. Uzņēmēju organizāciju ieskatā šādi tiks būtiski stiprināta pašu darba ņēmēju atbildība un iesaiste sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apjoma veidošanā.

Tāpat rosināts neitrālā veidā pāriet no diferencētā uz fiksētu ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamo minimumu, kas tādējādi būtu vieglāk saprotams un administrējams, kā arī palīdzētu efektīvāk ierobežot ēnu ekonomiku un nevienlīdzību.

Tāpat uzņēmēju organizācijas rosina konsolidēt mazo nodokļu režīmus, lai rezultātā tie būtu vienkārši, taisnīgi un sociālo atbildību un ekonomisko attīstību veicinoši.

Uzņēmēju organizācijas rosina paaugstināt ar IIN neapliekamo limitu darba devēja izmaksām par darbinieku apdrošināšanu. Tāpat rosināts paaugstināt ar IIN neapliekamo stipendijas līmeni profesionālās un augstākās izglītības iestāžu audzēkņiem, kuri iziet darba vidē balstītas mācības un mācību prakses. Rosināts arī nodrošināt konsekventu likumdošanas interpretāciju pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanai Eiropas Savienības (ES) fondu projektos, ko realizē biedrības, ievērojot tiesiskās paļāvības un ilgtspējīgas attīstības principus.

Jau ziņots, ka 2022. gada gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 12,4 miljardu eiro apmērā. 2022. gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem. Attiecīgajām izmaiņām 2022. gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1. janvāra būs 350 eiro, bet no 1. jūlija – 500 eiro mēnesī.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Budžets 2022 Eiropas Savienība Latvijas Darba devēju konfederācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera PVN
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form