2022. gada budžetā veselības, izglītības un sociālajām vajadzībām sadala 696 miljonus eiro
Foto: Pixabay

Piektdien Ministru kabinets ārkārtas sēdē apstiprināja priekšlikumus valsts budžeta izdevumiem nākamajam gadam, dažādiem pasākumiem paredzot 696,8 miljonus eiro.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece Jolanta Plūme informēja, ka tikusi koriģēta 2022. gada budžeta fiskālā telpa, proti, ministriju prioritātēm papildus būs pieejami 311 miljoni eiro. Iepriekš fiskālā telpa tika lēsta 302 miljonu eiro apmērā.

Papildus šai fiskālai telpai ir iespējams atbalstīt investīciju projektus un atbilstoši nepieciešamībai finansēt ar Covid-19 krīzi saistītos ārkārtas pasākumus. Nākamgad investīcijas plānotas 270 miljonu eiro apmērā.

FM pārstāve stāstīja, ka nākamā gada budžetā ir apmierināti visu neatkarīgo iestāžu papildu finansējuma pieprasījumi, tāpat tiks nodrošināts papildu finansējums valsts drošībai, sabiedriskā transporta zaudējumu segšanai, pedagogu darba samaksai, stipendijām un arī veselības nozarei.

No Plūmes sniegtās informācijas izriet, ka Veselības ministrijai nākamā gada budžetā būs pieejami papildus 130 miljoni eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai – 103 miljoni eiro, Satiksmes ministrijai – 73,7 miljoni eiro, Zemkopības ministrijai – 55 miljoni eiro, Ekonomikas ministrijai – 49 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijai – 41,6 miljoni eiro, Iekšlietu ministrijai – 36,9 miljoni eiro, Labklājības ministrijai – 34 miljoni eiro, Kultūras ministrijai – 30,1 miljons eiro un Aizsardzības ministrijai – 10 miljoni eiro.

Veselības aprūpei – vēl 100 miljoni eiro

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) informēja, ka nākamā gada budžetā veselības jomā tiek sperts plats solis, proti, no papildus pieejamajiem līdzekļiem bāzes izdevumos veselības nozarei tiks novirzīta proporcionāli lielākā summa – 100 miljoni eiro.

"Mēs zinām visas jomas, kurās ir nepieciešams papildus finansējums, 100 miljoni eiro ir taustāms palielinājums, ko iespējams novirzīt nozarei," pauda Pavļuts.

Pēc ministra teiktā, 60 miljonus eiro plānots novirzīt pacientiem, nodrošinot vairāk naudas onkoloģijai, paliatīvajai aprūpei, psihiskajai veselībai. Savukārt daļa no atlikušās summas tiks novirzīta mediķu atalgojuma celšanai.

Sen gaidīts atspēriens zinātnei

Kopumā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) no nākamā gada valsts budžeta atvēlēti 41,6 miljoni eiro.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) valdības sēdē izcēla vairākas ministrijas prioritātes nākamā gada budžetam: par 7,6 miljoniem eiro tiks palielināts bāzes finansējums zinātnei; uzlabosies augstākās izglītības pieejamība studentiem, tiks palielināts bāzes finansējums sportā, kā arī nākamā gada budžetā ir atvēlēti līdzekļi pedagogu algu celšanai.

Runājot par bāzes finansējuma palielināšanu, Muižniece teica: "Mēs esam panākuši sen gaidītu atspērienu zinātnes jomai. Svarīgi norādīt, ka kopš 2008. gada krīzes, kad finansējums zinātnei piedzīvoja milzu kritumu, samazinoties gandrīz uz pusi, mēs tā arī nebijām spējuši īsti atkopties. Beidzamos četrus gadus zinātnes bāzes finansējums nav ticis palielināts".

No nākamā gada zinātnes bāzes finansējums pieaugs par 7,6 miljoniem jeb par 32%.

Arī nākamajā gadā studentu stipendijas būs 140 eiro. Tāpat arī nākamgad paredzēts finansējums, jaunieviestās sociālās stipendijas saņēmēju loka paplašināšanai. Proti, šogad sociālo stipendiju var saņemt tikai 1. kursa studenti, taču nākamgad to varēs saņemt gan studiju jaunpienācēji, gan 2. kursa studenti.

Muižniece valdības sēdē norādīja, ka, pateicoties piešķirtajiem finanšu līdzekļiem, nākamgad turpināsies studējošo kreditēšana.

Valdības sēdē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsvēra, ka IZM nākamā gada finansējuma sadalē ir sestā no 13 ministrijām, kas atspoguļo "patieso prioritāšu ainu".

Tāpēc Vanaga aicināja rast iespēju IZM nākamā gada budžeta prioritāšu sarakstā noteikt augstāk, jo ar šobrīd noteikto plānu pedagogu vakances aizpildīt neizdotos.

"(Pedagogu) vakances ir daudz, tās nemazināties pat realizējot visas tās Muižnieces vadībā realizētās reformas, kuras LIZDA arī atbalsta. Tiešām (aicinu) atvērt acis un ausis tai situācijai, kas ir ar cilvēkkapitāla akūtu trūkumu jau daudz gadu garumā. Ja ministrija būs sestajā prioritātē no 13, diemžēl izrāvienu mēs nevaram cerēt un gaidīt," teica LIZDA priekšsēdētāja

Stiprinās aizsardzības jomu

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) atzina, ka 2022. gada budžets ir sociāli atbildīgs, jo tajā ieplānotie līdzekļi tiks novirzīti vairākām sabiedrības grupām.

"Budžets ir rīks, ar ko valdība parāda savu vīziju par valsts attīstību un mēs parādam, ka rūpējamies par sabiedrību, lai tā būtu veselīga un droša," sacīja Golubeva.

Ministre informēja, ka 2022. gadā iekšlietu jomā strādājošo atalgojuma celšanai tiks novirzīti papildu 20 miljoni eiro, robežsargiem tiks nodrošinātas piemaksas līdz 300 eiro, savukārt izmeklētāju algas tiks paaugstinātas amplitūdā no 120 līdz 600 eiro, atalgojumu pielīdzinot prokuroru algām.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) atzina, ka 2022. gada budžetā ir izprastas un pieņemtas aizsardzības un bruņoto spēku vajadzības.

Šis budžets ļaus turpināt iesāktos darbus, pirmkārt, kaujas spēju stiprināšanai, otrkārt, veicinās sadarbību aizsardzības industriju, un, treškārt, atļaus turpināt strādā ar jauniešu iesaisti aizsardzības nozares aktivitātēs.

Kultūras darbinieku atalgojuma celšanai – 8 miljoni eiro

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzsvēra, ka saistībā ar 2022. gada budžetu vērtīgākā atziņa ir tā, ka šajā Ministru kabineta sastāvā kultūras nozare vairs netiek uzskatīta par bārenīti.

Puntulis norādīja, ka 2022. gada budžetā kultūra tiek skatīta līdzvērtīgi citām tautsaimniecības nozarēm, ko apliecina plānotais "solīdais" finansējuma pieaugums.

Pēc kultūras ministra teiktā, 2022. gada budžetā papildus līdzekļi astoņu miljonu eiro apmērā plānoti atalgojuma palielināšanai kultūras nozarē strādājošajiem, dziesmu svētku procesa nodrošināšanai papildus plāoti četri miljoni eiro, atbalsts nacionālajai grāmatniecībai un medijiem tiks izteikts pievienotās vērtības nodokļa samazināšanā līdz 5%.

Desmit miljoni algām labklājības nozarē un 100 miljoni pašvaldībām

Labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP) pauda gandarījumu, ka labklājības nozarē strādājošo atalgojuma celšanai tiks novirzīti papildus desmit miljoni eiro, savukārt seniori iegūs no neapliekamā minimuma celšanas līdz 500 eiro nākamā gada 1. jūlijā. Eglītis arī norādīja uz papildus divu miljonu eiro novirzīšanu aizbildņiem.

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) informēja, ka ne tikai kopējās valdības prioritātes, bet arī katras ministrijas prioritātes ir vērstas uz iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu. Plešs atzina, ka nākamā gada budžetā pašvaldībām dažādu projektu īstenošanai būs pieejami 70 miljoni eiro aizdevumu veidā un 30 miljoni eiro grantu veidā. Pēc ministra teiktā, šie līdzekļi radīs jaunas darba vietas un palīdzēs saglabāt esošās. "Tas nozīmē, ka būs atjaunoti ceļi, sakārtotas ietves, tilti un skolas. Tāpat turpināsim risināt problēmu ar rindām pirmsskolas izglītības iestādēs un tiks novirzīti līdzekļi vides aizsardzības jautājumiem," sacīja Plešs.

FM apkopotā informācija liecina, ka 2022. gadā valsts konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 11,886 miljardu eiro apmērā, kas ir par 833 miljoniem eiro vairāk, nekā tika prognozēts iepriekš. Savukārt kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2022. gadā plānoti 10,225 miljardu eiro apmērā, kas ir par 236 miljoniem eiro vairāk, nekā tika plānots pērn, veidojot vidējā termiņa budžetu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Artūrs Toms Plešs Marija Golubeva Gatis Eglītis Anita Muižniece Budžets 2022 IZM Aizsardzības ministrija Artis Pabriks Daniels Pavļuts Ekonomikas ministrija Finanšu ministrija Iekšlietu ministrija Izglītības un zinātnes ministrija Kultūras ministrija Labklājības ministrija LIZDA Ministru kabinets Nauris Puntulis Satiksmes ministrija Zemkopības ministrija Veselības aprūpe Veselības ministrija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form